Latvijas viedoklis par Eiropas nākotni

Intervija ar pētījuma autori Innu Šteinbuku

Pagājušajā nedēļā prezentēts pētījums «Eiropas nākotne no Latvijas skatu punkta». Tajā secināts, ka referenduma gadījumā 84% Latvijas iedzīvotāju patlaban balsotu par valsts dalību Eiropas Savienībā (ES). Pētījumā arī atzīmēts, ka, neraugoties uz sociālo spriedzi «Covid-19» krīzes apstākļos, sabiedrības priekšstats par ES ietekmi uz labklājības veicināšanu ir pozitīvs. Visaugstāk Latvijas iedzīvotāji vērtējuši ES ieguldījumu miera un drošības garantēšanā Eiropā. Par pētījumu piedāvājam sarunu ar vienu no tā autorēm, Fiskālās disciplīnas padomes vadītāju Innu Šteinbuku.

Trešdien tika prezentēts pētījums «Eiropas nākotne – Latvijas skatījums». Kādēļ šāds pētījums tika veikts, un kādi ir secinājumi?
– Pētījums veikts tāpēc, ka tagad visās ES dalībvalstīs notiek konference par Eiropas nākotni. Uzdevums ir izzināt Eiropas pilsoņu noskaņojumu par to, kā ES ir jāattīstās, kādas ir problēmas, izaicinājumi, ko var darīt labāk un kādu mēs redzam Eiropas nākotni. Mūsu pētījumu veidoja Latvijas Universitātes pētnieki – profesore Žaneta Ozoliņa un es, piedalījās arī «SKDS» ar savu socioloģisko aptauju, un tika veiktas fokusa grupas aptaujas.

Mēs mēģinājām saprast, kāds ir Latvijas iedzīvotāju viedoklis par Eiropas nākotni.

Faktiski pētījām visus blokus, kas ir definēti kā ES prioritāte. Un tas ir ekonomikas bloks, kas ietver spēcīgu ekonomiku, sociālo taisnīgumu un nodarbinātību. Pētījām arī labklājību – kā Latvijas iedzīvotāji vērtē gan Latvijas labklājību kopumā, gan savas ģimenes labklājību no tā skatpunkta, kā ES to veicina.

Nākamie bloki ir klimata pārmaiņas un vide, veselība, digitālā pārveide, migrācija, ES pasaulē un Eiropas demokrātija. Mēs pētījām, kā Latvijas iedzīvotāji vērtē ES lomu šo bloku attīstības nodrošināšanai un kāda ir Latvijas loma. Bija svarīgi noskaidrot, kā mūsu cilvēki uzska-ta – vai jābūt vairāk Eiropas vai mazāk Eiropas katrā no šīm jomām nākotnē. Mēs arī apzinājām riskus, jo, piemēram, runājot par «zaļo» ekonomiku, saprotam, ka tas ir relatīvi dārgs prieks. Ņemot vērā to, ka zinām – iedzīvotājiem nāksies saskarties ar reālām izmaksām, tad varētu mazināties atbalsts ES. Tas ir tikai viens no riskiem. Mēs definējām riskus un arī uzrakstījām rekomendācijas, lai riskus mazinātu.

Runājot par kopīgiem secinājumiem, galvenais ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji joprojām balsotu par palikšanu ES.
Ja referendums par dalību ES notiktu tagad, par to balsotu 84% Latvijas iedzīvotāju. Mums izdevies saprast, ka diemžēl, ja salīdzinām attieksmi, kā ES lomu vērtē latviski un krieviski runājošie, salīdzinot ar 2017. gadu, kad tika veikts līdzīgs pētījums, ļoti samazinājies krievvalodīgo atbalsts ES, kas ir vērojams pilnīgi visās jomās. Tas laikam saistāms ar to, ka cilvēki dzīvo dažādās informācijas telpās un pēdējā laikā ir ļoti liela dezinformācija.

Kāda ir cilvēku nostāja par to, cik lielā mērā mums dažādās jomās pašiem kā valstij ir jānosaka sava politika un cik daudz ir jāiesaistās ES? Piemēram, sākoties pandēmijai, bija aktuāls jautājums par veselības jomu un to, cik daudz to spēj koordinēt un noteikt ES.

– Runājot par veselību, lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka veselība ir nacionālā politika. 58% respondentu pauž pārliecību, ka labāks rezultāts tiktu sasniegts, ja lēmumi veselības jomā vairāk tiktu pieņemti Latvijas līmenī. Tajā pašā laikā 31% augsti novērtē ES lēmumu efektivitāti. Kā zinām, budžeta izdevumi veselības aprūpē Latvijā ir zemi, pandēmijas sākumā, 2020. gadā, mūsu izdevumi veselībai bija divreiz zemāki par ES vidējo rādītāju. Budžeta izdevumi pandēmijas ietekmē pamazām pieaug, bet ne tik strauji, kā gribētos. Mums nepieciešams uzlabot pakalpojumu kvalitāti un pieejamību, ir darbaspēka trūkums un zems atalgojums. Neraugoties uz to, lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka mūsu nākotne veselības jomā ir Latvijas rokās. 31% aptaujāto, kas uzskata, ka ES ir ļoti svarīga loma un arī turpmāk tai jābūt nozīmīgai, noteikti novērtēja ES lomu tieši «Covid-19» laikā, vakcīnu pieejamību, palīdzību, ko mums sniedza ārkārtas situāciju laikā. Viņi novērtēja vairākas ES iniciatīvas par veselības savienības veidošanu, par vakcinācijas stratēģiju. Šo 31% veido labāk informēta iedzīvotāju daļa ar augstāko izglītību.

Ja runājam par ekonomiku, ir tas pats. Cilvēki uzskata, ka ekonomikā Latvijai jābūt izšķirošai lomai. 42% respondentu pārliecināti, ka labāks rezultāts būtu, ja lēmumi arī nākotnē tiktu vairāk pieņemti Latvijā.
Aptuveni 32% uzskata, ka labāks rezultāts tiktu sasniegts, ja lēmumi par ES vairāk tiktu pieņemti ES mērogā. Piemēram, ES ministri jau vienojās par to, ka nepieciešams ieviest minimālās darba samaksas direktīvu. Ja direktīva tiks pieņemta, tad jau ļoti drīz Latvijas iedzīvotāju minimālā alga pieaugs no tagadējiem 500 līdz 600 eiro. Rodas jautājums – kam šī uzvara tiks «pierakstīta» – Latvijas valdībai vai ES? Tam nepieciešams izskaidrošanas darbs un komunikācija. Jābūt ļoti skaidrai komunikācijai par to, kā ES atbalsta Latviju un citas dalībvalstis, – tie nav tikai struktūrfondi un naudas līdzekļi, tas ir arī cits atbalsts, arī Eiropas vērtības. Par to visu jākomunicē. Dažkārt nacionālās valdības mēģina piesavināties visas uzvaras un nelaimēs vaino kādu citu, piemēram, ES. Ļoti svarīgi, lai Latvijas gadījumā tas tomēr nenotiktu un būtu objektīva informācija, kur ir ES nopelns, kur Latvijas valdības nopelns un kur ir mijiedarbība.

Kas ir nozīmīgākie virzieni, kuros ES trūkst nākotnes skatījuma, kuros jārod risinājumi un jādefinē sava politika?
– Pētījumā mēģinājām apzināt riskus, kas nākotnē varētu mazināt iedzīvotāju atbalstu ES. Te ir gan lielvaru sacensība globālajā mērogā, gan migrācija, kas ir viens no lielvaru spēles elementiem, dezinformācija, ietekmes sfēras… Šajā jomā ir ļoti svarīgi mēģināt atspēkot dezinformāciju un parādīt reālu, uz faktiem balstītu informāciju par ES prioritātēm un politiku. Ir ļoti daudz risku, kas saistīti ar «zaļo» ekonomiku un ekonomiku vispār. Vērojams liels cenu pieaugums, kas jau tagad izraisa diezgan smagas sociālās un ekonomiskās sekas, kā arī negatīvu psiholoģisko ietekmi.

Ja katru mēnesi elektrības rēķini nenormāli pieaug, jāmeklē vaininieks. Un kas tas varētu būt? Vai nu mēs paši – valdība – vai ES…

Var daudz skaidrot par globālajiem procesiem, bet vienalga cilvēku prātā tas nepaliks, būs uzskats, ka ir kāds vainīgais. Tādēļ ļoti svarīgi izveidot tādu atbalsta mehānismu, īpaši  maznodrošinātajiem, lai mazinātu spriedzi sabiedrībā.

«Zaļā» ekonomika ir viena no ES prioritātēm, tā arī ir ļoti dārgs prieks. Kad par «zaļo» ekonomiku runājam vispārīgi – par plūdiem, karstuma viļņiem un citām lietām, tad visi grib cīnīties pret nelabvēlīgu ietekmi. Taču, ja runājam par to, kā tas var ietekmēt ģimenes budžetu, tad, es domāju, atbalsts varētu krietni samazināties. Līdz ar to nepieciešams izstrādāt sociālā atbalsta mehānismu, īpaši trūcīgākajiem iedzīvotājiem, lai noskaņojums tomēr paliktu atbalstošs.

Ja runājam par digitālo transformāciju, varbūt ne visi saprot, ka tā rezultātā pastāv ļoti liels bezdarba pieauguma risks un nepieciešams domāt, kā to mazināt.

Autors: Rihards Plūme («Latvijas Radio» ārzemju ziņu korespondents), «EURANET PLUS»