Lauksaimnieki gatavojas iesniegt pieteikumus platību maksājumiem

Šogad stingrāk uzraudzīs laukus, kas pretendē uz lielāku atbalsta likmi

Teksts – Aivita Lizdika

Platību maksājumi ir ikgadējs finansiāls atbalsts lauksaimniekiem un meža zemes īpašniekiem. Ikviena fiziska vai juridiska persona ir tiesīga pretendēt uz valsts un Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, ko var saņemt par lauksaimniecībā izmantojamās zemes vai meža zemes katru apsaimniekoto hektāru. Taču tiesību akti pretendentam uzliek pienākumus, kā arī nosaka atbildības uzņemšanos par Lauku atbalsta dienestam (LAD) sniegtās informācijas patiesumu – maksājumus var saņemt tikai tad, ja lauksaimnieks izpilda visus atbalsta saņemšanas nosacījumus, un galvenais no tiem ir, ka zeme ir apsaimniekota un kopta.

Elektroniski un telefoniski
Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Indulis Āboliņš lauksaimniekiem atgādina, ka 2022. gads ir pēdējais, kad vēl joprojām spēkā ir līdzšinējās prasības un nosacījumi līdz pārejai uz jauno plānošanas periodu. «Pieteikumus platībmaksājumiem Lauku atbalsta dienests pieņem elektroniski, bet, tāpat kā ik gadu, tie, kuriem nav šādu iespēju, to izdarīt var arī pa tālruni. Dienesta darbinieki arī šogad zvanīs tiem cilvēkiem, kuriem jau iepriekšējos gados bijušas grūtības iesniegt pieteikumu elektroniski un nācies palīdzēt šajā jomā. «Darbinieks jautās, vai nepieciešams palīdzēt, iesniegumu pārrunās, līdz lauksaimnieks apstiprinās, ka tā saturs ir gatavs iesniegšanai,» saka I. Āboliņš.

Pārmaiņas un papildinājumi
I. Āboliņš apliecina, ka būtisku pārmaiņu platībmaksājumu saņemšanai šogad nav, tomēr uz dažām vērš uzmanību. Jaunumi paredzēti papuves, ko izmanto pārtikas un lopbarības ražošanai, nosacījumos. Te Eiropas Komisija paredzējusi atkāpes zaļināšanas maksājumu saņemšanai, lai lauksaimniecības zemes platības maksimāli varētu izmantot pārtikas un dzīvnieku barības ražošanai. Taču šī atkāpe attiecas tikai uz lauksaimniekiem, kuriem jānodrošina kultūraugu dažādošanas un ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpilde.

Zaļināšanas prasību izpildei šogad lauksaimnieks aramzemi var deklarēt kā papuvi (platību maksājumu pieteikumā to norādot ar 619. kodu) un papuvē audzēt tādus kultūraugus kā vasarāji vai dārzeņi, uz kuriem neattiecas papildu nosacījumi platību maksājumu saņemšanai. Tāpat šajā papuvē var ganīt arī dzīvniekus, novākt ražu un lietot augu aizsardzības līdzekļus, kā arī mēslot šīs platības, un nav obligātās prasības par papuves aparšanu. «Tomēr nevarēs būt situācija, ka deklarēta papuve, bet reāli tur aug nezāles. Atbalstu nevarēs saņemt arī tad, ja ar attiecīgo kodu būs deklarētas šajā platībā augošās kaņepes un aramzemē sētie zālāji. Tādēļ, lai saņemtu atbalsta maksājumu, dienests lauksaimniekam tomēr prasīs konkrētu informāciju par šajās platībās audzētajiem kultūraugiem,» skaidro I. Āboliņš un uzsver, ka par šīm platībām lauksaimnieks varēs saņemt dīzeļdegvielu ar samazināto akcīzes nodokļa likmi – 100 litrus par vienu hekt-āru. Saistībā ar prognozējamo pārtikas deficītu nekādu citu zaļināšanas atkāpju nav.

Par saistībām
Būtiski, ka 2022. gadā jaunas saistības var uzņemties lauksaimnieki bioloģiskajā lauksaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā zālājos, vidi saudzējošajās metodēs dārzkopībā un nektāraugu audzēšanā biškopībai, kur drīkst pieteikties gan jauni klienti, gan esošie paplašināties, gan arī nodot un pieņemt saistības. Savukārt aktivitātē «Rugāju lauks ziemas periodā» jaunas saistības netiek uzņemtas, bet esošie klienti tās varēs paplašināt 20% robežās un veikt saistību nodošanu/pieņemšanu. «Esošie klienti turpina savas saistības, ja to periods nav beidzies, bet klienti, kuriem saistības beidzās pērn, var tās uzņemties viena gada periodam, jo no 2023. gada spēkā būs jauni noteikumi,» skaidro I. Āboliņš. Jauni klienti šajā atbalsta shēmā netiek uzņemti, jo tas ir vienīgais pasākums, kurā pašlaik jau ir sasniegti lauku attīstības mērķi.

160 stundu mācības
I. Āboliņš atgādina, ka jaunajiem klientiem, kuri šogad pirmo reizi sāk sertifikāciju un piesakās bioloģiskās lauksaimniecības pasākumiem, un tiem, kuri to sākuši iepriekšējos gados un nav pabeiguši, jāapgūst Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra organizētās 160 stundu mācības. Tāpat 16 stundu ilgas mācības nepieciešamas tiem lauksaimniekiem, kuri pretendē uz bioloģiskās daudzveidī-bas uzturēšanu zālājos. Mācībām jānotiek līdz 2023. gada 30. maijam.

Par zālājiem
«Ļoti svarīgi ir atbalstam pareizi deklarēt zālājus. Nelielās saimniecībās mēdz būt situācija, ka zālājos ir ierīkots neliels kartupeļu lauciņš. Atbalsttiesīgi nav kartupeļu lauciņi, kas mazāki par 0,3 hektāriem, tomēr tie jādeklarē, lai zinātu, kuri lauki ir zālājs, bet kuri ne,» uzsver I. Āboliņš. Tāpat atbalsttiesīgi nav zālāji, kuri ir mulčēti vai kur zāle nopļauta un atstāta uz lauka. Vienīgā atkāpe bioloģiski uzturētajos zālājos ir tad, ja ir Dabas aizsardzības pārvaldē saskaņots zālāju apsaimniekošanas plāns, kas paredz zālāju atjaunošanu sākotnējā statusā.

Aktuāls ir jautājums arī par zālāju sēklām pašpatēriņam. Tad dienestā jāiesniedz iesniegums ar lūgumu šo termiņu no 15. augusta pagarināt līdz 1. oktobrim, ja vien sēkla nav sertificēta Valsts augu aizsardzības dienestā.

Brīvprātīgi saistītie atbalsti
Šogad stingrāk uzraudzīs tos laukus, kas pretendē uz lielāku atbalsta likmi. Piesakot kultūras, jāpārliecinās, vai mieži, āboliņš, rapši, nektāraugi un dārzeņi patiešām ir laikus iesēti tīrsējā, pietiekamā biezībā, ierobežoti no nezālēm un rudenī ir novākta raža. «Atbalstam neder lauki, kuros ir augu maisījumi, piemēram, āboliņš maisījumā ar auzām, bet dārzeņu laukā kartupeļi, pupas, dilles, bietes un citi dārzeņi. Visi šie dārzeņu sējumi jādeklarē atsevišķi, lai izveidotu 0,3 hektārus lielu platību, kas der atbalsta saņemšanai dārzeņiem,» uzsver direktora vietnieks.

Tāpat nektāraugu atbalstam neder pļavas, kurās ir dabiski apsējušies ziedoši augi. Ja kaut kādu iemeslu dēļ nav izdevusies kultūraugu audzēšana un ražu nevar novākt, Lauku atbalsta dienestā laikus jāiesniedz labojumi un brīvprātīgi saistītais atbalsts jāatsauc. Tāpat I. Āboliņš atgādina, ka par dārzeņu un augļu atbalstam pieteiktajām platībām, kas ir lielākas par trim hektāriem, jābūt iekārtotam uzskaites žurnālam, kurā atzīmēti veiktie darbi. Ja atbalstam plānotas kultūras, kuras lauksaimnieks sēs pēc 25. jūnija, iesniedzot pieteikumu, jāiesniedz arī brīvās formas iesniegums, konkrēti norādot kultūraugu un sēšanas laiku.

Jāapkaro latvāņi
Lauku atbalsta dienesta darbinieka kontroles brīdī ir jābūt redzamam, ka lauksaimnieks ir sistemātiski cīnījies ar latvāņiem. «Latvāņi laukā var atrasties vienīgi tad, ja tie ir regulāri apkaroti, neļaujot attīstīties ziedkopām. Tie nevar atrasties arī lauka vai meža malās, kā arī grāvjos lauksaimnieka apsaimniekotās zemes kadastra robežās,» pauž
I. Āboliņš.

Nav obligāti jāizņem
Jau pašlaik Lauku atbalsta dienestam ir tiesības piešķirt marķēto dīzeļdegvielu 50% apjomā no 2021. gadā piešķirtās dīzeļdegvielas apjoma. Par izņemtā avansa apjomu tiks samazināts 1. jūlijā aprēķinātais apjoms, bet piešķirtais avanss nav obligāti jāizņem līdz 30. jūnijam, ja, piemēram, neapmierina pašreizējā degvielas cena. Savukārt, ja piešķirtais apjoms tiek pārtērēts, Valsts ieņēmumu dienests pēc LAD sniegtās informācijas to prasīs atmaksāt.

Īstermiņa aizdevums
arī šogad «Arī šogad lauksaimniekiem būs iespēja saņemt bezprocentu īstermiņa aizdevumu kā «de minimis» atbalstu, ko rudenī dzēsīs no vienotā platību maksājuma. Iesniegumu tā saņemšanai lauksaimnieki jau var iesniegt elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un turpināt to darīt līdz 1. septembrim,» saka I. Āboliņš. Aizdevuma apjoms ir 40 eiro par hektāru un tiks aprēķināts, pamatojoties uz 2021. gadā vienotajam platību maksājumam apstiprināto platību. Īstermiņa aizdevumu lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt vienu reizi gadā.

UZZIŅAI

Platību maksājumi lauksaimniekiem
● No 12. aprīļa sākusies pieteikšanās, LAD elektroniskajā pieteikšanās sistēmā aizpildot vienoto iesniegumu.
● Pēdējais datums bez atbalsta apjoma samazinājuma ir 23. maijs.
● Ja vienoto iesniegumu iesniegs no 24. maija līdz 15. jūnijam, atbalsta apjomam piemēros 1% samazinājuma par katru nokavēto darbdienu.
● Samazinājumu piemēros jau no 24. maija.
Avots: LAD.