Lauksaimnieki: Lielākoties sējai laika apstākļi bijuši optimāli

Šogad Latvijā lielākoties laika apstākļi bijuši optimāli sējas darbu veikšanai, aģentūrai LETA pastāstīja aptaujātie lauksaimnieki.

Graudkopības kooperatīva “Latraps” valdes loceklis un lauksaimniecības nodaļas vadītājs Ģirts Ozols stāstīja, ka šogad ziemas rapsis iesēts mazliet mazāk nekā pērn. To viņš skaidroja ar peļņas maržām, kas ziemas rapsim nav pietiekami lielas, kā arī ar salīdzinoši lielākām investīcijām, kas nepieciešamas kultūras izaudzēšanā.

Savukārt ziemas kvieši ir pietiekami stabila kultūra ar prognozējamiem ienākumiem, tāpēc to platības ir palielinājušas, teica Ozols.

Tāpat “Latraps” pārstāvis piebilda, ka palielinājusies lauksaimnieku interese par ziemas miežiem, lai gan tie joprojām netiek sēti lielos apjomos.

Ozols stāstīja, ka šogad sēja notikusi laicīgi un, lai gan ziemas kviešu lauki izskatās labi, Ozols pauda bažas par ziemas rapsi. Viņš stāstīja, ka augustā iesētais rapsis siltā rudens ietekmē strauji attīstījās un lauksaimniekiem nācās augšanu kavēt, lai nodrošinātu, ka augi pārziemo veiksmīgi.

Tāpat Vidzemes graudkopības kooperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons atzina, ka sējas laiks kopumā bijis labs, tostarp uz laukiem bija pietiekošs mitruma līmenis, lai nodrošinātu kvalitatīvu sēju. Arī lauksaimniekiem Vidzemes pusē siltajā laikā bija jāuzmanās, lai rapsis nepāraugtu.

Jansons gan piebilda, ka pavisam noteikti ziemas rapsis šogad iesēts mazāk. To ietekmējuši vairāki faktori, tostarp zemā cena un raža, kas šogad bijusi sliktāka nekā cerēts.

Vienlaikus viņš piebilda, ka ierobežoto finanšu līdzekļu dēļ sējumu kvalitāte varētu būt mazliet zemāka nekā ierasts, jo tiek taupīts uz minerālmēsliem un ar sēšanu saistītajām izmaksām.

Savukārt Dienvidkurzemes novada kooperatīvās sabiedrības “Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča aģentūrai LETA norādīja, ka kooperatīva pusē sēju ietekmēja lietus, kura dēļ gan ziemas rapsis, gan kvieši iesēti mazāk nekā plānots.

Viņš piebilda, ka ziemas kviešu sēšanā labāk veicies lauksaimniekiem, kas sēju sāka agrāk. Tur plānotais apjoms visticamāk iesēts.

Bēča stāstīja, ka lai gan sēja ir beigusies, lietus turpina sarežģīt rudens herbicīdu lietošanu. Lauki ir slapji.

Viņa ieskatā, patlaban laukiem nav pats labākais potenciāls jaunajai ražai.

Jau ziņots, ka “Latraps” pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.jūlija līdz 2022.gada 30.jūnijam, strādāja ar 299,482 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 12% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kooperatīva peļņa auga par 22,3% un bija 3,724 miljoni eiro.

“Latraps” reģistrēta 2000.gadā. Pagājušā gada beigās kooperatīvam bija vairāk nekā 1150 biedru.

Tikmēr “VAKS” pagājušajā gadā strādāja ar 181,733 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 41,7% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kooperatīva peļņa pieauga par 86,3% un bija 4,762 miljoni eiro.

“VAKS” darbojas kopš 1999.gada. Pēc kooperatīva publiskotās informācijas, “VAKS” ir 580 biedru.

Savukārt “Durbes grauds” pagājušajā gadā strādāja ar 38,394 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 66,1% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kooperatīva peļņa palielinājās vairākkārt un bija 1,161 miljons eiro.

Kooperatīvs reģistrēts 2003.gadā. Kooperatīva mērķis ir maksimizēt biedru ienākumus un peļņu no lauksaimnieciskās darbības.

Foto: No arhīva