Covid-19 radītās krīzes dēļ problēmas var rasties visās
tautsaimniecības nozarēs, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
“Protams, visvairāk cieš tūrisms un HORECA (viesnīcas, restorāni,
sabiedriskā ēdināšana) segments. Tas nav nekāds pārsteigums un nav
nekāds jaunums, bet arī citās nozarēs mums ir jārunā par to, kas ir
nepieciešams, lai mazinātu ietekmi. Piemēram, kokrūpniecība, mašīnbūve
un metālapstrāde pašlaik darbojas, bet daļa pasūtījumu jau ir atcelti.
Tā ir viena no bēdām, kas šobrīd ir steidzami jārisina,” sacīja
Rožkalns.
LIAA vadītājs stāstīja, ka mašīnbūve un metālapstrāde turpina
darboties un problēmas drīzāk saredz nākotnē. Elektronikas nozare
prognozē, ka varētu būt kritums par 20%. Pārtikas nozarē situācija ir
ļoti atšķirīga. Ja galvenās piegādes bija domātas HORECA sektoram, tad
situācija ir teju katastrofāla, savukārt tiem, kuri ražo pārtikas
produktus ar ilgu derīguma termiņu, ir darbības pieaugums.
Tāpat ir vairākas nozares, kurām ārkārtējā situācija var radīt
papildus iespējas. Piemēram, sadzīves ķīmijas un kosmētikas sektorā daži
uzņēmumi pārorientējās un ražo tikai dezinfekcijas līdzekļus un ar
pilnu ražošanas jaudu nespēj apmierināt pat vietējo pieprasījumu.
Tekstila nozare kopumā šobrīd prognozē, ka viņiem būs kritums. Taču
jautājums ir par katra uzņēmuma spēju pielāgoties, jo ir uzņēmumi, kuri
var pārorientēties un ražot aizsargapģērbus un aizsargmaskas, kas
nodrošinās viņiem apgrozījumu, stāstīja Rožkalns.
“Nedēļas sākumā jau sāksim konsultācijas uzņēmumiem, lai palīdzētu
noorientēties situācijā. Piemēram, kuram ir tāda situācija, ka jāzvana
uz Valsts ieņēmumu dienestu par nodokļu brīvdienām, kuram labāk
pieteikties “Altum” atbalstam, kurš ir tādā situācijā, ka var
adaptēties, un mēs tad varam dalīties ar idejām, ko dara uzņēmumi citās
valstīs, kā arī savienot ar vietējiem importētājiem, kas līdz šim ir
pirkuši līdzīgas preces, lai viņi mēģina vienoties. Visi jau saprot, ka
mēs esam nonākuši ārkārtas apstākļos,” stāstīja Rožkalns.
Tāpat LIAA vadītājs minēja, ka kopā ar Satiksmes ministriju pašlaik
tiek risināts jautājums par iespējām izveidot jaunus preču piegādes
kanālus.
“Piemēram, vai var atvērt jaunu ekspressprāmju līniju tikai kravām no
Latvijas uz Vāciju, lai apietu garās kravas mašīnu rindas Lietuvā un
Polijā, un varētu saglabāt gan izejvielu, gan saražotās produkcijas
piegādi,” vienu no iespējām ieskicēja Rožkalns.
“No Satiksmes ministrijas puses esam saņēmuši kontaktus, kuri no
prāmju līniju operatoriem ar mums par šo būtu gatavi runāt. Tagad ar
asociācijām runājam, kādi varētu būt kravu apmēri uz vienu un otru pusi,
lai mēs varam jau savest kopā prāmju satiksmes organizētājus ar
piegādātājiem. Viņiem par to būtu jāvienojas pa tiešo, jo tas ir biznesa
lēmums. Mūsu koordinējošā loma savukārt ir tajā, ka ātri varam dabūt
vajadzīgos cilvēkus ap vienu galdu vai šobrīd ap attālinātu “online”
galdu. Tās ir lietas, kuras mēs varam darīt ārpus valsts finansiālā
atbalsta,” sacīja Rožkalns.
Jau ziņots, ka līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusa
izplatību izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni
ierobežojumu.
