LETA
Pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijām (CAK) līdz 2024.gada sākumam ir jāizstrādā un savos civilās aizsardzības plānos jāiekļauj sadaļa par civilās aizsardzības pasākumiem militārā iebrukuma vai kara gadījumā.
Valdības otrdien lemtais paredz, ka attiecīgais pārejas periods ir izvēlēts konsultācijās ar iesaistīto valsts institūciju un pašvaldību ekspertiem, lai nodrošinātu samērīgu termiņu, kādā ir iespējams kvalitatīvi izstrādāt attiecīgo plāna sadaļu, ņemot vērā nepieciešamo informācijas apjomu un plānoto pasākumu specifiku.
Aizsardzības ministrija norādījusi, ka civilās aizsardzības plānā nepieciešams skaidri identificēt civilās aizsardzības darbības militāra iebrukuma vai kara gadījumam noteikto mērķi un galvenos uzdevumus, pēc iespējas pielāgojot tos atbilstoši vietējai situācijai noteiktajā pašvaldības atbildības teritorijā.
Valsts apdraudējuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir noteikta kā atbildīgā institūcija par tā pārvarēšanu, tādēļ arī NBS ir tā institūcija, kura primāri iegūst informāciju par draudiem noteiktā teritorijā, kā arī var norādīt uz nepieciešamo valsts pārvaldes un iedzīvotāju rīcību.
Lai nodrošinātu pilnvērtīgu agrīno brīdināšanu un situācijas monitoringu, būtiska ir dažādu atbildīgo institūciju informācijas aprite, kā arī noteikta kārtība, kā šī informācija tiek pārvaldīta un nodota, tajā skaitā pašvaldību un CAK līmenī, ko nepieciešams definēt civilās aizsardzības plānā.
Pretmobilitāte ir zināšanas par savas valsts infrastruktūru un pasākumu kopums, kuru mērķis ir traucēt un palēnināt potenciālā pretinieka pārvietošanos. Šo pasākumu īstenošanas būtisks priekšnoteikums ir civilā un militārā sadarbība, gan nodrošinot šo pasākumu īstenošanai nepieciešamos resursus, gan ieviešot noteiktas savstarpējās sadarbības procedūras, lai sekmētu maksimāli netraucētu sabiedroto militāro spēku un civilo pārvietošanos.
Pretmobilitātes pasākumu plānošanas un īstenošanu apmācību pašvaldībās nodrošina NBS. Katrai pašvaldībai tās reģionā ir noteikta NBS atbildīgā vienība, ar kuru tā ikdienā sadarbojas noteikumu projektā minēto pasākumu plānošanā un īstenošanā.
Valsts apdraudējuma situācijā būtiski pieaug nepieciešamība nodrošināt valstij svarīgas infrastruktūras pastiprinātu aizsardzību. Attiecīgi, ņemot vērā šo nepieciešamību un ierobežotās resursu iespējas kara laikā, nepieciešams īstenot sadarbību starp NBS un pašvaldību CAK, tajā skaitā piesaistot citas noteiktas iesaistītās puses, piemēram, privātos komersantus, apsardzes firmas, tādējādi nodrošinot savstarpējo koordināciju un svarīgās infrastruktūras aizsardzību.
Pēc nozīmības prioritizēts pašvaldības teritorijā esošās infrastruktūras saraksts, kam valsts apdraudējumu laikā jānodrošina vai jāpastiprina esošā apsardze, tiek sagatavots atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku (NBS) izstrādātām vadlīnijām un principiem.
Iedzīvotāju informēšana kara laikā ir būtiska, lai nodrošinātu iedzīvotāju izpratni par aktuālo situāciju valstī un pašvaldībā, noteiktu pašvaldības funkciju īstenošanas kārtību un izmaņām sabiedriskās kārtības noteikumos, kā arī par iedzīvotāju iespēju iesaistīties atbalsta sniegšanā.
Vienlaikus papildus Valsts civilās aizsardzības plānā noteiktajiem komunikācijas plāniem un pasākumiem nepieciešams noteikt alternatīvas iedzīvotāju informēšanas un apziņošanas pasākumus, tajā skaitā, lai atbalstītu noteiktas iedzīvotāju pretošanās formas un aktivitātes kara gadījumā.
Tā kā kara laikā sabiedriskās kārtības nodrošināšanas spējas būs ierobežotas, civilās aizsardzības plāna sadaļā nepieciešams ietvert informāciju par iespējamiem citiem pašvaldības teritorijā esošajiem personāla resursiem, kas varētu tikt iesaistīti šīs funkcijas nodrošināšanā, piemēram, reģistrētajiem mednieku kolektīviem, strādājošām apsardzes firmām un citām personām, kas varētu tikt iesaistītas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, piemēram, bijušās Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonas.
Lai gūtu pēc iespējas visaptverošāku informāciju par personām, kas būtu iesaistāmas sabiedriskās kārtības nodrošināšanā, plāna izstrādē ir iesaistāmas CAK deleģētās amatpersonas no Valsts policijas, pašvaldības policijas, NBS, un citiem dienestiem. Piemēram, informācija par apsardzes firmām, kas sniedz apsardzes pakalpojumus konkrētajā pašvaldības teritorijā, ir iegūstama sadarbībā ar CAK deleģēto Valsts policijas amatpersonu.
Ņemot vērā dažādu resursu nepieciešamības nozīmīgo lomu iedzīvotāju primāro vajadzību nodrošināšanā un valsts apdraudējuma pārvarēšanā, svarīgi ir iepriekš identificēt noteiktu primāro resursu, kā degvielas, pārtikas un dzeramā ūdens rezerves, tajā skaitā netradicionālās – lauksaimniecības uzņēmumi un zemnieku saimniecības, mednieku kolektīvi, dabiskās dzeramā ūdens ieguves vietas um tamlīdzīgi. Šis jautājums it īpaši attiecas uz tām pašvaldību teritorijām, kas nav uzskatāmas par valsts līmeņa pilsētām, kur šādas alternatīvās rezerves varētu būt plašāk pieejamas.
Laikus nepieciešams apzināt noteiktajā teritorijā pieejamo infrastruktūru, kas būtu izmantojama kara laikā, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, lai nodrošinātu iedzīvotāju patveršanās iespēju, to identificējot civilās aizsardzības plānā. Patvertnēm piemērotās būves tiek identificētas sadarbībā ar NBS ekspertiem.
Arī nepārtraukta elektroresursu apgāde ir viens no būtiskajiem priekšnoteikumiem, lai spētu nodrošināt dažādu primāro vajadzību, komunālo pakalpojumu un valsts institūciju darbību. Ņemot vērā, ka militārā iebrukuma vai kara gadījumā var tikt radīti pārtraukumi centrālajā elektroapgādē, pašvaldību līmenī ir nepieciešams identificēt potenciālos mobilos elektroapgādes risinājumus, piemēram, elektroģeneratorus.
Tā kā kara vai militārā iebrukuma gadījumā varētu būtiski tikt ierobežoti valsts sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi un ārstniecības personāla pieejamība, pašvaldības civilās aizsardzības plānā nepieciešams pēc iespējas identificēt pieejamo ārstniecības personālu savā atbildības teritorijā, tajā skaistā farmācijas darbinieki, veterinārārsti, feldšeri.
Ņemot vērā kara laika, militārā uzbrukuma vai to draudu apdraudējuma raksturu, ievērojami pieaug varbūtība pēc evakuācijas nepieciešamības, tāpēc plānā nepieciešams detalizēti aprakstīt un noteikt attiecīgās evakuācijas procedūras, atbildīgās personas, nepieciešamos resursus un infrastruktūru, kā arī citus ar evakuāciju saistītos jautājumus.
Kara gadījumā pašvaldības institūcijām nepieciešams atteikties no mazāk nozīmīgām funkcijām, prioritāri fokusējoties uz jomām, kas raksturīgas pamatvajadzību nodrošināšanai, tādējādi koncentrējot pieejamos resursus, tostarp, cilvēkresursus.
Kritiskās funkcijas ir noteiktas Valsts civilās aizsardzības plāna 33. pielikumā “Katastrofas pārvaldīšanas pasākumi kara, militāra iebrukuma vai to draudu gadījumā” kā noteiktie uzdevumi pašvaldībām.
Ņemot vērā civilās aizsardzības plāna sadaļas par civilās aizsardzības sistēmas darbību kara laikā, militārā uzbrukuma gadījumā vai to draudu gadījumā sensitīvo raksturu, pēc tās izstrādes tai tiek piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādējādi nodrošinot noteikto valsts civilās aizsardzības pasākumu efektivitāti un samazinot to kompromitēšanas iespējamību.
Vienlaikus otrdien valdībā atbalstītie grozījumi noteikumos paredz, ka pašvaldību sadarbības teritoriju civilās aizsardzības komisijas regulāri, vismaz reizi gadā, rīko mācības, kurās tiek testēti un pilnveidoti sagatavotie civilās aizsardzības plāni attiecībā uz pasākumiem militāra iebrukuma vai kara gadījumam.
Atbilstoši 2017.gada Ministru kabineta noteikumiem CAK sastāvā ietilpst noteikto pašvaldību pārstāvji, kā arī var tikt iekļauti pārstāvji no citām institūcijām, tādām kā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Slimību profilakses un kontroles centrs, Veselības inspekcija, Pārtikas un veterinārais dienests, Valsts policija, pašvaldības policija, Valsts robežsardze, NBS, Valsts meža dienests, Valsts vides dienests, AS “Latvenergo”, “Sadales tīkls” un “Augstsprieguma tīkls”, ārstniecības iestādēm un pašvaldības sociālajām institūcijām, kā arī citām institūcijām vai komersantiem pēc nepieciešamības.
Foto: Evija Trifanova, LETA
Reklāma