LETA
Līdz šim 17 Latvijas pašvaldībās no 43 ir izveidoti iedzīvotāju padomju nolikumi, liecina domnīcas “Providus” apkopotā informācija.
Piektdien, forumā “Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei” Saeimā prezentējot domnīcas apkopotos datus, tās pētniece Agnese Frīdenberga atzina, ka lielākajā daļā šo pašvaldību iedzīvotāju padomes arī ir izveidotas. Tās veidotas pēc dažādiem modeļiem un darbojas atšķirīgu laiku, tostarp Rēzeknes novadā tās strādā jau vairāk nekā desmit gadus.
Pašvaldību izveidotajos nolikumos pausts, ka iedzīvotāju padomes ir konsultatīvas institūcijas, kuras nodrošina iedzīvotāju interešu pārstāvniecību, veido dialogu ar pašvaldību, kā arī sekmē iedzīvotāju aktivizēšanu. Frīdenberga stāstīja, ka praksē padomes skata jautājumus par ceļu uzturēšanu pagastā vai pilsētā, iekšpagalmu labiekārtošanu, bērnu laukumu vai saieta vietu izveidi vai uzturēšanu, izglītības pieejamības jautājumus.
“Providus” pētnieki intervējuši to pašvaldību, kurās nav izveidotas iedzīvotāju padomes, vadītājus. Intervijās atklāts, ka daļā pašvaldību padomes nav izveidotas, jo vēl notiek darbi pēc administratīvi teritoriālās reformas un trūkst kapacitātes. Tāpat pašvaldības gaida pieprasījumu no iedzīvotājiem, daļai nav pilnīgas skaidrības par pilnvaru apjomu.
Daļa vietvaru vadītāju norādīja arī uz iedzīvotāju padomju politizēšanas risku. Frīdenberga piekrita, ka padomes savā labā var izmantot opozīcijas vai vēlēšanās caurkrituši deputāti. Taču vienlaikus tā ir iespēja no padomēm izaugt foršiem, gudriem, labiem deputātiem, sacīja pētniece.
Jau ziņots, ka šodien Saeimā notiek forums “Iedzīvotāju padomes: kopienu balss un palīgs pašvaldību izaugsmei”.
Foruma mērķis ir vienkopus pulcēt iedzīvotāju padomes no visas Latvijas, lai pārrunātu iedzīvotāju padomju nozīmi un pienesumu pašvaldību darbā, kā arī veicināt iedzīvotāju padomju savstarpējo sadarbību. To klātienē apmeklēs iedzīvotāju padomju pārstāvji, pašvaldību darbinieki, deputāti, politikas veidotāji un eksperti.
Reklāma