LETA
Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina likuma normu, kas nākotnē paredz liegt Latvijā audzēt kažokzvērus tikai kažokādu ieguvei, aģentūru LETA informēja tiesā.
Izskatāmajā lietā ST secināja, ka pieteikumu iesniedzējiem apstrīdētās normas ierobežo Satversmē ietvertās tiesības uz īpašumu. Vienlaikus ST uzsvēra, ka minētais ierobežojums noteikts ar mērķi aizsargāt sabiedrības tikumību, sabiedrības labklājību, kā arī citu cilvēku tiesības.
ST atzina, ka ikviens dzīvnieks pats par sevi ir vērtība un sabiedrībai ir ētisks un morāls pienākums nodrošināt dzīvnieku labturību un aizsardzību. Nevienam nav atļauts bez pamatota iemesla nodarīt dzīvniekam sāpes, radīt ciešanas vai citādi kaitēt. Ar apstrīdētajām normām sabiedrības tikumība tiek aizsargāta tādējādi, ka tiek aizliegta ciešanu radīšana dzīvniekiem, kuru audzēšanas un turēšanas vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve.
Tiesa arī norādīja, ka labumu no pamattiesību ierobežojuma gūs visa sabiedrība, turklāt šis labums tiks gūts daudzējādos aspektos, jo attiecīgais aizliegums pasargās gan cilvēkus no dzīvnieku pārnēsātām slimībām, gan arī patērētājus un kažokzvēru audzētavu darbiniekus no slimībām, ko var izraisīt ķimikālijas, ar kurām tiek apstrādātas kažokādas. Turklāt ar apstrīdētajām normām tiks aizliegta tāda komercdarbība, kas kaitē videi un līdz ar to aizskar citu cilvēku tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.
Vērtējot pieteikumu iesniedzēju izvirzītos argumentus par nepieciešamību noteikt garāku pārejas periodu vai piešķirt kompensācijas, ST norādīja, ka likumdevēja lēmums par piecus gadus ilga pārejas perioda noteikšanu uz jauno tiesisko regulējumu nav bijis patvaļīgs un tam par pamatu bijuši racionāli un saprātīgi apsvērumi.
Ņemot vērā minēto, ST secināja, ka sabiedrības ieguvums no apstrīdētajās normās ietvertā ierobežojuma ir lielāks nekā pieteikumu iesniedzējiem radītās nelabvēlīgās sekas. Turklāt likumdevējs ir līdzsvarojis sabiedrības intereses un kažokzvēru audzētāju tiesisko paļāvību, atliekot jaunā regulējuma spēkā stāšanos līdz 2028.gada 1.janvārim.
ST priekšsēdētājs Aldis Laviņš preses konferencē pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem norādīja, ka mūsdienu sabiedrībā dzīvnieki tiek uztverti ne tikai kā īpašuma objekti, bet gan kā jutīgas būtnes. Tie jau paši par sevi ir vērtība neatkarīgi no tā, vai kādam ir vai nav noderīgi.
Biedrībā “Dzīvnieku brīvība” aģentūrai LETA pēc sprieduma pasludināšanas uzsvēra, ka tiesas vēsturiskais lēmums skaidri parāda, ka dažu uzņēmēju vēlme pelnīt nevar tikt stādīta augstāk par sabiedrības interesēm uz dzīvnieku aizsardzību.
Dzīvnieku audzēšana kažokādām ir klajā pretrunā ar mūsu cilvēcību un cieņu pret dzīvniekiem kā jūtošām būtnēm. Tāpēc šis ST lēmums ir taisnības uzvara un priecīgs notikums visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem rūp dzīvnieki.
Tādējādi dzīvnieku audzēšana un turēšana, ja tās vienīgais vai galvenais nolūks ir kažokādu ieguve, ir neētiska un mūsdienu sabiedrības vērtībām neatbilstoša. Ņemot vērā minēto, ST izskatāmajā lietā uzsvēra, ka sabiedrības interese par morālu un ētiski pareizu izturēšanos pret dzīvniekiem ir būtiskāka nekā atsevišķu komersantu tiesības un intereses.
Lieta tika ierosināta pēc vairāku uzņēmuma pieteikuma. Uzņēmumu saimnieciskā darbība ir saistīta ar ūdeļu turēšanu un audzēšanu kažokādu ieguvei.
Saeima 2022.gada septembrī pēc vairāku gadu diskusijām pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz, ka no 2028.gada 1.janvāra tiks aizliegta kažokzvēru audzēšana Latvijā kažokādu ieguvei. Izmaiņas neaizliedz kažokādu ieguvi medību ceļā vai kažokādu tirdzniecību.
Likuma pieņemšanas brīdī Latvijā bija četras kažokzvēru audzētavas, kuras audzēja un turēja lauksaimniecības dzīvniekus vienīgi kažokādas ieguvei. Visas četras audzētavas ieguva ūdeļu kažokādas.
Saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra sniegto informāciju, 2020.gada 1.jūlijā zvēraudzētavās kopā bija teju 580 000 dzīvnieku un faktiski visas bija ūdeles. Ūdeļu kopskaits veidoja ap 99% no kažokzvēru kopskaita. Savvaļā ūdeles ik dienu apstaigā vienu līdz trīs kvadrātkilometrus, ir savrupi, teritoriāli dzīvnieki, kas daļēji dzīvo ūdenī.
Uzņēmumi lūdza tiesu izvērtēt “Dzīvnieku aizsardzības likuma” 2. un 3.panta atbilstību Satversmes 1.pantam un 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.
Minētā likuma panti paredz liegumu no 2028.gada Latvijā audzēt dzīvniekus vienīgi kažokādas ieguvei. Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, bet 105.panta pirmais un trešais teikums nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Foto: LSM
Reklāma