Lielajā piektdienā Vecrīgā norisināsies tradicionālais Ekumeniskais Krusta ceļš; pirmo reizi Krusta ceļš būs Jelgavā

Lielajā piektdienā, 7. aprīlī, Vecrīgas ielās jau astoņpadsmito gadu notiks Ekumeniskais Krusta ceļš. Šogad Krusta ceļa pārdomas un Svēto Rakstu lasījumi mudinās tā dalībniekus dziļāk izprast, kas un kāda ir Dieva mīlestība un kā mīlestība izpaužas cilvēkos un viņu savstarpējās attiecībās, portālu informēja Katoļu Baznīcas informācijas aģentūra.

Krusta ceļa rīkotāji šogad kā vienu no lūgšanas vadmotīviem ir izvēlējušies Jāņa pirmās vēstules ceturtajā nodaļā lasāmos vārdus: “Ja kāds saka: es mīlu Dievu, bet ienīst savu brāli, tad viņš ir melis; jo, kas nemīl savu brāli, ko viņš ir redzējis, nevar mīlēt Dievu, ko viņš nav redzējis.”

Ekumeniskā Krusta ceļa lūgšana sāksies plkst. 11 pie Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles. Ceļā pa Vecrīgas ielām un laukumiem plānotas astoņas apstāšanās jeb stacijas. To laikā tiks lasīti Svēto Rakstu fragmenti, skanēs dziesmas, būs lūgšanas, pārdomas, dažādu cilvēku liecības jeb personiskie stāsti, piemēram, par atteikšanos no atkarībām, par fizisku dziedināšanu, par laulāto attiecībām un spēju pārvarēt laulības krīzi, par bērniem, kuri dzimuši, neskatoties uz ārstu negatīviem spriedumiem, par ilgām pēc bērniem, kas nav tikušas piepildītas, bet spēju turpināt dzīvot piepildītu dzīvi, kā arī par citām tēmām.

Krusta ceļā piedalīsies un apstāšanās reizēs pārdomās dalīsies Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs, Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Rīgas arhidiecēzes palīgbīskaps Rinalds Grants, Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Kaspars Šterns, kā arī citi dažādu konfesiju garīdznieki un pārstāvji. Svēto Rakstu fragmentus un meditācijas lasīs aktieri Olga Dreģe, Rēzija Kalniņa un Ģirts Ķesteris. Par muzikālu noskaņu Ekumeniskā Krusta ceļa stacijās gādās mūziķi Arvīds un Marlēna Keini, Intars Busulis, Nauris Malāhovs un Kisu ģimene no Rēzeknes.

“Dievs ir radījis zemi, debesis, cilvēku. Viss, ko Viņš bija radījis, bija ļoti labs. Dabiskā kārtība dod mums mieru, vieno sabiedrību, bet pretdabiskā – to sašķeļ. Jēzus Kristus krusta ceļš šajā caurvīs pasaules radīšanas stāstu, kur Kristus nāve pie krusta kļūst par visa piepildījumu, varenāko un pazemīgāko beznosacījuma mīlestības izpausmi. Pārdomāsim un lūgsim atjaunošanu un dziedināšanu cilvēka, ģimenes un Latvijas valsts identitātei. Tikai Dieva mīlestībā cilvēks spēj pazīt sevi, saprast, kas viņš ir. Ekumeniskais Krusta ceļš šajā gadā ļaus dziļāk iepazīt Dieva Mīlestību, kas ir vienīgais paraugs, kā mīlēt šeit uz zemes, kā mīlēt savā ģimenē, baznīcā, valstī,“ par Ekumenisko Krusta ceļu stāsta projekta vadītāja Gunta Ziemele.

Ekumeniskajam Krusta ceļam varēs sekot līdzi tiešraidē kanālā TV24, portālā www.la.lv, Facebook kontā TV24, kā arī klausīties Radio Marija Latvija ēterā. Saīsinātu Krusta ceļa versiju varēs dzirdēt Latvijas Radio 1 ēterā plkst. 13:00. TV24 kanālā Ekumeniskais Krusta ceļš būs skatāms līdz plkst. 13, taču interneta vietnē to varēs vērot, līdz tas noslēgsies.

Pirmo reizi Jelgavā šodien, 7.aprīlī, notiks Ekumeniskais Krusta ceļš, pavēstīja Jelgavas pilsētas pašvaldībā.

Tas sāksies plkst.12.30 pie Jelgavas Svētās Annas prokatedrāles un noslēgsies pie Jelgavas Romas katoļu katedrāles.

Ceļa maršruts: Pētera iela-Svētes iela-Mātera iela-Jelgavas Baptistu baznīca-Zirgu iela-gājiens šķērsos Alunāna parku-Jelgavas Sv.Jāņa baznīca-Pasta iela-Raiņa iela-Jelgavas Romas katoļu katedrāle.

Krusta ceļa maršrutā pie dievnamiem būs apstāšanās vietas jeb stacijas, un tās ir veltītas Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei. Cilvēki gājienam var pievienoties visa maršruta garumā.

Plānots, ka gājiena dalībnieki pārsvarā pārvietosies pa ietvēm, taču ceļa laikā iespējami īslaicīgi satiksmes kustības ierobežojumi.

Jelgavas Sv.Annas prokatedrāle ir viens no retajiem manierisma stila pieminekļiem Latvijā, pausts tūrismam veltītajā Jelgavas interneta vietnē. Baznīcas gotiskie elementi ir tornis ar smaili un augstie logi. Prokatedrāle apskatāma 1910.gadā gleznotā Jāņa Rozentāla glezna “Kristus un samariete” 1994.g.gadā baznīcā tika uzstādītas Gēteborgas meistara Olafa Hammarberga 1938.gadā būvētās ērģeles. Tām ir 37 reģistri un 2072 stabules.

Plašajai diecēzes teritorijai,kas ietver Kurzemi un Zemgali, kā otrs centrs pēc Liepājas tika izraudzīta Jelgava. Tā prokatedrāles statusu ieguva Jelgavas Svētās Annas baznīca, vēsta publiski pieejamā informācija.