Lai uzlabotu gaisa kvalitāti, Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministrija (VARAM) rosina atteikties no malkas apkures un
pieslēgties centralizētai siltumapgādei gan Rīgā, gan citās lielākajās
pilsētās.
Kā raksta “Latvijas Avīze”, šobrīd Rīgā un arī citur Latvijā gaisa
kvalitāte ir ļoti laba – putekļu daļiņas nepārsniedz 10 mikrogramus uz
kubikmetru, kas ir četras reizes mazāk par atļauto maksimumu. Taču,
sākoties apkures sezonai, putekļu piesārņojums atkal palielināšoties un
tas apdraudot Latvijas situāciju pārkāpumu procedūrā, kuru par Rīgas
gaisa kvalitāti uzsākusi Eiropas Komisija (EK).
VARAM ir izstrādājusi gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu
2019.- 2030.gadam, kas paredz, ka Rīgas, Liepājas un Rēzeknes
iedzīvotājiem jānomaina malkas krāsnis un kamīni uz videi draudzīgākām
apkures iekārtām, kā arī jāveicina centralizētās siltumapgādes sistēmas
attīstība Latvijas pilsētās. Vecās un neefektīvās krāsnis būtu jānomaina
līdz 2027.gadam. VARAM novērojusi, ka Rīgā ziemas periodā lielu daļu
piesārņojuma rada individuālās mājsaimniecības, kas nav pieslēgtas
centralizētajai siltumapgādei vai kam nav tādas iespējas to izdarīt.
Ministrijas valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos
Alda Ozola uzsvērusi, ka plānā tikai tiekot iezīmēti iespējamie
risinājumi gaisa piesārņojuma mazināšanai. Tagad pilsētām jādomā, kā
rajonos, kur novērots putekļu daļiņu būtisks pārsniegums, to mazināt.
Vislielākās problēmas ar gaisa kvalitāti ir Rīgā. “Galvaspilsētā būtu
jāveicina, ka individuālie apkures risinājumi tiek izbeigti, jauni
netiek atļauti un, kur iespējams, pieslēgtos centralizētajai
siltumapgādei, bet, kur tas nav iespējams, modernizētu apkures
iekārtas,” sacījusi Ozola, “iespējams, pašvaldība var līdzfinansēt šo
iekārtu nomaiņu, sedzot vismaz daļu no izmaksām.”
Rīcības plānā ir paredzēts arī valsts atbalsts krāšņu nomaiņai, taču
šis atbalsts tiks sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav “tehniski
un ekonomiski pamatoti” pieslēgt centralizētajai siltumapgādei. VARAM
rēķina, ka šim nolūkam būs nepieciešami apmēram 15 miljoni eiro, taču,
kur tos ņemt, nav zināms.
Atbilstoši VARAM plānam, pilsētās ar vissliktāko gaisa kvalitāti –
Rīgā, Liepājā un Rēzeknē – būtu jāveido mājsaimniecībās izmantoto
sadedzināšanas iekārtu reģistrs, tajās iekļaujot informāciju par
kurināmo un iekārtu vecumu. Reģistrs būtu jāizveido gada laikā pēc tam,
kad valdība būs veikusi nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos.
Turklāt pašvaldībām būtu jākontrolē, kas krāsnīs un kamīnos tiek
kurināts.
Pašvaldības arī tiek aicinātas izvērtēt nekustamā īpašuma nodokļa
sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām Rīgā, Liepājā un Rēzeknē,
kas izvēlas pieslēgties centralizētajai siltumapgādei.
VARAM iecere ir izsludināta Valsts sekretāru sanāksmē. Tiek plānots, ka septembrī šis plāns varētu tikt apstiprināts valdībā.
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors Viktors Valainis
(ZZS) uzskata, ka VARAM ziņojuma virziens ir pareizs, bet vairākas
prasības esot nereāli izpildīt. “Nerunājot par lielajām izmaksām, bet kā
to izdarīt tīri praktiski? Kādi pašvaldībai ir instrumenti, lai
kontrolētu, piemēram, katra mājas iedzīvotāja teikto par CO2 emisiju no
krāsnīm, tajā skaitā no vecajām?” sacījis politiķis.
Valainis domā, ka lielākas iespējas uzlabot gaisa kvalitāti ir,
uzlabojot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti un samazinot siltuma
zudumus. “Privātmājām ķerties klāt ir pāragri. Malkas apkure šobrīd ir
vislētākais kurināmais. (…) Tas nav pats ērtākais veids, bet tas ir
lētākais veids, turklāt tradicionāls apkures veids. Ja tagad šiem
cilvēkiem liks pārbūvēt krāsnis, tās ir neiedomājamas izmaksas,”
uzsvēris asociācijas pārstāvis, “es domāju, ka šī plāna rakstītāji nav
saskārušies par praktisko realitāti.”
