Mājokļa uzturēšanas izdevumu īpatsvars mājsaimniecību rīcībā esošajos
ienākumos pagājušajā gadā Latvijā samazinājās par 0,1 procentpunktu un
bija 13,4% no ienākumiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2018.gadā mājokļa uzturēšanas izdevumi Latvijā bija vidēji 150 eiro
uz vienu mājsaimniecību mēnesī, kas ir par 8,8% vairāk nekā 2017.gadā,
kad tie bija 138 eiro.
Pierīgā mājsaimniecības par mājokli vidēji maksāja 186 eiro mēnesī,
bet Rīgā – 173 eiro. Savukārt citos reģionos izdevumi bija mazāki: Zemgalē
– 139 eiro, Kurzemē – 125 eiro, Vidzemē – 124 eiro un Latgalē – 98 eiro
mēnesī. Tā bija vidējā gada laikā maksātā summa, ņemot vērā gan silto
sezonu ar zemākām, gan apkures periodu ar augstākām izmaksām.
Mājsaimniecībām, kas īrē mājokļus (atbilstoši tirgus cenas vērtībai,
par samazinātu vai administratīvi regulētu īres maksu), izdevumi par
dzīvesvietu bija vidēji 162 eiro mēnesī. Savukārt Rīgā īrētos mājokļos
dzīvojošajiem par mājokli bija jāmaksā būtiski vairāk – 241 eiro mēnesī.
Pāriem ar trim un vairāk bērniem mājokļa izdevumi veidoja 12,3%, bet
pāriem ar diviem bērniem – 12,7% no to rīcībā esošajiem ienākumiem.
Mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un bērniem mājokļa izdevumi veidoja
21,8% no ienākumiem. Vienai personai līdz 64 gadiem mājokļa uzturēšana
izmaksāja 18,5% no ienākumiem, bet vientuļo senioru (no 65 gadiem)
izdevumi par mājokli bija būtiski lielāki – 24,5% no ienākumiem.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2018.gadā 24,4% mājsaimniecību
nebija grūtību segt mājokļa izdevumus, kas ir nedaudz vairāk kā
2017.gadā (20,2 %), vienlaikus mājokļa izdevumu segšana bija nedaudz
apgrūtinoša 47,6% mājsaimniecību (2017.gadā – 46,9%), bet šo izdevumu
segšana ļoti apgrūtinoša bija 28% mājsaimniecību (2017.gadā – 32,9%).
Lielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija Zemgalē
– pērn 36,4% šī reģiona mājsaimniecībām mājokļa izdevumu segšana bija
ļoti apgrūtinoša. Savukārt Rīgā un Kurzemē bija vismazākais
mājsaimniecību īpatsvars, kurām mājokļa izdevumu segšana bija ļoti
apgrūtinoša – attiecīgi 22,3% un 23,5%.
Lielākās grūtības segt mājokļa izdevumus bija mājsaimniecībām, kurās
dzīvoja viena persona vecumā no 65 gadiem un nepilnajām ģimenēm (viens
pieaugušais ar bērniem) – mājokļa izdevumus bija ļoti apgrūtinoši segt
gandrīz pusei (46%) senioru vecumā no 65 gadiem un 35,6% nepilno ģimeņu.
Starp daudzbērnu ģimenēm (pāris ar trim un vairāk bērniem) 24% bija
tādu, kurām mājokļa izdevumi bija ļoti apgrūtinoši, un tas ir būtiski
vairāk nekā starp pāriem ar diviem bērniem (16,7%) un pāriem ar vienu
bērnu (13,4%).
2018.gadā 11,1% mājsaimniecību pēdējo 12 mēnešu laikā naudas trūkuma
dēļ kaut reizi bija parādi par komunālajiem maksājumiem. Visvairāk
parādnieku par komunālajiem maksājumiem bija starp mājsaimniecībām, kur
viens pieaugušais audzina bērnus (20,3%), pāriem ar trim un vairāk
bērniem (19,7%) un mājsaimniecībām, kur dzīvo viena persona vecumā līdz
64 gadiem (16,2%). Savukārt vismazāk parādnieku par komunālo pakalpojumu
rēķiniem bija starp pāriem bez bērniem (6,3%) un vientuļo senioru (no
65 gadiem) mājsaimniecībām (6,5%).
Vērtējot mājokļa uzturēšanas izdevumus, tika iekļauti izdevumi par
komunālajiem pakalpojumiem, apsaimniekošanu, nekustamā īpašuma nodokli,
īri (īrniekiem), hipotekārā kredīta pamatsummu (tiem, kas par savu
mājokli maksā hipotekāro kredītu), mājokļa apdrošināšanu u.c. izdevumus,
kurus ir nepieciešams segt, lai mājoklī varētu dzīvot. Mājokļa
izdevumos netika iekļauti maksājumi par telefonu, kabeļtelevīziju,
internetu u.c. pakalpojumiem, lai nodrošinātu sev papildu iespējas.
