Lietuvā brīdina par pārtikas cenu kāpumu; vai tas sasniegs arī Latviju?

Lielākie mazumtirdzniecības tīkli – “Maxima”, “Norfa” un “Rimi” Lietuvā brīdinājuši patērētājus par gaidāmo pārtikas cenu pieaugumu, jo piegādātāji paziņojuši par produktu sadārdzināšanu, ziņo Lietuvas mediji.

Tā, piemēram, janvārī 49 piegādātāji informējuši tirdzniecības tīklu “Maxima” par cenu izmaiņām, kas var izraisīt piena produktu, kafijas, šokolādes, liellopu un putnu gaļas, kā arī atsevišķu zivju sadārdzināšanos, vēsta delfi.lt.

“Mūsu mērķis kā vienam no vadošajiem pārtikas mazumtirgotājiem ir saglabāt iespējami zemākas cenas, jo no tā ir atkarīga mūsu biznesa veiksme šajā dinamiskajā un konkurētspējīgajā tirgū. Nepārtraukti notiek sarunas ar piegādātājiem par cenām – patiesībā tas ir bezgalīgs process, jo gala cena būtībā ir atkarīga no tā, par kādu cenu mēs iegādājamies preces no vairumtirgotājiem.

 Vienlaikus jāatzīmē, ka vairāki sektori saskaras ar globāliem faktoriem, kas neizbēgami ietekmē cenu zīmes veikalos, taču mēs pieliekam visus pūliņus, lai šīs izmaiņas nebūtu sāpīgs trieciens patērētājam,” skaidro “Maxima” pārstāvis Marius Tilmantas.

Viņš norāda, ka lielākā daļa piegādātāju – vairāk nekā 60% – ir vietējie Lietuvas  ražotāji un vairumtirgotāji, bet neliela daļa sortimenta tiek piegādāta no kaimiņvalstīm, piemēram, Latvijas un Polijas, kā arī no Dienvideiropas valstīm.

“Dzīvojam globālā pasaulē un brīvā tirgū, kur cenas ietekmē daudzi savstarpēji saistīti faktori. Nepārtraukti notiek sarunas ar piegādātājiem. Taču sadārdzinājums var rasties arī objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, minimālā alga augusi par 12%, piedzīvots akcīzes nodokļa kāpums degvielai, ieviests iepakojuma nodoklis. Tomēr mēs cenšamies rast kompromisus.

Vienlaikus ir gadījumi, kad piegādātāji mēģina izmantot situāciju savā labā. Tā lūk mēs atteicāmies no vienas daļas apelsīnu sulas sortimentā, jo daži piegādātāji mēģināja nepamatoti paaugstināt cenu,” situāciju ieskicē M. Tilmantas.

Viņš pavēstīja, ka saskaņā ar janvārī saņemto informāciju piegādātāji plāno palielināt šokolādes izstrādājumu cenas par 17%, bet kafijas cenas par 22%.

“Kopš gada sākuma kakao cena globālajā tirgū ir paaugstinājusies par 114%, tāpēc cenu kāpums skar visus produktus, kas satur kakao – šokolādi, konfektes, konditorejas izstrādājumus, šokolādes saldējumus un šokolādes sieriņus,” paskaidroja M. Tilmantas.

Kafijas cenas pieaug saistībā ar pieaugošo pieprasījumu un piedāvājuma samazināšanos. Visvairāk piegādātāji ziņojuši par piena produktu cenu kāpumu – piena iepirkuma cenas Lietuvā paaugstinājušās jau kopš pērnās vasaras. Janvārī piena produkti sadārdzinājās par 5–12%. Dārgāki paliek ne tikai vietējie, bet arī Polijas ražotāju piena produkti.

Slimības uzliesmojumu dēļ liellopu gaļas piegādātāji informējuši, ka cenas augs par 9%, savukārt putnu gripa sadārdzinās vistas gaļu par 9% un tītara gaļu par 6%.

Paziņojumus no piegādātājiem par plānotu cenu pieaugumu saņēmis arī vietējais mazumtirdzniecības veikalu tīkls “Norfa”.  Tīkla īpašnieks Dainius Dundulis prognozē, ka pēc pāris mēnešiem sadārdzināsies gandrīz visi pārtikas produkti, ziņo portāls lrt.lt.

Viņš norāda, ka maizes izstrādājumi, piena produkti un gaļa kļūs nedaudz dārgāka, bet dažas zivju produktu kategorijas ievērojami sadārdzināsies.

“Skumbrija un siļķe ļoti jūtami “sitīs pa maciņu”. Pārējās zivis – ļoti minimāli, tām cenas gandrīz nemainīsies. Runājot par gaļas produktiem, iespējams, būs vairāk akciju piedāvājumu,” prognozē D. Dundulis. Kafijas cena maijā, iespējams, dubultosies.

Janvārī gada inflācija Lietuvā pārsniedza 3,5%. Ekonomisti skaidro, ka tas tādēļ, ka pieauga akcīzes nodoklis degvielai, paaugstinājās minimālā alga un sadārdzinājās energoresursi.

Dundulis atklāja, ka tirgotāji cenšas paildzināt sarunas ar piegādātājiem, lai aizkavētu cenu celšanu. “Es domāju, ka neizbēgami tas notiks pēc aptuveni diviem mēnešiem. Tomēr šaubos, ka piedzīvosim to pašu situāciju, kas bija pēc pandēmijas. Toreiz inflācija bija patiešām strauja, bet šoreiz process būs mērenāks,” pieļauj D. Dundulis.

Taču tas vēl nav viss. Mazumtirgotāju pārstāvis norāda, ka no nākamā gada pieaugs ceļu nodevas, kas palielinās preču transportēšanas izmaksas pat 20 reizes.

“Ja izmaksas pieaug 20 reizes, ir skaidrs, ka tas ietekmēs arī pašizmaksu. Pašizmaksas pieaugums nav kaut kas tāds, kas var palikt bez sekām,” uzsver Lietuvas Tirdzniecības uzņēmumu asociācijas vadītāja Rūta Vainiene.

“Rimi” sabiedrisko attiecību pārstāve Egle Krasauskiene TV3 Lietuva norādīja, ka, lai gan ar piegādātājiem tika veiktas pārrunas, tomēr cenu kāpumu nav izdevies novērst.

“Pieaugot izejvielu izmaksām un palielinoties minimālajai algai, izmaiņas bija gaidāmas, tālab jārēķinās, ka dažos segmentos būs cenu pieaugums,” sacīja tirdzniecības tīkla pārstāve.

Lietuvā cīņai ar augstajām pārtikas cenām izveidota Pārtikas padome. Savā pirmajā sanāksmē tā analizēs, kā gala cena, ko patērētājs maksā, tiek sadalīta starp ražotāju, pārstrādātāju, piegādātāju un mazumtirgotāju.

“Mēs analizēsim visu pārtikas piegādes ķēdi, lai saprastu, vai cena ir saprātīgi sadalīta visos posmos, vai arī ir kāds starpnieks, kurš gūst nepamatoti lielu peļņu,” skaidro zemkopības ministrs Ignas Hofmans.

Tirgotāji apgalvo, ka diskusijā par peļņas sadalījumu viņi izvēlēsies palikt malā, jo citādi tas varētu būt pretrunā ar konkurences likumu.

Nevalstisko organizāciju pārstāvji Pārtikas padomē uzskata, ka galvenais mērķis ir nodrošināt pārtikas pieejamību tiem, kuriem šobrīd tā nav finansiāli pieejama.

“Ja es kaut ko nepārdodu, tad es to kompensēju, paaugstinot cenas citiem produktiem, kurus izpērk. Mēs cenšamies nodrošināt, lai cenas būtu pēc iespējas zemākas, lai pēc iespējas mazāk pārtikas nonāktu atkritumos,” uzsver “Pārtikas bankas” vadītājs Simonas Gurjavičus.

Ministrs Hofmans sola izpētīt, cik lielā mērā valsts noteiktās prasības ietekmē pārtikas cenu veidošanos. Piemēram, akcīze degvielai – iespējams, to varētu samazināt.

Latvijā darbojošās mazumtirdzniecības veikalu ķēdes par cenu kāpumu publiski nav paziņojušas.