Limbažu novadā iedzīvotāji paši nogreiderē bedraino ceļu; vietvara to sauc par “nepieļaujamu pašdarbību”

“Kopš novembra ceļš vienkārši nav kopts, un es katru dienu pa to braucu un katru dienu nervus bendēju,” stāsta Lādes iedzīvotāji Jānis un Mārtiņš par nepilnus 2,5 kilometrus garo ceļu, ko diendienā nākas mērot, laužot savus spēkratus. Nesagaidot pašvaldības rīcību, vietējie paši ķērušies pie ceļa sakārtošanas, ziņo Latvijas Radio.

“Kad zūd cerības uz mūsu pašvaldības godaprātu…” šāds teksts marta izskaņā parādījās Limbažu novada iedzīvotāja Jāņa Ulmja “Facebook” lapā. Tam pievienoti foto ar traktoru un pašu konstruētu agregātu ceļa greiderēšanai. Ieraksts guva plašu kaimiņu un novadnieku atsaucību, iedzīvotāji izteica pateicības vārdus par beidzot sakopto ceļu. Interesi par pašu veidoto agregātu izrādīja arī citu novadu ļaudis.

Ceļu “Šķērstiņi – Pīlādži” pārbūvēja salīdzinoši nesen –  2020. gadā. Ceļš saimnieciskajai darbībai ir nozīmīgs vairākām Limbažu pagasta zemnieku saimniecībām, ražošanas un tūrisma uzņēmumiem.

Taču šobrīd, kad pārmitrinātie ceļi uzrūgst, veidojas bedres un ceļš kļūst teju vai neizbraucams.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Lādes “Avotiņu” saimnieks Jānis Ulmis stāsta – ir bijis pat tāds gadījums, ka no Amerikas brauc, iznomā mašīnu un brauc uz Lādes Avotiņiem kā uz tūrisma objektu.  “Brauc ar ātrumu 5 kilometri stundā. Viņš nav ticis vēl pie manis iekšā, bļauj attaisījis logu – tu man samaksāsi par mašīnu, par šitādu ceļu!” stāsta Jānis Ulmis.

“Ja tu piecus mēnešus esi kratījies pa tādām bedrēm, tad tagad 3 dienas braukt pa tādu normālu ceļu, tā ir vienkārši paradīze,” par pašu veiktās ceļa greiderēšanas rezultātu saka Jānis Ulmis.

Viņa paziņa Ģirts, kurš dzīvo Zviedrijā, stāstīja, ka “Zviedrijā valsts maksā zemniekiem par ceļu uzturēšanu, izdala budžetu un zemnieki paši domā, kā šo naudu tērēt. Tā ir vislabākā un efektīvākā lauku ceļu uzturēšanas sistēma. Pārbaudīta tātad. Zemnieki šeit blakus dzīvo, viņi taču vienmēr redz, ja kas notiek un kad ko drīkst darīt un kad ko nevajag darīt,” secina Ulmis.

Vietējie iedzīvotāji norāda, ka ceļš nav greiderēts jau kopš novembra, ilgāk gaidīt vairs nav varējuši un ceļa sakopšanu ņēmuši savās rokās.

Lādes “Avotiņos” dzīvojošais Rūdis Ulmis pētījis instrukcijas internetā, lai uzmeistarotu pats savu ceļa greideri, ko piekabināt traktoram. Tā esot bijusi viņa paša iniciatīva.

“Neviens neprasīja, bet, ja katru dienu ir jābraukā pa šo ceļu, tad nav diez cik patīkami. Tad vairākus vakarus domāju, ko un kā varētu uztaisīt, lai plānu virskārtiņu viņš tā kā šķūrētu un bērtu tās bedres ciet, tad kaut kā izdomāju uztaisīt. Drusciņ “YouTube” pašpikoju, bet pa lielam – izdomāju,” saka Rūdis Ulmis.

“Iejaukšanās bez pašvaldības piekrišanas nav pieļaujama”

“Pārmitrināts ceļš nav kopjams…” saka Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers. Viņš kopā ar Limbažu apvienības pārvaldes vadītāju Viktoru Zujevu pēc Latvijas Radio uzaicinājuma ieradies Lādes “Avotiņos”, lai redzētu vietējo apstrādāto ceļa posmu, gan arī izskaidrotu, kā tad ceļi Limbažu novadā tiek uzturēti.

Pašvaldības pārstāvis norāda, ka ceļa greiderēšana ir īslaicīgs risinājums, jo šo ceļa posmu regulāri izmanto smagā tehnika, kas grants segumu tā teikt “izdangā”.

“Jebkurā gadījumā pie šādiem sasalšanas – atsalšanas cikliem, kādi ir pie siltās ziemas, braucot intensīvi, un šis ceļš Lādezera ir diezgan intensīvi izmantots, šīs bedres rodas. Piemēram, kaut vai vasaras sezonā praktiski paiet divas nedēļas un te jau atkal šī ceļa vieta ir jāgreiderē, jāgreiderē… Ir smagā tehnika, arī meža tehnika šeit brauc. Dūču ceļš ir tagad atjaunots, tas ir tuvākais ceļš mums uz Rīgu, intensitāte šo ceļu izmantošanā pieaug,” skaidro Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers.

Arī šī ceļa malā esošās Jaunlādes muižas saimniece Sandra Kļaviņa norāda, ka problēmas rodoties tieši smago automašīnu dēļ, kas diendienā izmanto šo ceļu. Tie esot gan lauksaimnieki, gan mežu izstrādātāji.

Dodoties uz Lādes ceļu satikt vietējos iedzīvotājus, pašvaldības pārstāvji bija norūpējušies, ka ceļš būs ticis sabojāts.

Taču redzot situāciju klātienē un aprunājoties ar šejieniešiem, noskaidrojās, ka viņi situāciju ir labi izpratuši, arī tehniskā ziņā.

“Šajā gadījumā Ulmja kungam ar savu dēlu ir paveicies, ka ceļš nav sabojāts. Sliktākā gadījumā, ja šis ceļš būtu sabojāts, tad mēs savādāk rīkotos,” piebilst Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks.

Tomēr Jānis Ulmis nepiekrīt, ka ceļu taisījuši gluži bez jebkādas saskaņošanas.

“Gluži tā patvaļa nebija, jo pirms Rūdis kāpa uz ceļa, viņš piezvanīja uz pašvaldību, tātad uz pagastmāju,” saka Jānis Ulmis.

Saturs turpināsies pēc reklāmas.

Sarunā gan domstarpības rodas, vietējiem neesot mierā ar ceļa apsekošanu un uzturēšanu, tas neesot greiderēts kopš novembra. Pašvaldības pārstāvji tikmēr skaidro, ka ziemā tas nemaz neesot iespējams un šādiem darbiem jāgaida attiecīgi laikapstākļi.

Lai arī abas puses nav gluži vienisprātis par to, kas būtu saprotams ar terminu “labs ceļš” , Viktors Zujevs norāda, ka šis nav ceļš pilsētas centrā un tāpēc nevar gaidīt, ka tas būs līdzīgā kvalitātē. Tomēr aicina vietējos par problēmām neklusēt un risināt tās kopā.

“Paldies dievam, ka viss ir labi beidzies, bet faktiski tāda iejaukšanās bez pašvaldības piekrišanas pašvaldības ceļos nav reklamējama un nav pieļaujama. Šajā gadījumā cilvēki ir sapratuši, ko viņi dara un viss ir izdevies, bet situācija varēja būt sliktāka,” piemetina Limbažu novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Agris Blumers.

“Limbažu ceļi”: noteikti nevajadzētu tā darīt

To, ka ar šādu pašdarbību nevajadzētu nodarboties, piekrīt arī ceļu būvnieks SIA “Limbažu ceļi”, kas pirms nepilniem trim gadiem šo ceļu remontēja. Tolaik pilnībā pārbūvēta ceļa klātne, izbūvēta jauna salizturīgā kārta un virskārta 20 centimetru biezumā. Tika atjaunoti arī grāvji, caurtekas un sakārtots ūdens novades risinājums, atbilstoši ceļu specifikācijām.

SIA “Limbažu ceļi” būvniecības daļas vadītājs Edžus Voss skaidro, ka šis ceļš “funkcionē līdzīgi kā jebkurš cits grants ceļš. Nav speciāli cementēts vai darīts kaut kas savādāk. Es domāju, ka tur ir pilnīgi normāla parādība, ja brauc smagais transports intensīvi cauri, kā zinām, arī daudz šobrīd meža transports brauc cauri vai kāds cits…

Tā ir tieša smagā transportlīdzekļa ietekme uz nesaistīta seguma ceļa. Teiksim, ja tur brauktu tikai ar vieglo transportu, tad tur nebūtu tāda veida problēmas.”

Jautājot par ceļa uzturēšanu – Limbažu ceļu speciālists norāda, ka autoceļu uzturētāji vadās pēc speciāli izstrādātas specifikācijas, sekojot līdzi kādā stāvoklī ir grantētais ceļš un kāda tehnoloģija tam jāpielieto, lai tas varētu saglabāt nestspēju.

“Es teiktu tā, ka noteikti nevajadzētu tā darīt. Diez vai šim iedzīvotājam, aktīvistam ir iemaņas, lai zinātu, kurā laikā tieši vajadzētu greiderēt un vai viņam ir pareizi atstrādāta tehnoloģija, lai teiksim pēc pārgreiderēšanas būtu arī atbilstošie šķērskritumi, lai ūdens arī turpmāk tiktu novadīts un tā greiderēšanas māksla, tā jau ir tāda ilglaicīgi atstrādāta ceļu uzturētājiem,” skaidro Edžus Voss.

Limbažu novada pašvaldībā precizē, ka ceļi ar grants segumu novadā ir vairāk nekā 1000 kilometru garumā. Ir pavasaris, un to stāvoklis šādā laikā ir visdažādākais. Te vēl jāteic, ka pavasara šķīdoņa laikā smagā transporta kustība pa pašvaldības grants ceļiem ir ierobežota.

Uz jautājumu, vai kopumā atbalstītu pašu cilvēku ceļu labošanu arī finansiāli, atbilde ir: konkrētā gadījumā ar konkrētu tehniku  – jā. Varētu slēgt līgumu par šī ceļa posma uzturēšanu kārtībā.

Runājot par izmaksām – viena kilometra greiderēšana izmaksā 18 eiro un 30 centus  bez pievienotās vērtības nodokļa, bet gada laikā un arī atkarībā no ceļa klases, ceļš jāgreiderē 4 – 5 reizes.

Pa grants ceļiem auto ātrāk nolietojas

Jo bedraināks ceļš, jo lielākas izmaksas par automašīnu remontiem. Šis ir viens no sāpīgākajiem tematiem lauku iedzīvotājiem, kuri ikdienā ar auto mēro vairākus desmitus kilometru pa grants ceļiem – bieži vien – bedrainiem.

“Pilna servisa autocentrs” Valmierā automehāniķis Ivars Pometko stāsta – pavasaris un rudens ir mēneši, kad visvairāk automašīnu īpašnieki vēršas pēc palīdzības tieši ar sabojātu autoriepu, disku un piekares problēmām.

“Būtībā grants ceļi, kuri ir nelīdzeni un izbraukāti, bedraini un “trepaini”, viņi izsauc diezgan spēcīgas vibrācijas uz visu ritošo daļu, un bojā līdz ar to bukses, šarnīrus, bojā bremžu sistēmu, kas izpaužas dēļ tā, ka arī “suporti” un arī bremžu kluči un dažādas bremžu detaļas visu laiku pastāvīgi vibrē, kratās tajās vietās kur viņas sēž vai nostiprinātas, viņas izdilst, tas veido trokšņus pēc tam ritošajā daļā,” saka Ivars Pometko.

Un ne tikai bedres ir automašīnas lielākais bieds. Grants un mazie akmentiņi, kas dauzās pret automašīnas apakšu pastiprinātā slodzē bojā auto ritošo daļu.

Tāpēc automehāniķis Ivars Pometko iesaka veikt regulāras auto apkopes un negaidīt netipiskus trokšņus vai izmaiņas auto vadāmībā. Arī naudas summa, no kuras nāksies šķirties, lai labotu bedraino ceļu radītās problēmas savam auto ir visai plašā amplitūdā.

“Tas ļoti atkarīgs no tā, cik ļoti daudz to bojājumu. Tās izmaksas varētu būt ar kādiem mazākiem bojājumiem no 100 eiro un tad, ja tā mašīna ir ļoti ielaista tad tas var aiziet līdz kādiem 1500 eiro, pat 2 tūkstošiem eiro,” brīdina Pometko.

Lai nebūtu jāuztraucas par neplānotiem izdevumiem auto remontam, daļa automašīnu īpašnieku savus spēkratus izvēlas apdrošināt arī ar KASKO, kas garantē atlīdzināt radušos zaudējumus, tajā skaitā iebraukšanu bedrē.

Kā stāsta apdrošināšanas kompānijas “Ergo” transportlīdzekļu apdrošināšanas produktu vadītājs Aldis Eņģelis, šogad kompānija saņēmusi jau 60 KASKO atlīdzības pieteikumus par gūtajiem bojājumiem no iebraukšanas bedrēs. Pērn gada laikā – 176 pieteikumus.

“Visvairāk negadījumu tika pieteikti tieši janvāra mēnesī, kad mēs saņēmām pusi no šiem pieteikumiem. Jāatzīmē, ka visvairāk pieteikumu par iebraukumiem bedrēs mēs saņemam ziemas un pavasara mēnešos, kur faktiski divas trešdaļas no pieteikumiem ir tieši janvāra, februāra un marta pieteikumi. Kad kūstot sniegam sasalstot, atkūstot ceļam, veidojas šīs bedres un arī tad visvairāk cieš autobraucēji,” stāsta Aldis Eņģelis.

Šī statistika gan attiecas tikai uz galvaspilsētu, jo visvairāk pieteikumu tiek saņemti tieši Rīgā. Un te atlīdzībās izmaksātās vidējās summas mērojamas ap 700 eiro, par auto radītiem bojājumiem, iebraucot bedrēs.

“Ergo” pārstāvis atzīmē, ka KASKO apdrošināšanu izvēlas līdz 15 gadiem vecu automašīnu īpašnieki.

Bet ja runā par valsts ceļu kopējo atjaunošanu – uzņēmums “Latvijas valsts ceļi” šogad iecerējuši būvdarbus 640 kilometros autoceļu – visvairāk uz valsts reģionālajiem autoceļiem, būvdarbus veicot tieši seguma atjaunošanā. Tajā skaitā grants ceļos darbi notiks 68 kilometros. Taču autovadītājiem jāņem vērā, ka būvdarbu sezona valsts ceļu tīklā atsāksies aprīļa otrajā pusē.