LIZDA: Koalīcijas piedāvājums par pedagogu algas palielinājumu ir nepārdomāts un manipulatīvs

Koalīcijas piedāvājums par pedagogu algas palielinājumu no 2023.gada 1.janvāra ir nepārdomāts un manipulatīvs, jo šāds atalgojums jau ir no 1.septembra, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga.

Viņa skaidro, ka no 1.septembra tika palielināta pedagogu, kas strādā 30 stundas nedēļā, minimālās algas, kas pašreiz ir 900 eiro. Sekojoši pedagogam, kas strādā 40 stundas nedēļā, proporcionāli nedrīkstot maksāt mazāk par 1200 eiro.

Tādējādi Vanag secina, ka koalīcijas piedāvājums tehniski nemainīs pedagogu pašreizējo atalgojumu un, valdībai aicinot pedagogus pāriet uz 40 stundām nedēļā, paralēli ieviešot pedagogu slodzes proporciju “60/40”, radīs lielāku pedagogu vakanču problēmu.

Vanaga cer otrdien, tiekoties ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un citiem valdības pārstāvjiem, izprast koalīcijas piedāvājumu, kā arī uzzināt, kāds piedāvājums tiek izteikts pirmsskolu pedagogiem.

Jau ziņots, ka valdības koalīcija pedagogiem piedāvās no 2023.gada 1.janvāra par 40 stundu slodzi, kurā ietverts arī ārpusstundu darbs, zemākās likmes atalgojumu palielināt no 900 līdz 1200 eiro.

Vēl pirms šī koalīcijas paziņojuma Vanaga aģentūrai LETA pastāstīja, ka pēc nedēļas beztermiņa streiku sāks 23 601 izglītības darbinieks no kopumā 815 izglītības iestādēm, sākot ar pirmsskolas izglītības iestādēm un beidzot ar augstskolām.

Lai novērstu pedagogu streika uzsākšanu, LIZDA prasa, lai šīs nedēļas laikā valdība pieņem “konkrētus lēmumus” attiecībā uz abām galvenajām LIZDA prasībām – par darba algas paaugstināšanu un pedagogu “darba slodzes sabalansēšanu”.

Viena no arodbiedrības prasībām ir “sabalansēta darba slodze”, proti, lai mazāka daļa no slodzes tiktu paredzēta kontaktstundām. Arodbiedrība nepiekrīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvājumam, ka darba slodzi sabalansēs līdz 2028.gadam. IZM piedāvājumā process esot pārāk ilgs, un to nevarot atļauties ar līdzšinējām problēmām.

Savukārt otrā prasība ir panākt, lai valdība pildītu spēkā esošo Izglītības likuma normu par pedagogu atalgojuma grafiku, to saskaņojot ar algas aprēķina principiem.