LIZDA: Streika sarunās karstākās debates ir par algu augstskolu pedagogiem un slodžu sabalansēšanu

Streika sarunās starp Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) un Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) patlaban karstākās debates ir par atalgojumu augstskolu pedagogiem un par slodžu sabalansēšanu, intervijā Latvijas Radio pastāstīja LIZDA vadītāja Inga Vanaga.

Runājot par augstskolu mācībspēku atalgojumu viņa skaidroja, ka nedrīkst veidoties situācijas, kad augstskolā docentam normatīvajos aktos ir paredzēta ievērojami zemāka algas likme nekā viņa kolēģiem, kuri strādā citās izglītības pakāpēs.

LIZDA sagaida, ka ar piedāvājumu par atalgojumu augstskolu pedagogiem IZM nāks klajā šodien.

Būtisks esot arī slodžu sabalansēšanas laika ietvars. “Mēs arī saprotam, ka, tiklīdz sakārto šos slodžu jautājumus, rodas vakances, un tās jau mums ir daudz, bet tajā pašā laikā mēs kā arodbiedrība nedrīkstam piekrist, ka tas gadu gadiem vēl turpinās,” sacīja Vanaga, uzsverot, ka slodžu sabalansēšanai obligāti ir jāsākas no šī gada 1.septembra.

Kā atzina LIZDA vadītāja, streika sarunās kopsaucējs ir jāpanāk līdz 1.februārim, tātad faktiski tam ir palikušas vēl tikai divas dienas.

Kā ziņots, IZM un LIZDA šodien turpinās diskusiju par pedagogu atalgojuma celšanas grafiku.

Vanaga iepriekš aģentūrai LETA pauda, ka otrā tikšanās reize deva daudz precīzāku skaidrojumu par atalgojuma grafiku un tas pietuvojas LIZDA pedagoga streika izvirzīto prasību pildīšanai. Tomēr viņa arī norādīja, ka joprojām pastāv noteikti jautājumi, kuri ir jāturpina izskatīt, kā piemēram, nepieciešams precīzāk izrunāt augstākās izglītības pedagogu atalgojumus.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) iepriekš norādīja, ka gan IZM, gan LIZDA ir vienota izpratne par svarīgākajiem veicamajiem darbiem, nostiprinot arī streika prasību izpildi.

Čakša un LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga 24.janvārī, tikšanās laikā uzsvēra, ka gan ministrijai, gan LIZDA ir kopējs mērķis – kvalitatīva izglītība ikvienam skolēnam jebkurā Latvijas skolā. Tomēr to nav iespējams panākt, nepaaugstinot pedagoga atalgojumu un neceļot pedagoga profesijas prestižu.

Tādēļ abas puses vienojās par nākamajiem soļiem un termiņiem pedagogu zemākās algas likmes celšanai. Pirmais solis paredzēts no 2023.gada 1.septembra, nākamais – no 2024.gada 1.janvāra un turpmāk katru gadu 1.janvārī, līdz 2027.gadam. Tad būtu sasaiste ar valsts budžeta veidošanas procesu.

Čakša 24.janvāra tikšanos vērtēja kā ļoti konstruktīvu, uzsverot, ka galvenais mērķis ir panākts – gan ministrijai, gan LIZDA ir vienota izpratne par svarīgākajiem veicamajiem darbiem, nostiprinot arī streika prasību izpildi. “Mēs nesaraujami runājam par divām lietām kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai – gan skolotāju atalgojumu, gan skolu tīkla sakārtošanu. Un tikai strādājot visiem kopā varam cerēt uz rezultātu, kas sniegs pievienoto vērtību kopējā mūsu valsts attīstībā,” pauž ministre.

Vanaga izrāda gandarījumu, ka ar Čakšu spēj nonākt pie saprašanas, ka pedagogu atalgojuma palielinājuma grafikam ir jāstājas spēkā no 1.septembra.

Jau ziņots, ka LIZDA, draudot ar beztermiņa pedagoga streiku, septembrī panāca vienošanos ar valdību par izmaiņām pedagogu atalgojuma un darba slodzes jautājumos.

Vispārējās izglītības pedagogiem, tostarp speciālās izglītības pedagogiem, no janvāra jaunajā mērķdotācijas aprēķina modelī tika solīts palielināt viena skolēna izmaksas, kas nozīmētu papildus līdzekļi atalgojuma palielināšanai.

Tāpat vienošanās paredzēja, ka no jaunā mācību gada pedagogi pāries uz 36 stundu darba nedēļu, kur 65% ir kontaktstundas un 35% stundu ir atvēlētas citiem pedagogu darbiem, un pedagogu zemākais atalgojums būs 1080 eiro. Pirmsskolas pedagogiem alga tikšot celta par 100 eiro, sasniedzot 1070 eiro. Savukārt ar 1.septembri pirmsskolas pedagogi pāries uz slodzes līdzsvaru “34+6”.

Valdība nolēma no 2022.gada 1.decembra līdz 2023.gada 1.februārim pagarināt termiņu pedagogu darba samaksas pieauguma grafika izstrādei, kā arī pedagogu darba slodžu līdzsvarošanas vadlīniju izstrādei, jo ir ieilgusi valdības veidošana un nav sākts darbs pie nākamā gada budžeta izstrādes, līdz ar to valsts nākamo gadu sāks ar tehnisko budžetu, kurā nav iekļautas jaunas prioritātes.

FOTO: LETA