Lauksaimnieki Latvijā pamazām sāk sējas darbus, taču intensīvi sējas
darbi visā valstī varētu sākties pēc Lieldienām, aģentūru LETA informēja
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā (LLKC).
LLKC augkopības speciālistu veiktie apsekojumi liecina, ka rudenī
apsētie lauki izskatās labi. Tostarp Kurzemes pusē ziemāju lauki
izskatās ļoti labi. Arī Latgalē ziemāji pārziemojuši bez problēmām, vien
dažviet vērojami stirnu bojājumi un zemākajās vietās augi izslīkuši.
Vidzemē pārziemojuši visi sējumi.
LLKC informēja, ka līdz ar dabas mošanos, lauksaimnieki pamazām sāk
pavasara sējas darbus – pirmos sēj pupas un zirņus. Tāpat zemnieki
pašlaik ecē zālājus un veic ziemāju virsmēslošanu. Taču intensīvi sējas
darbi visā valstī varētu sākties jau pēc Lieldienām.
LLKC Augkopības nodaļas vadītājs Oskars Balodis pastāstīja, ka
Latvijā siltais laiks un bažas par iespējamu sausuma vilni vēlāk
pavasarī saimniekiem liek sēt agrāk. Tā kā ziemāji modušies agri, viņš
aicināja saimniekus augus pabarot arī ar mikroelementiem, kas veiksmīgāk
palīdzēs augiem pārvarēt aukstās naktis.
Balodis atturējās prognozēt, kāda būs vasara un laika apstākļu
ietekme uz potenciālu graudaugu ražu, jo to ir pāragri prognozēt.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ražas potenciāls saglabājas augsts un vēlams
laukus kopt ar pārdomātu tehnoloģiju, lai nezaudētu ražas potenciālu.
LLKC speciālisti, vērtējot situāciju reģionos, secinājuši, ka Kurzemē
patlaban pupu un zirņu sēja vēl nav sākta. Latgalē dažs saimnieks
paspējis iesēt auzas. Preiļu pusē saimnieki jau visiem ziemājiem
nodrošinājuši slāpekļa mēslojumu. Sējas gatavībā ir arī saimnieki
Jēkabpils apkaimē.
Tikmēr Vidzemē pašlaik notiek ziemāju un rapša virsmēslošana,
atsevišķās saimniecībās iesēti zirņu, pupas un zirņauzas. LLKC Gulbenes
biroja augkopības speciāliste Inga Freimane pastāstīja, ka lauki strauji
žūst – vietām jau pat virskārta put. Ar sēklu un minerālmēsliem
problēmu nav, taču ļoti ilgi nākas gaidīt tehnikas rezerves daļu
piegādi.
Vidzemes ziemeļrietumos, Limbažu pusē darbi sākti pamazām, jo tur
naktīs vēl ir -2, -3 grādi, tādēļ vairāk notiek rugaiņu aršana
vasarājiem. “Mūsu pusē drīzāk vērojama kāda psiholoģiska problēma.
Zemnieks saprot, ka daba ir modusies un veģetācija sākas, bet paskatās
kalendārā – tur marta beigas, un nekad tik agri nekas nav darīts.
Turklāt nav zināms, kāds būs aprīlis, tādēļ ar sēju te vēl ļoti
nesteidzas,” sacīja LLKC Limbažu biroja augkopības speciāliste Brigita
Skujiņa.
LETA jau vēstīja, ka vasarāju graudaugu sējas darbi lielākoties
Latvijā ir gaidāmi vien aprīļa vidū nevis agrāk, kā sākotnēji šķita,
gaidot straujāku pavasara iestāšanos.