LETA
Lai arī nākamā gada valsts budžets kopumā vērtējams kā “gana labs”, pašvaldībām nākamajā gadā nebūšot “viegli laiki”, intervijā Latvijas Radio Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors Normunds Audzišs.
Viņš norādīja, ka valsts budžets esot tapis gana sarežģītos apstākļos, izvirzītās prioritātes valsts budžetā ir ļoti svarīgas, tostarp drošības jautājumi.
Vienlaikus, lai arī valsts budžets esot vērtējams kā gana labs, pašvaldībām nākamajā gadā nebūšot “viegli laiki”, teica Audzišs.
“Pašvaldībām šis būs izdzīvošanas laiks,” viņš teica.
Audzišs paskaidroja, ka pašvaldības savus pienākumus veiks, taču runāt par attīstību īsti nevar, jo būs jāmeklē veidi, kā nosegt pieaugošās izmaksas.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.
Valdība novembra sākumā atbalstīja 2024.gada valsts budžeta projektu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 14,486 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi paredzēti 16,212 miljardu eiro apmērā.
Pēc budžeta pieņemšanas attiecīgie skaitļi pie nepieciešamības tiks precizēti atbilstoši galīgajā lasījuma redakcijai.
Vispārējās valdības, kas aptver visu valsts un pašvaldību pārvaldes struktūru, kā arī sociālās apdrošināšanas iestādes, kopējie ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 17,8 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 19,1 miljarda eiro apmērā. Tādējādi 2024.gadā vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Budžeta deficīts 2025.gadā plānots 2,3% no IKP, bet 2026.gadā 0,9% no IKP.
Valsts parāds nākamgad prognozēts 18,6 miljardu eiro apmērā jeb 41% no IKP.
Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība un veselība.
Foto:irliepaja.lv
Reģionālā reforma, veidojot lielos novadus, tika uzspiesta ar pamatojumu, ka būs vairāk naudas izaugsmei, bet tagad – nebūs viegli, nebūs naudas, izdzīvošanas variants utt. Un vienmēr atrodas kāds iemesls un neveikla atrunāšanās, kāpēc tā notiek. Bremzējam un grimstam aizvien dziļāk purvā visās jomās. Tas pats ar it kā prioritāti izglītību, kur reforma nenes un nav nesusi nekādu pozitīvu rezultātu ne kvalitātes, ne mācību rezultātu ziņā. Nepārdomātas un neizvērtētas reformas tikai reformu pēc.
Gan jau jaunajā budžetā summa prēmijām gada beigām būs jau ieplānota.
Diez izdzīvošanas laikā maksās prēmijas?
Kopš reformas darbinieku skaits Pašvaldībā nav samazinājies ne par kripatu.
Mazāk ukraiņiem vajag dāvināt dāvanas, tāpat tie nabagi neko nesaņem.
Mazāk tev muldēt (pieklājīgākā šī darbības vārda forma) vajag!
Mazāk ziedojiet ukraiņiem,tāpat viņi neko nesaņem.ha,ha…pašas pašvaldības plikas paliek .
Vēl viens, kuram arī varu pateikt to pašu (pietiekami korektā veidā), ka mazāk muldēt vajag un tad arī jau būs labāk, nevis visur “kabināt” klāt Ukrainu un to traģēdiju, ko šī valsts un tauta šobrīd piedzīvo. Dod Dievs, lai mums nekas tāds nav jāpiedzīvo!