LETA
Jauniešu bezdarba periodi ir salīdzinoši īsi, tāpēc valsts pārvaldei jāspēj savlaicīgi sniegt atbalstu, īpaši tiem jauniešiem, kuriem nav kvalifikācijas, Jaunatnes konsultatīvās padomes sēdē sacīja Labklājības ministrijas (LM) pārstāvji.
Viņi norādīja, ka darba devēji piedāvā jauniešiem darba vietas, vienlaikus piedāvājums mēdz neatbilst jauniešu prasībām un gaidām, piemēram, tūrisma nozarē. Tika izcelta Valsts darba inspekcijas loma, atbalstot darba devējus darba vides uzlabošanā. Tāpat tika norādīts uz ierobežotu sabiedriskā transporta un vakanču piedāvājumu reģionos.
Latvijā pērn 10,7% jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācījās, nestrādāja un neapguva arodu (NEET), liecina LM dati. Lai gan šis rādītājs gada laikā nedaudz pieaudzis, tas ir viszemākais rādītājs starp Baltijas valstīm – Igaunijā NEET līmenis bija 11%, bet Lietuvā – 14,7%. Vidēji Eiropas Savienībā šādu jauniešu īpatsvars bija 11%.
Pēdējo desmit gadu laikā šādu jauniešu īpatsvars Latvijā samazinājies par 46%. Kā galvenie samazinājuma iemesli tika minēti ekonomiskās aktivitātes pieaugums, Jauniešu garantijas atbalsta pasākumu īstenošana, kā arī brīvo darba vietu skaita palielināšanās. Vienlaikus LM pārstāvji norādīja, ka samazinājumu ietekmēja arī demogrāfiskā situācija – jaundzimušo skaita samazinājums un jauniešu migrācija uz ārvalstīm.
No kopumā 28 000 NEET jauniešiem 16 900 bija bezdarbnieki, bet 11 100 – ekonomiski neaktīvi, liecina LM dati par 2024.gada trešo ceturksni. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) reģistrēti 7243 jaunieši.
Pagājušajā gada nogalē 3831 jaunietim vecumā no 15 līdz 24 gadiem bija piešķirts bezdarbnieka statuss, 449 no viņiem bija līdz 19 gadiem. Vēl 3727 jaunieši bija vecumā no 25 līdz 29 gadiem.
Bezdarbnieka statuss biežāk piešķirts sievietēm, kā arī jauniešiem ar zemu izglītības līmeni. 65 jauniešiem bezdarbniekiem nebija iegūta pamatizglītība.
Jauniešu bezdarba līmenis Latvijā, kas ir 13%, ir nedaudz zemāks par Eiropas Savienības (ES) vidējo rādītāju – 15,7%. Salīdzinot ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā šis rādītājs ir viszemākais – Lietuvā bez darba ir 19,6% jauniešu, bet Igaunijā – 20,6%.
Pēdējo piecu gadu laikā jaunieši vecumā no 15 līdz 24 gadiem veidoja 11,4% no kopējā bezdarbnieku skaita, kopumā 53 320 personas. No tiem 23,3% bija ar zemu izglītības līmeni, galvenokārt 15 līdz 18 gadus veci jaunieši. No jauniešiem ar zemu izglītības līmeni 72% bezdarba situācijā nonāca vienu reizi, bet katrs piektais jeb 20% – divas reizes. Savukārt 8% jauniešu bez darba bija trīs vai vairāk reizes.
Kā norādīja LM pārstāvji, lielākas nodarbinātības iespējas ir jauniešiem ar augstāku izglītības līmeni. Ilgstoši bez darba ir mazāk nekā 3% jauniešu no kopējā bezdarbnieku skaita, liecina LM aplēses.
Reklāma