LM rosina bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar vidējiem ienākumiem

Labklājības ministrija (LM) rosina no 2025.gada bērna kopšanas pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, kas nozīmētu, ka nākamgad šis pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam palielinātos no 171 līdz 377 eiro, aģentūru LETA informēja LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta direktora vietniece Linda Liepa.

Liepa skaidroja, ka bērna kopšanas pabalsta mērķis ir sniegt atbalstu naudas izmaksu veidā personām, kas kopj bērnus vecumā līdz diviem gadiem, situācijā, kad ir radušies papildu izdevumi vai kad šīs personas nespēj gūt ienākumus. Pabalsts tiek izmaksāts no valsts pamatbudžeta un līdz bērna pusotra gada vecumam tas ir 171 eiro, bet par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem – 42,69 eiro.

Vecākiem, kuri ir iesaistījušies darba tirgū un ir sociāli apdrošinātas personas, sociālās apdrošināšanas sistēma bērna kopšanas atvaļinājuma laikā, papildus bērna kopšanas pabalstam, nodrošina arī tiesības uz vecāku pabalstu. Tas izveidots kā viens no valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas pabalstiem ar mērķi – novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas, jo persona bērna kopšanas dēļ nevar strādāt un tādēļ saņemt līdzšinējo darba samaksu. Vecāki var izvēlēties kopējo periodu vecāku pabalsta saņemšanai – 19 mēnešus vai 13 mēnešus, ieskaitot pēcdzemdību maternitātes pabalsta saņemšanas laiku.

Ja personai ir tiesības uz vecāku pabalstu un bērna kopšanas pabalstu par vienu un to pašu bērnu un par vienu un to pašu laikposmu, abus pabalstus piešķir un izmaksā vienam no vecākiem.

Savukārt, ja vecāks pabalsta saņemšanas laikā turpina vai atsāk strādāt, vecāku pabalstu izmaksā 50% apmērā no piešķirtā pabalsta apmēra. Savukārt bērna kopšanas pabalsta apmēru nesamazina – to turpina izmaksāt pilnā apmērā līdz bērna divu gadu vecumam.

LM 2023.gadā izvērtējusi pabalstu ģimenēm ar bērniem pilnveides iespējas, ņemot vērā, ka atsevišķi pabalsti nav tikuši pārskatīti ilgstoši un vairs nesasniedz to mērķi – sniegt atbalstu ģimenēm ar bērniem kādās noteiktās situācijās. Kā norādīja Liepa, ir skaidrs, ka viens no prioritāri pārskatāmajiem pabalstiem ir bērna kopšanas pabalsta apmērs par bērnu vecumā līdz pusotram gadam, jo to saņem arī sociāli neapdrošināti vecāki. Plānots pabalsta apmēru sasaistīt ar ienākumu mediānu, tādējādi nodrošinot tā ikgadēju automātisku pārskatīšanu, proti, bērna kopšanas pabalsts par bērnu līdz pusotram gada vecumam būtu 50% apmērā no ienākumu mediānas, 2025.gadā sasniedzot 377 līdzšinējo 171 eiro vietā.

Liepa atzīmēja, ka LM priekšlikumus pabalstu pārskatīšanai prezentējusi vairākās Saeimas komisiju sēdēs. Pabalstu ģimenēm ar bērniem pārskatīšanai ministrija šobrīd gatavo priekšlikumus politikas prioritātēm izskatīšanai 2025.gada budžeta veidošanas procesā. Konkrēti lēmumi par pabalstu pārskatīšanu būs jāpieņem valdībai un Saeimai.

Vaicāta par iespēju strādājošiem vecāku pabalsta saņēmējiem strādāt un vienlaicīgi saņemt vecāku pabalstu pilnā apmērā, Liepa norādīja, ka vispirms ir jāpieņem lēmums par vecāku pabalsta finansēšanas avota pārcelšanu no valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu. Tas nozīmētu attiecīgi samazināt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi par 1,16%. Tikai pēc tam esot diskutējams jautājums par pabalsta apmēra pārskatīšanu.

Priekšlikumu palielināt bērnu kopšanas pabalstu pozitīvi vērtē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), vēršot uzmanību, ka valdības rīcības plānā paredzēts līdz 2025.gada 31.decembrim pārskatīt vecāku pabalsta finansēšanas avotu un vecāku pabalstu, un bērna kopšanas pabalsta sniegšanas nosacījumus. Deviņi no desmit vecākiem izmanto vecāku pabalstu bērna pieskatīšanai līdz 1,5 gadiem, bet pērn 15% no bērnu kopšanas atvaļinājumā esošajiem vecākiem iesaistījās darba tirgū, un gandrīz astoņi no desmit bija vīrieši.

LBAS aģentūrai LETA pauda, ka, palielinot bērna kopšanas pabalstu, visi vecāki saņemtu 377 eiro neatkarīgi no veiktajām sociālajām iemaksām (VSAOI). Rezultātā tiktu palielināts atbalsts vecākiem, kuriem nav tiesības uz vecāku pabalstu. Savukārt strādājošais vecāku pabalsta saņēmējs saņemtu 50% no vecāku pabalstu un 377 eiro no bērna kopšanas pabalsta. Tas nozīmē, ka pieaugtu ienākumi visiem vecākiem bērna kopšanas laikā.

Runājot par vecāku pabalsta finansēšanas avota pārcelšanu no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu, LBAS norāda, ka tas jāvērtē piesardzīgi, jo izdevumu palielināšana pamatbudžetā var radīt spiedienu uz nodokļu palielināšanu.

LBAS atbalsta bērna kopšanas pabalsta palielināšanu līdz 377 eiro, sākot ar 2025.gadu, tomēr vērš uzmanību, ka tas nedrīkst notikt uz nodarbināto sociālo garantiju samazināšanas rēķina.

Vienlaikus LBAS aicina skatīties uz atbalstu ģimenēm ar maziem bērniem plašāk, vēršot uzmanību jautājumu risināšanai par pirmsskolas izglītības iestāžu pieejamības nodrošināšanu bērniem no viena līdz trīs gadiem. LBAS atbalsta, ka strādājošo vecāku pabalsts tiek palielināts, taču aicina to diferencēt atkarībā no bērnu skaita. Ja šobrīd strādājošo vecāku pabalsts ir 50% no vecāku pabalsta apmēra, tad LBAS priekšlikums būtu palielināt strādājošo vecāku pabalstu līdz 70% par otro un nākamajiem bērniem ģimenē. 

LBAS atgādina, ka kopš 2017.gada ir “iesaldēts” atvieglojums par apgādībā esošu personu, visbiežāk bērnu, kuru LBAS ieskatā noteikti būtu nepieciešams palielināt.

Foto: Fotolia