LNKC: Pilnvērtīgai dziesmu svētku norisei pietrūkst 5 miljoni eiro

Nākamgad svinēsim dziesmu svētku 150.gadskārtu. Tie būs jau XXVII Vispārējie latviešu dziesmu un XVII deju svētki, kas Rīgu pieskandēs no 2023.gada 30.jūnija līdz 9.jūlijam vairāk nekā 60 pasākumos. Tajā pašā laikā gatavošanos šim grandiozajam notikumam apgrūtina nepietiekamais valsts finansējums. Svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) – XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku izpilddirektore Daina Markova intervijā aģentūrai LETA atzina, ka valsts finansējums svētkiem ir palicis 2018.gada līmenī, lai gan izmaksas ir augušas par 50%.

Sākšu ar aktuālo. Dziesmu svētku biļetes ir sadārdzinājušās par 30%. Kādi tam ir iemesli, un kā tas ietekmēs svētku pieejamību?

Galvenais iemesls ir tas, ka gaidāmo dziesmu svētku budžets ir tieši tāds pats kā pirms pieciem gadiem – 6,5 miljoni eiro, taču izmaksas pa šiem pieciem gadiem ir pieaugušas vairākkārtīgi. Līdz ar to mums ir jāplāno lielāki ienākumi, lai varētu nosegt visas svētku izmaksas. Jāpiebilst, ka biļešu cenas ir pieaugušas par 30%, bet izmaksas – par 50%. Līdz ar to mums ir jāatrod līdzekļi, lai segtu trūkstošo finansējumu. Mūsuprāt, biļešu sadārdzināšanās pieejamību nepasliktinās, jo būs vairākas cenu kategorijas amplitūdā no 7 eiro līdz 100 eiro. Lielajos koncertos biļešu cenas būs, sākot no 20 eiro. Mūsu aptaujas liecina, ka ir skatītāji, kas būs gatavi par lielajiem koncertiem maksāt arī 100 eiro.

Vai būs kādas iedzīvotāju grupas, kurām pienāksies biļešu cenu atlaides?

Jā, uzrādot apliecību, tiks piemērota 10% atlaide atsevišķām sabiedrības grupām: Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem, personām ar I, II vai III invaliditātes grupu, politiski represētajām personām.

Kāds būs ielūgumu īpatsvars?

Ielūgumi būs mazāk par 2% no kopējā biļešu skaita. Plānots, ka tos saņems trīs augstākās valsts amatpersonas, bijušie Valsts prezidenti, Kultūras ministrijas (KM) sadarbības partneri – dziesmu svētku rīkotāji Igaunijā un Lietuvā, KM Izcilības balvas ieguvēji, cilvēki, kas devuši savu ieguldījumu tautas mākslas attīstībā un kurus izvirza LNKC nozaru padome, tāpat arī svētku veidotāji un repertuārā iekļauto darbu autori – komponisti, dzejnieki, horeogrāfi.

Kā būs ar vēstniekiem?

Turpinot 2018.gada svētku praksi, arī šogad diplomātiskā korpusa pārstāvjiem caur Ārlietu ministriju būs iespēja biļetes rezervēt un pēc tam izpirkt. Bezmaksas ielūgumi diplomātiem nav paredzēti.

Vai biļešu rezervēšanā būs sadarbība ar ienākošā tūrisma firmām, lai piesaistītu ārzemju viesus?

Dziesmu un deju svētku pamata auditorija ir Latvijas iedzīvotāji, kā arī mūsu diaspora. Protams, jebkurš ārzemnieks no jebkuras pasaules valsts biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja interneta veikalā varēs iegādāties biļetes uz svētkiem, taču nebūs īpašu rezervāciju ārvalstu viesiem, kas tiktu izplatītas caur tūrfirmām.

Saeimas deputāti no dažādām partijām izteicās visai negatīvi par to, ka viņiem tika paredzēta biļešu rezervācijas iespēja, un pauda, ka to neizmantos, bet biļetes iegādāsies vispārējā kārtībā. Tagad gan šis lēmums ir mainīts, un deputāti biļetes rezervēt nevarēs. Kādēļ vispār ap visu šo izveidojās tāds tracis un zināms skandāls?

Svētku rīkotājs – LNKC – biļešu politikas jautājumu skatīja divpakāpju sistēmā – Ielūgumu un iepriekšējās rezervācijas biļešu komisijā un Dziesmu un deju svētku padomē, realizējot caurskatāmas un mūsdienīgas pārvaldes principus. Biļešu komisijas lēmums bija neatbalstīt iespēju deputātiem iegādāties biļetes ar privilēģiju – iepriekšējo rezervāciju, savukārt Dziesmu un deju svētku padomes lēmums tikai ar vienas balss pārsvaru bija pretējs. Izsverot abus lēmumus, kā arī diskusijas par šo jautājumu, LNKC kā svētku rīkotājs balstīsies uz biļešu komisijas viedokli – neiekļaut Saeimas deputātus to personu lokā, kam būs iespēja iegūt biļetes iepriekšējā rezervācijā.

Biļetes rezervēt varēs arī svētku dalībnieki. Taču pašlaik nav skaidrs, kā šis process tiks organizēts. Kur slēpjas sarežģījumi?

Strādājam pie idejas, lai katrs svētku dalībnieks varētu rezervēt vienu biļeti uz svētku pasākumiem, taču tehniski to īstenot patiešām ir sarežģīti. Vispirms jau tāpēc, ka personificēts dalībnieku saraksts tiks iesniegts tikai pavasarī. Problēmas rada tas, ka martā, kad biļešu tirgošanas process būtu jāuzsāk, mums nav iespēju pārbaudīt, ka pieteiktais svētku dalībnieks tāds patiešām arī ir. Mēs nevaram paļauties tikai uz cilvēcisku uzticēšanos un visiem, kas apgalvo, ka ir kolektīvu dalībnieki, ļaut rezervēt biļetes. LNKC ir atbildīgs par caurskatāmu, drošu, leģitīmu un visai sabiedrībai saprotamu biļešu izplatīšanas procesu, tādēļ meklēsim iespējami labākos risinājumus šai idejai.

Kādi pierādījumi tad ir vajadzīgi? Kora vadītāju iesniegti dalībnieku saraksti nederēs?

Tas ir daudz sarežģītāks jautājums. Vienā no modeļiem, kuru šobrīd analizējam, rīkotājam ir jāslēdz līgumi ar koru vadītājiem par biļešu izplatīšanu un viņiem jāuzņemas atbildība par biļešu izplatības drošību, jo mēs vēlamies novērst riskus, kas saistīti ar biļešu nonākšanu “melnajā tirgū”. Rīkotājam ir atbildība pret visu sabiedrību. Jāpiebilst, ka iepriekšējos svētkos noteikts skaits biļešu iepriekšējā rezervācijā dalībniekiem tika izplatītas caur pašvaldībām, ar kurām LNKC ir juridiskas attiecības. Izskatām šādu biļešu izplatīšanas principu arī šai reizei.

Ir izsludināts iepirkums par biļešu tirdzniecību. Vai tiks novērsti riski, kas saistīti ar “zemākās cenas” principu, kas varētu rezultēties sliktā kvalitātē? Vai ņemsiet vērā ne tikai cenu, bet arī tirgotāja pieredzi un tehnisko nodrošinājumu?

Protams, mēs noteikti neraudzīsimies tikai uz zemāko cenu tik sarežģītā un lielā projektā, kāds ir šis. Turklāt tirgotājam būs jānodrošina ne tikai interneta, bet arī klātienes biļešu tirdzniecība visā Latvijā. Vēl jāpiebilst, ka tirgotājs nedrīkst noteikt biļešu pircējiem nekādu papildu komisijas maksu.

Kāds ir kopējais svētku izdevumu budžets?

Tie ir 15,5 miljoni eiro. Jau minēju, ka valsts finansējums ir 6,5 miljoni eiro un biļešu ieņēmumi ir plānoti ap 3,5 miljoniem eiro. Tātad mums nenosegti paliek aptuveni 5 miljoni eiro.

Kā tos nosegsiet?

Jau esam informējuši KM par nepieciešamā finansējuma apjomu, jo ir skaidrs, ka bez papildu finansējuma svētku norise būs būtiski apgrūtināta. Līdztekus strādājam pie dažādiem svētku norises scenārijiem, tostarp arī pie scenārija, ka visu iecerēto īstenot var neizdoties. Vēl viena iespēja ietaupīt līdzekļus ir samazināt dalībnieku labbūtību, ko mēs nekādā ziņā negribam pieļaut. Dziesmu svētku norises ietvaru, arī visu, kas attiecas uz dalībniekiem, finansējumu, nosaka Dziesmu un deju svētku likums.

No kādiem pasākumiem var nākties atteikties sliktākajā finanšu nodrošinājuma scenārijā?

Mēs, protams, negribam atteikties ne no viena pasākuma, un visa mūsu komanda strādā ar katru projektu individuāli, lai pēc iespējas optimizētu izmaksas. Ja gribētu gūt lielus ietaupījumus, būtu jāatsakās no lielajiem notikumiem, kas tieši saistīti ar ēdināšanas, izmitināšanas un sabiedriskā transporta izmaksām. Taču tas būtu nekorekti pret nozari, pret ikvienu, kas gatavo visu svētku repertuāru, un koncertu mākslinieciskajiem vadītājiem. Būtībā jau šobrīd notiek intelektuālas investīcijas pilnīgi visos projektos, un šo projektu atcelšana radītu milzīgu negatīvu rezonansi un sekas visā svētku kopienā. Tā kā šo scenāriju nekādā ziņā neuzskatām par pieļaujamu.

Vai un kā svētku finansēšanā piedalās pašvaldības?

Svētku process balstās uz trīs vaļu – dalībnieku un kolektīvu vadītāju, valsts un pašvaldības – iesaisti. Pašvaldības svētku procesā piedalās visu laiku, arī periodā starp svētkiem, nodrošinot kolektīvu nepārtrauktu darbību – tās ir gan mēģinājumu telpas, gan tērpi dalībniekiem, gan atalgojums kolektīvu vadītājiem. Pašvaldības sedz arī transporta izmaksas dalībnieku nokļūšanai uz svētkiem. Valsts sedz dalībnieku ēdināšanas un izmitināšanas izmaksas svētku laikā, kā arī pašu svētku norisi.

2018.gadā dalībnieku ēdināšanas izmaksas vienam cilvēkam dienā bija 8 eiro ar PVN, bet nākamgad tie būs jau 10 eiro un 80 centi, neieskaitot PVN.

Vai ēdinātājs jau ir zināms?

Nē, vēl nav izsludināts iepirkums. Pašlaik ēdināšanas darba grupā tiek strādāts pie ēdienkartes un tiek modelēts, kā to vislabāk noorganizēt. Tas ir plaša spektra plānošanas darbs, jo ēdināšana ir jāsaskaņo ar mēģinājumu grafikiem un dalībnieku izmitināšanas vietām. Turklāt jāņem vērā dažādi faktori, kas ietekmē ēdināšanas procesu, piemēram, neprognozējamie laikapstākļi vasarā.

Vai Rīgas dome ir ļāvusi dalībniekiem svētku laikā galvaspilsētas sabiedrisko transportu izmantot bez maksas?

Transporta izmaksas svētku dalībniekiem – aptuveni pusmiljons eiro – tiks segtas no svētku budžeta.

Kā sokas ar ziedotāju piesaisti?

Esam pateicīgi visiem atbalstītājiem, kas šajā grūtajā laikā atbalsta svētku norisi. Starp tiem ir arī tādi, kas svētkus atbalsta jau daudzus gadus, – “Latvijas Mobilais Telefons”, “Swedbank”, “Latvenergo”, “Circle K”, “Rimi”, “Latvijas Finieris” -, kā arī tādi, kas atbalstītāju lokam piepulcējas pirmoreiz, piemēram, “Dzintars”. Svētku norisei ir īpaši būtisks gan finansiāls, gan arī cita veida atbalsts, piemēram, materiāli un tehnoloģijas.

Vai jums ir pārliecība, ka ar iepirkumiem viss ritēs gludi un nebūs aizķeršanās?

Protams, mēs nevaram būt droši, ka nebūs pārsūdzību un procesi neieilgs. Iepirkumu plāns sastādīts, ņemot vērā arī šādus riskus. Tāpēc mēs rūpīgi strādājam pie iepirkumu tehniskās specifikācijas, gan attiecībā uz ēdināšanu, gan pasākumu veidošanu, tehnikas un audiovizuālajiem iepirkumiem. Paredzēts, ka daudzi iepirkumi tiks izsludināti jau janvārī.

Kādas ir lielākās svētku izmaksu pozīcijas?

Tā noteikti ir ēdināšana, kuras izmaksas ir ap 3,5 miljoniem eiro, un dotācijas, kur ietilpst izdevumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu, tāpat izdevumi par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, kā arī dotācija sabiedriskajiem medijiem par svētku atspoguļošanu un dokumentēšanu. Liela izdevumu pozīcija ir dalībnieku izmitināšana. Pirms pieciem gadiem tie bija 5 eiro vienam cilvēkam par nakti, tagad tie būs 7 eiro un viens cents.

Cik nozīmīgu sadaļu veido autoratlīdzības?

Tie ir ap 150 000 eiro.

Kāds tad būs kopējais dalībnieku skaits?

Precīzs dalībnieku skaits būs zināms, tikai noslēdzoties skatēm, bet plānots, ka tie būs ap 40 000 cilvēku – 16 000 koristu un 18 000 dejotāju, pārējie ir folkloras kopu un orķestru, kā arī citu tautas mākslas nozaru – koklētāju ansambļu, amatierteātru, tautas lietišķās mākslas – dalībnieki.

Vai Covid-19 pandēmija ir atstājusi kādas negatīvas sekas, piemēram, mazāks kolektīvu skaits?

Protams, ka katrā novadā situācijas atšķiras – ir tādi, kur pandēmija ir atstājusi negatīvu ietekmi, bet ir arī tādi, kur vērojams dalībnieku pieplūdums. Šobrīd precīzi varam runāt tikai par kolektīvu skaitu, un te mums ir ļoti liels prieks, ka pandēmija nav atstājusi negatīvas sekas – ja gadu pirms iepriekšējiem svētkiem bija 1618 kolektīvi, tad šogad to skaits ir 1604. Kolektīvi atjaunojas un veidojas no jauna. Ir izveidoti jauni gan deju, gan orķestru kolektīvi, neliels samazinājums vērojams koru nozarē.

Kādas ir provizoriskās aplēses par apmeklētāju skaitu?

Svētku programmā ir vairāk nekā 60 notikumu, no kuriem divas trešdaļas ir bez maksas un pieejami visiem interesentiem. Šobrīd lēšam, ka svētkus varētu apmeklēt vairāk nekā pusmiljons skatītāju.

Visai bieži ir bijušas diskusijas, vai svētku koncerti ir savienojami ar ceptu desu smārdu un alus dzeršanu. Kā būs šoreiz?

Jau iepriekšējo svētku pieredze liecina, ka šis jautājums ir atrisināms, rūpīgi plānojot dažādu zonu – ēdināšanas, tirdzniecības u.c. – izvietošanu norišu teritorijās. Arī nākamvasar turpināsim šo labo praksi.

Kas šajos svētkos būs īpašs?

Dziesmu svētki ir mūsu kā Latvijas sabiedrības un reizē vēsturisko kontekstu spogulis. Nākamvasar gaidāmie svētki notiks tradīcijas 150 gadu jubilejas zīmē, bet reizē tie būs pēcpandēmijas dziesmu svētki, kuriem gatavošanās notiek asiņaina kara laikā Ukrainā. Šajā laikā mums ir svarīgi apzināties tradīcijas, līdzdarbības spēku un jādod impulsi dziesmu svētku turpinājumam, līdz ar to gaidāmas daudzas virsdiriģentu un virsvadītāju debijas, skanēs jaundarbi, tapušas daudzas jaunas deju kompozīcijas. Dziesmu svētki neapšaubāmi ir kopā būšanas un kopā jušanas laiks, kuru gaida visi iesaistītie. Un iesaistīto ir daudz, jo ne velti dziesmu svētki ir viens no lielākajiem sadarbības paraugiem visos sabiedrības slāņos. Arī mākslinieciski būs spilgti notikumi. Mežaparka estrādē jeb Sidraba birzī notiks koru lielkoncerts “Tīrums. Dziesmas ceļš” un noslēguma koncerts “Kopā augšup”. Svētkos notiks arī divi vērienīgi latviešu skatuviskās dejas koncerti – “Mūžīgais dzinējs” un “Balts” -, būs pūtēju orķestra lielkoncerts un zaļumballe, vērienīgs kokļu mūzikas koncerts. Kopumā svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti daudzās vietās Rīgā – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, “Arēnā Rīga”, Ķīpsalas hallē, Latviešu biedrības namā, Viestura un Vērmanes dārzā, Rīgas Krievu teātrī, Latvijas Nacionālajā operā, Latvijas Universitātē, Rīgas Domā, “Hanzas peronā” un Rīgas dievnamos.