Dējējvistu turēšanas sprostos pilnīgs aizliegums graus Latvijas ekonomiku un palielinās importa produkcijas patēriņu, aģentūrai LETA pauda Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.
Viņš apgalvoja, ka Saeimā izskatīšanai nodotie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos, būtiski palielināšot vietējās vistu gaļas un olu cenu.
Gūtmanis apgalvoja, ka šādi grozījumi būtiski ietekmēs mazturīgos iedzīvotājus, kuri nevar atļauties nopirkt dārgāku pārtiku, kā rezultātā cilvēki vairāk patērēs apšaubāmas kvalitātes un audzēšanas apstākļu vistu olu un gaļas importa produkciju.
Vistu brīvai turēšanai esot nepieciešamas būtiskas investīcijas un jāpārveido visi ražošanas procesi, kas ietekmēs arī produkcijas cenu pieaugumu. Viņš uzskata, ka ir absurdi pieņemt šādus grozījumus, īpaši brīdī, kad tiek runāts par nepieciešamību samazināt pārtikas cenas.
“Cilvēki ēdīs no kaut kurienes atvestas putnu olas, par kurām mēs nezināsim vispār, kāda kvalitāte tām ir un pēc kādām metodēm vistas audzētas, jo tirgot šāda veida olas neaizliegs. Pilnīgs absurds. Mēs graujam mūsu ekonomiku un ēdīsim importa produkciju – un dārgāk,” klāstīja Gūtmanis.
LOSP pārstāvji plāno piedalīties Saeimas komisiju sēdēs un sniegt deputātiem aprēķinus, lai izskaidrotu potenciālās sekas šādam lēmumam.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien izskatīšanai Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā nodeva grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā pilnībā aizliegt dējējvistu turēšanu sprostos.
Likumprojektu iesniedza Andris Šuvajevs (P), Jānis Patmalnieks (JV), Andris Kulbergs (AS), Leila Rasima (P) un Ramona Petraviča (LPV).
Kā norāda deputāti, likumprojekts esot atbilde uz nopietnajiem iebildumiem, ko pret šādu turēšanas veidu jau sen pauduši dzīvnieku labturības eksperti. Gan Latvijā, gan visā Eiropā esot tendence, ka gandrīz viss mazumtirdzniecības sektors jau apzinās un rēķinās ar pāreju uz olām, kas dētas alternatīvos vistu turēšanas veidos, kas sasaucas ar sabiedrības vairākuma viedokli, kas noraida dējējvistu turēšanu sprostos.
Ekspertu iebildumi pret dējējvistu turēšanu sprostos galvenokārt esot balstīti uz to, ka šī turēšanas sistēma neļauj vistām izpaust visu vai kaut minimālu dabisko uzvedības spektru, piemēram, kašņāšanos, pēršanos, sēdēšanu uz augstām laktām, pārvietošanos vai lidošanu. Vistas ir ļoti aktīvi dzīvnieki, kas lielāko dienas daļu pavada kustībā un barības meklēšanā, tāpēc sprostu sistēmas pēc savas būtības nevar apmierināt šo dzīvnieku etoloģiskās vajadzības, pauž parlamentārieši.
Deputāti norāda, ka kopš 2012.gada ieviestie tā sauktie “modernizētie sprosti” šajā ziņā neesot pietiekami – vistām joprojām esot ļoti ierobežotas kustību iespējas, neliels mākslīgās zāles gabals nespēj apmierināt kašņāšanās vai pēršanās vajadzību, turklāt laktas sprostos neesot iespējams novietot pietiekami augstu virs zemes, lai vistas tās uztvertu kā drošu aizsardzību pret plēsējiem.
Kā norāda parlamentārieši, lai gan līdzīgus iebildumus, iespējams, varētu izteikt arī par citu lauksaimniecības dzīvnieku turēšanu sprostos, atšķirībā no tiem dējējvistām jau esot izstrādātas un praksē ieviestas standartizētas un rentablas alternatīvas turēšanas sistēmas, kas labāk atbilst iepriekš aprakstītajām vistu etoloģiskajām vajadzībām.
Vienlaikus ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā jau šobrīd noritot plaša dējējvistu turēšanas sistēmu pāreja uz bezsprostu risinājumiem, galvenokārt pateicoties olas iepērkošo uzņēmumu brīvprātīgām korporatīvās sociālās atbildības saistībām.
Līdzīga tiesiskā norma jau pieņemta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Austrijā, Vācijā, Dānijā, Luksemburgā, Čehijā, Slovēnijā un faktiski Beļģijā. Parlamentāras diskusijas par vistu sprostu aizliegumu šobrīd norisinās Igaunijā.
Paredzēts, ka dējējvistu labturības prasības un dējējvistu turēšanas uzņēmumu – komercsabiedrību, individuālo komersantu, zemnieku saimniecību vai individuālo uzņēmumu – reģistrācijas kārtību noteiks Ministru kabinets (MK).
Iecerēts, ka izmaiņas stāsies spēkā 2030.gada 1.janvārī. Savukārt noteikumi MK jāizdod līdz 2026.gada 1.martam.
