Pēc diviem neražas gadiem lauksaimnieki šogad beidzot varēs “ievilkt
elpu”, jo ne tikai labības, bet arī uz augļu un ogu ražas solās būt
labas, norādīja Lauksaimniecības organizāciju
sadarbības padome (LOSP) valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
“Pēc diviem neražas gadiem, izskatās, ka raža tiešām būs laba.
Turklāt tas neattiecas tikai uz labību, bet arī uz augļiem un ogām.
Lauksaimnieki beidzot varēs “ievilkt elpu”,” teica Treibergs.
Vienlaikus viņš piebilda, ka reģionos situācija var atšķirties,
piemēram, vienā saimniecībā ražas ir labas, citā ne tik ļoti. Diezgan
daudzi sūdzas arī par to, ka labība šogad ir sakritusi veldrē, kamdēļ
vietām būs ražas zudumi. Tomēr tehniski iespējams novākt arī veldrē
sakritušu labību. “Kopumā, ja šis gads ražas ziņā nebūs ļoti labs, tad
būs vismaz vidējs. Tas ir ļoti svarīgi, jo neviens zemnieks kataklizmas
nespēj izturēt trīs gadus pēc kārtas,” rezumēja LOSP vadītājs.
Viņš gan atzina, ka joprojām zemas ir piena iepirkuma cenas Latvijā.
Piena uzpircēji piena ražotājiem joprojām piedāvā zemāku cenu nekā citās
Eiropas Savienības (ES) valstīs, lai varētu gūt peļņu, bet pašiem
zemniekiem nav savu pārstrādes uzņēmumu.
Treibergs kā lielākos nozares izaicinājumus norādīja turpmākās
diskusijas par kopīgo Eiropas lauksaimniecības politiku, par ko nozares
nevalstiskajām organizācijām šogad septembrī jāsagatavo kopsavilkums.
Nozaru pārstāvjiem būs jāsanāk kopā, lai diskutētu par finansējuma
sadalīšanu. “Vajadzību, projektu un mērķu ir daudz, taču mūsu uzdevums
ir visiem kopīgi pieņemt lēmumu, kam tieši šo naudu novirzīt, lai tas
nestu kopēju labumu lauksaimniecības nozarei un arī valstij kopumā. Ir
skaidrs, ka katram ir kādas vajadzības, taču finansējums ir tik, cik ir,
tādēļ lēmumiem ir jābūt pārdomātiem,” uzsvēra Treibergs.
Komentējot līdzšinējo sarunu procesu par nākamo Eiropas Savienības
(ES) daudzgadu budžetu, viņš teica, ka uz to raugās ļoti optimistiski.
“Esam to četru valstu vidū, kurām nav tiešmaksājumu samazinājuma, bet ir
diezgan ievērojams palielinājums. (..) Svarīgs ir finansējums arī lauku
attīstībai, un būtu ļoti labi to saglabāt esošajā apmērā. Taču
redzēsim, kā tas izdosies,” sacīja Treibergs.
Vienlaikus viņš pieļāva, ka korekcijas ieviesīs “Brexit” un iespējams
līdzšinējais Eiropas Komisijas un par lauksaimniecības nozari atbildīgā
komisāra piedāvājums tiks pārskatīts. Tādēļ Latvijas lauksaimniekiem
ļoti aktīvi jādarbojas visās Eiropas darba grupās un jāpauž savs
viedoklis. Latvijas lauksaimnieku mērķis panākt vidējo tiešmaksājumu
līmeni Eiropas Savienībā viņa ieskatā ir reāls.
