LOSP: Sarunas par riska fonda ieviešanu varētu turpināt rudenī pēc ražas novākšanas

Sarunas par riska fonda ieviešanu lauksaimnieki varētu turpināt rudenī pēc ražas novākšanas, kad liela daļa darbu būs padarīti un varēs novērtēt šā gada laikapstākļu ietekmi, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis.

Viņš uzsvēra, ka pie jautājuma izskatīšanas ir jāatgriežas, bet šobrīd lauksaimniekiem ir daudz sezonas darbu, tāpēc jautājums vēl nav atkārtoti skatīts.

Tāpat viņš akcentēja, ka risku mazināšanai saimniekiem saimniecībās būtu jāvirzās uz darbības dažādošanu.

Jau ziņots, ka jūnija sākumā, reaģējot uz maija izskaņas būtiskajiem nokrišņiem, kas radīja plūdus, appludināja tīrumus un dārzus, kā arī varētu iznīcināt šā gada ražu, zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) uzsvēra nepieciešamību atkārtoti izvērtēt iespējas par riska fonda izveidi, kurā lauksaimnieki veiktu iemaksas, lai segtu dabas katastrofu un citus zaudējumus.

Ministrs jau pērn, reaģējot uz pagājušā gada jūlija izskaņas vētru un būtiskajām lietusgāzēm, aicināja lauksaimniekus vienoties par riska fonda izveidi, lai uzlabotu drošību dabas katastrofu un citu risku gadījumos. Tomēr novembra izskaņā jautājums par riska fonda ieviešanu tika atlikts, jo lauksaimniekiem bija būtiskas viedokļu atšķirības par tā finansēšanu.

Gūtmanis toreiz atzīmēja, ka lauksaimnieku starpā nebija vienprātības par to, kurš veiktu iemaksas Riska fondā, kā arī, cik lielas šīs iemaksas būtu, jo, lai fonds varētu reāli strādāt, iemaksām būtu jābūt nozīmīgām.

Krauze arī pauda, ka Eiropas Komisija (EK) šobrīd ir sākusi neoficiāli izrādīt nevēlēšanos katru gadu kompensēt dalībvalstu lauksaimnieku zaudējumus un lēnām virza ideju, ka dalībvalstīm pašām jāplāno riski, kas ir saistīti ar klimatiskajiem apstākļiem, tostarp veidojot riska fondus.

“Ir pirmās indikācijas, ka EK vēlas, lai dalībvalstis pašas uzņemas atbildību un plāno šādus riska fondus,” teica Krauze.

Krauze uzdevis Zemkopības ministrijas (ZM) ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu (LAD), Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru (LLKC) un Valsts augu aizsardzības dienestu (VAAD) apzināt maija nogales lietavu un pavasara salnu radīto postījumu apmēru sējumos, dārzeņu platībās un augļudārzos.

Lielo lietavu ietekmē sliktākā situācija ir Vidzemes un Latgales pusē, bet galvenokārt Madonas reģionā, teica Gūtmanis, piebilstot, ka vietām viena mēneša laikā nolijusi pat trīs mēnešu nokrišņu norma, kā rezultātā vairākas teritorijas applūdušas, bet būtiskas problēmas lielu lietavu rezultātā var radīt arī pārplūdušas upes, kuras appludina arī teritorijas, kurās lietavas nav bijušas pārlieku spēcīgas.

Pēc postījumu apkopošanas un zaudējumu aprēķināšanas ZM vērsīsies EK ar rosinājumu sniegt Eiropas Savienības (ES) ārkārtas atbalstu maija plūdos un pavasara salnās cietušajiem Latvijas lauksaimniekiem.

LOSP ir biedrība, kas apvieno vairāk nekā 50 valsts mēroga ražotāju un pārstrādātāju nevalstiskās organizācijas, kas aptver visu Latvijas teritoriju un visus ražošanas sektorus. Organizācija formulē vienotu lauksaimnieku viedokli ražotāju interešu aizstāvībai un tālākām sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, kā arī citiem sadarbības partneriem.