LPS aicina premjeru uzklausīt pašvaldību viedokli un redzējumu par skolu tīkla reformu; kurā optimizēt paredz ap 100 skolu

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina ministru prezidentu Arturu Krišjāni Kariņu (JV) jau tuvākajā laikā tikties ar LPS vadību, lai uzklausītu pašvaldību viedokli, redzējumu un iespējamos risinājumus Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātajai skolu tīkla reformai, lai kopīgi panāktu valstiski labāko rezultātu, aģentūru LETA informēja LPS komunikācijas nodaļas vadītāja Liene Užule.

Ņemot vērā, ka IZM līdz šī gada 15.augustam ir jāizstrādā un valdībā izskatīšanai jāiesniedz informatīvais ziņojums par ilgtspējīgu un efektīvu skolu tīklu, LPS valde lēma par nepieciešamību tikties ar Ministru prezidentu, lai akcentētu šī jautājuma nozīmību un turpmāko rīcību, jo nekvalitatīvas reformas īstenošanas rezultātā var sekot valstiski būtiskas sekas, tai skaitā vēl straujāka iedzīvotāju skaita samazināšanās lauku teritorijās.

LPS valde uzsver, ka skolu tīkla reforma nevar būt eksperiments, bet šim procesam ir jānotiek kvalitatīvi, pieņemot datos un reālajai situācijai atbilstošus lēmumus.

Pašlaik IZM izstrādātais piedāvājums par skolu tīkla sakārtošanu ir jauns, tā sagatavošanas process neskaidrs, jo nav kopīgi izskatīts darba grupā “Par bērncentrēta un cilvēkresursu efektīva skolu tīkla izveidi”.

Ņemot vērā šī jautājuma nozīmi un to, ka informatīvā ziņojuma sagatavošanai ir paredzēti divi mēneši, LPS valdes ieskatā nekavējoties vajadzīga saruna ar Kariņu, lai informētu un detalizēti izskatītu, skaidrotu pašvaldību sagatavotos argumentus, priekšlikumus un redzējumu par šī brīža situāciju, veidojot kopīgu izpratni par turpmāko darbu un rīcību līdz 15.augustam, kad informatīvais ziņojums tiks izskatīts Ministru kabinetā.

Par IZM piedāvāto skolu tīkla reformu šī gada 30.maijā norisinājās diskusija un viedokļu apmaiņa valdībā. Tieši tāda pati plašāka diskusija nepieciešama arī ar pašvaldībām, strādājot pie ziņojuma līdz tā iesniegšanai valdībā, lai saņemtu skaidras atbildes uz jautājumiem gan par piedāvāto jauno konceptu izglītības jomā, gan virkni citiem ar skolu reorganizāciju saistītiem jautājumiem – jauno sistēmu un izglītības pieejamību piedāvātajā 7.-9.klašu grupā, transporta nodrošināšanu, profesionālās ievirzes izglītību un citiem jautājumiem.

Tikpat svarīgs ir izglītības infrastruktūras kapacitātes jautājums valstspilsētās, Pierīgā un attīstības centros.

LPS akcentē, ka pēdējo 23 gadu laikā Latvijā kopumā ir slēgta 401 vispārizglītojošā skola. 2021./2022.mācību gadā – reorganizētas 166 vispārizglītojošās skolas. Pašvaldības darbs šajā jomā turpinās, ņemot vērā demogrāfiskos un citus datus.

Kā ziņots, optimizējot skolu tīklu, līdzšinējo izglītības pakāpi 7.- 12.klašu izglītības posmā varētu zaudēt ap 100 skolas, lēš IZM.

IZM piedāvā kritērijus “efektīva skolu tīkla izveidei”. Galvenie rādītāji, kas raksturo efektīvu un ilgtspējīgu skolu tīklu, IZM ieskatā, ir sasniedzamība atkarībā no izglītības posma, skolēnu skaits klašu grupās atkarībā no skolēnu blīvuma pašvaldībā un pedagoģiskā personāla kapacitāte.

20 izglītības iestādes attāluma vai iedzīvotāju blīvuma dēļ noteiktas kā izņēmumi, uz kuriem izstrādātie kritēriji neattiektos.

Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.