Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) par izmaiņām pašvaldību reformā
sola cīnīties arī Saeimā, apelējot pie Saeimas deputātu “izpratnes,
tālredzības un godaprāta”, aģentūrai LETA pavēstīja LPS padomniece
reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa.’
15.oktobra valdības sēdē Peipiņa atgādināja LPS nostāju, ka
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekts ir pretrunā
gan deklarācijai par Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību, gan Saeimas šā gada 21.marta lēmumam par
administratīvi teritoriālās reformas (ATR) turpināšanu, jo nav izvērtēta
otrā līmeņa pašvaldību ieviešanas nepieciešamība un Saeimai nav
iesniegts ziņojums par apriņķu izveides pamatojumu.
“Sabiedrībā šobrīd sākusies diskusija par apriņķa pašvaldībām, un to
lietderība gūst arvien jaunus atbalstītājus, taču valdība šajā diskusijā
nepiedalās,” uzskata LPS.
Tā kā vietējo pašvaldību vēlamais izmērs un citi izveides kritēriji
ir tieši saistīti ar funkciju sadalījumu daudzlīmeņu pārvaldībā, LPS
ieskatā, nav pareizi reformēt vienu elementu, neredzot pārmaiņas
kopumā.
“Bez izvērtēta apriņķu izveidošanas pamatojuma nav zināmas plānotās
funkcionālās izmaiņas, tāpēc nevar pamatot vietējo pašvaldību teritoriju
izmaiņas. Apriņķu veidošanai bija jāiet soli pa priekšu reformai vai
vismaz reizē ar to,” uzskata LPS.
Tāpat LPS jau savā pirmajā atzinumā sniedza 24 iebildumus tieši par
likumprojekta tekstu un otrajā atzinumā – septiņus, un MK sēdē Peipiņa
vēlreiz akcentēja nepieciešamību noteikt skaidrus, saprotamus, izmērāmus
un izpildāmus kritērijus. Piemēram, precīzi noteikt, kas ir
“ilgtspējīga teritorijas ekonomiskā attīstība”, “nozīmīgas
investīcijas”, “efektīvs izglītības, veselības aprūpes un sociālo
pakalpojumu iestāžu tīkls, sabiedriskā transporta un ceļu tīkls, kā arī
komunālās saimniecības tīkls”, “perspektīva vidusskola” un citi, jo šādi
formulējumi rada augstu politiskās korupcijas risku.
LPS vērš uzmanību, ka likumprojekta anotācijā nav iekļautas un
aprēķinātas pašvaldību gaidāmās izmaksas sakarā ar reformu un kāda būs
to ietekme uz pašvaldību budžetiem. “Tas atbilst visiem zināmajam
teicienam par ratiem, kurus jūdz zirgam priekšā, jo reforma pagaidām
paredzēta bez precīza aprēķina, kāda būs tās ietekme uz katru no
jaunveidojamās pašvaldības budžetu, tātad nav apzinātas sekas un
ietekme,” pauž savienībā.
Savienība prasa papildināt likumprojekta anotāciju ar konkrētu
pašvaldību priekšlikumu un iebildumu uzskaitījumu, atbilžu un
konsultāciju skaitu, kas sniegtas, iedzīvotāju aptauju rezultātiem, kā
arī anotācijai pievienot visus pieņemtos pašvaldību domju lēmumus par
administratīvi teritoriālo reformu.
Šobrīd jau daudzās pašvaldībās notikušas aptaujas un pieņemti domju
lēmumi par reformu, kas neatbalsta reformu šādā variantā, kā arī vairāki
novadi gatavojas griezties Satversmes tiesā.
Pašvaldību savienība uzskata, ka likumprojekts neatbilst Satversmes
1. un 101.pantam, Eiropas Vietējo pašvaldību hartas 5.pantam un Eiropas
Padomes Ministru komitejas rekomendācijām dalībvalstīm par vietējo un
reģionālo iestāžu robežu un/vai struktūras reformu procesiem ietverto
labas pārvaldības principu ievērošanu.
Par visiem šiem iebildumiem LPS informēs arī Saeimu.
Kā ziņots, Ministru kabinets otrdien atbalstīja VARAM sagatavoto
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas piedāvā
reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas
pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei.
Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas
pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils
novadus.
