Ļaujot strādāt visu nozaru uzņēmumiem, tos vairs nebūtu nepieciešams
subsidēt, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirgotāju un rūpniecības kameras
(LTRK) prezidents Aigars Rostovskis, komentējot Ministru prezidenta
Krišjāņa Kariņa (JV) pagājušajā nedēļā pausto par to, ka valdībai jāsāk
domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē skartajiem.
Viņš skaidroja, ka premjera paziņojumu uztvēris kontekstā ar strauji
augošo Latvijas ārējo parādu. “Visa nauda, ko mēs investējam dažādos
atbalstos, ir no nākotnes aizņemta nauda,” sacīja Rostovskis.
LTRK prezidents pieminēja Finanšu ministrijas izteiktās prognozes vēl
pirms Covid-19 krīzes sākuma par to, ka 2020.gada beigās valsts ārējais
parāds varētu sasniegt vairāk nekā 11 miljardus eiro. Tai pat laikā šā
gada beigās tas varētu sasniegt jau 15 miljardus eiro.
“Mēs ļoti strauji no nākotnes aizņemamies naudu, un skaidrs, ka tas
būs jāatmaksā visai sabiedrībai – gan pamatsumma, gan procenti,” teica
Rostovskis.
Tai pat laikā LTRK ieskatā pašreiz Covid-19 krīze no valsts puses
kopumā tiek vadīta vāji un rīki, kas tiek izmantoti krīzes vadīšanā, ir
ļoti neprecīzi.
“Mūsu pozīcija ir tāda – ļaut visiem strādāt, bet ievērojot
[epidemioloģiskās] drošības protokolus. (..) Lielākā daļa no industrijām
varētu strādāt un nevajadzētu vairs tās subsidēt vai arī tās subsīdijas
būtu ļoti mazas. Tas nozīmē, ka uzņēmumi paši varētu sev un saviem
darbiniekiem maksāt naudu, maksāt arī nodokļus un nevis sēdēt mājās un
tikt subsidētiem,” stāstīja LTRK prezidents.
Jau vēstīts, ka premjers Ministru kabineta sēdē 20.aprīlī norādīja,
ka valdībai jāsāk domāt par valsts atbalsta izbeigšanu Covid-19 krīzē
skartajiem.
Viņš atzīmēja, ka patlaban tiek atcelta virkne ierobežojumu, tāpēc ir
pienācis laiks izvērtēt, cik daudz un kam turpināt sniegt valsts
atbalstu.
Kariņš norādīja uz “anekdotiskiem gadījumiem”, kad uzņēmumi ar valsts atbalstu drīzāk palielina savus ieņēmumus.
Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) piebilda, ka Latvija
“milzu soļiem” tuvojas nospraustajam kritērijam, proti, ka valsts
aizņēmums veido 50% no iekšzemes kopprodukta.
