LETA
Iespējams, lielāko pedagogu neapmierinātību rada problēmas, kas nemaz nav finansiālas, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pieļāva Latvijas Universitātes (LU) profesors, bijušais rektors Mārcis Auziņš.
Viņš sacīja, ka daži Rīgas skolotāji, kurus viņš pazīst, drīzāk ar bažām raugās uz Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) panākto vienošanos ar valdību, kuras dēļ tika atcelts plānotais pedagogu streiks. “Cilvēki man tiešā tekstā ir teikuši: “Mēs ceram, ka pēc šī mums algas nesamazinās, jo šobrīd algas mums ir lielākas nekā tās, kas tika panāktas, vienojoties starp valdību un arodbiedrībām.””
Auziņš domā, ka pedagogu neapmierinātības pamatā ir sajūta, ka viņu darbs netiek novērtēts. Otra lielā problēma esot tā, ka vaina vienmēr tiek meklēta valdībā.
LU profesors atzīmēja, ka, piemēram, problēmu ar nepietiekamo mācību materiālu klāstu, visticamāk, attiecīgo nozaru skolotāji paši varētu risināt efektīvāk, piedāvājot ministrijai variantus, kā šos materiālus īsā laikā profesionāli sagatavot par atbilstošiem valsts budžeta līdzekļiem.
Lūgts komentēt, vai ir pareizi tādus fundamentālus jautājumus kā izglītības finansējums risināt priekšvēlēšanu laikā, Auziņš atzina, ka šajā laikā izdarīt spiedienu uz valdību neapšaubāmi ir vienkāršāk. “Mēs saprotam, ka tuvojas vēlēšanas un partijas, kuras šobrīd ir pozīcijā pie varas, ir tās, ar kurām notiek sarunas, un kuras gribētu labi startēt arī gaidāmajās vēlēšanās, tāpēc es domāju, ka šis brīdis nav izvēlēts nejauši, un arodbiedrību vadītāji ir politikā gana pieredzējuši cilvēki,” rezumēja profesors.
Kā ziņots, pedagogi iepriekš bija plānojuši 19.septembrī sākt streiku, taču valdība un LIZDA 16.septembrī vienojās par kompromisu pedagogu darba apstākļu uzlabošanai, tādēļ plānotais streiks tika atcelts.
Balstoties uz panākto kompromisu, Ministru kabinets ārkārtas sēdē sestdien lēma par pedagogu atalgojuma grafika izstrādi 2023.-2025.gadam. Vēlāk valdībā izveidotais atalgojuma grafiks tiks izmantots vidēja termiņa budžeta plānošanai.
Nu beidzot- protams, ka tā! Pedagogi, bērni un bērnu vecāki ir tikai ķīlnieki, viņu ” streikvadoņi” peld pavisam citos ūdeņos. Skolotājiem vienk nav paveicies- izglītības problēmas jārisina pavisam citā vietā un veidā. Pedagogu vietā varēja atrasties jebkuras profesijas pārstāvji.
Apnicis šis mūžīgais salīdzinājums ar pilsētas skolām. Par lauku nedomā neviens. Vai tiešām dz;ivot laukos ir sods? Vai Latvija ir tikai Rīga? Kurš barikādēs devās ar savu tehniku, vai tad ne laucinieki, kurš baro pilsētu? Kā nav kauna runāt tikai par pilsētnieku algām. Un arī par macību materiāliem, vai tiešām skolotājam pēc novadītām stundām par paldies jāgatavo mācību materiāli?
Man, piemēram, nav skaidrs, kāpēc pedagogu streiki tiek rīkoti tikai un vienīgi par algu paaugstināšanu? Kāpēc tie nerīko streikus par neapmierinošu izglītības kvalitāti – resp., par jaunievedumiem, kā, piem., kompetenču izglītība, par kuru ir galvenokārt negatīvs viedoklis? Kāpēc nerīkoja streikus tad, kad pagājušajā mācību gadā bija papilddarbi sakarā ar C-19 testiem skolēniem – visi paklausīgi pildīja murgainākos norādījumus? Kāpēc neaizstāvēja savus nevakcinētos kolēģus, kurus atstādināja no darba, tagad brīnoties, kāpēc tie neatgriežas??? Visu cieņu Skolotājiem ar lielo burtu – žēl, ka liela daļa šādu tiešām skolās vairs nestrādā. Tā kā – lai man piedod – streiku par algu paaugstināšanu neatbalstu, par darba problēmām – atbalstu ar abām rokām!
pedagogu lielaka problema ir bezkauniba, cikstet, ka viss ir slikti…..ka viniem nemaksa ta or bezkauniba .
cik vinam atvalinajumi, cik brivdienas no pietiek muldet visu laiku ka tadi nabadzini
Liela problēma ir neizglītoti vecāki, kas ar savu negatīvismu noskaņo bērnus pret mācību procesu un normālām skolas prasībām.