Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) arhibīskaps Jānis Vanags lūgs decembrī gaidāmajā baznīcas Sinodē lemt par viņa turpmāku palikšanu amatā, tā intervijā laikrakstam “Svētdienas Rīts” atzinis arhibīskaps.Intervijā “Svētdienas Rītam” Vanags stāsta, ka pavadījis septembri tā dēvētajās “klusuma rekolekcijās”, kurās “es Dieva priekšā nesu jautājumu par to, kā viņš vēlas, lai turpmāk kalpoju Kristum un baznīcai – bīskapa amatā vai kādā citā ceļā”.”No visām iespējām man skaidri iezīmējās viena. [..] Kaut arī mūsu Satversme neparedz bīskapu pārvēlēšanas vai pilnvaru pagarināšanu, esmu nolēmis lūgt Sinodei norādījumu, vai man turpināt kalpot pašreizējā amatā vai ne. Ceru no baznīcas sadzirdēt Dieva balsi un lūdzu arī sinodāļus jautāt par to Dievam,” pauž Vanags.”Pirmkārt, es domāju, ka pēc visiem satraucošajiem notikumiem ir jāļauj Sinodei izpaust savu gribu par vadības atbildību, un es esmu tās pirmais reprezentants. Ja arī Satversme tādu balsojumu neparedz, ir pareizi un taisnīgi, ka es to ierosinu pats,” norāda arhibīskaps.”Otrkārt, gan latviešu, gan citās mēlēs pa pasauli ir ceļojuši paziņojumi, ka mūsu baznīcā vadībai vairs neviens neuzticas. Ja tas tā ir, tad man nav iemesla palikt amatā nevienu brīdi ilgāk. Bet, arī ja tas tā nav, tāds viedoklis tomēr ir ticis aktīvi izplatīts medijos un pa privātiem kanāliem, tādēļ es neredzu, kā bez Sinodes apstiprinājuma varu turpināt pārstāvēt mūsu baznīcu Latvijas sabiedrībā vai attiecībās ar citām baznīcām,” intervijā atzīst Vanags.Arhibīskaps norāda, ka gadījumā, ja Sinode nolems, ka viņam no amata jāaiziet, viņš būs priecīgs atgriezties draudzes darbā, jo ir aicināts un iecelts sludināt, mācīt, pasniegt sakramentus un rūpēties par dvēselēm.”Bet, ja Sinode uzskatīs, ka man jāturpina kalpot šai amatā, es vispirms rosināšu meklēt Virsvaldes sekretāru, kurš spētu uzņemties pilnu atbildību par saimniecisko sfēru un Virsvaldes administrāciju. Nākotnē viņu varētu ievēlēt Sinode, bet tagad būtu nopietni jāpadomā par pietiekami atklātu atlases procedūru. Esmu uzrunājis dažus man pazīstamus mūsu baznīcas locekļus, kas ir veiksmīgi uzņēmēji, vai viņi vajadzības gadījumā būtu gatavi palīdzēt ar padomu saimnieciskos jautājumos,” iecerēs dalās arhibīskaps.Vanags norāda, ka bīskapiem neizbēgami būs jāuzņemas kādi administratīvi pienākumi, kas attiecas uz draudzēm, mācītājiem, baznīcas darba nozarēm un tamlīdzīgi. “Tomēr būtisko bīskapu kalpošanu es vairāk saredzu, vizitējot draudzēs, mudinot un iedvesmojot uz misiju, tiekoties ar cilvēkiem, meklējot un, kur vajadzīgs, palīdzot veidot kontaktus ar skolām, piemēram, piedāvājot lekcijas un sarunas par kristīgu atbildi šodienas izaicinājumiem. Ja vajadzīgs, palīdzot draudzēm veidot sadarbību ar pašvaldībām,” skaidro arhibīskaps.Vanags tomēr atzīst, ka arī pēc Sinodes paliks ne viena vien neizrunāta lieta. “Diskusijas, kas tagad sākušās, būtu jāturpina, atvēlot tam tik daudz laika un iespēju, cik nepieciešams. Gan par jau pieminētajiem jautājumiem, gan par visu, kas uz sirds. Tikai formāts, manuprāt, būtu jāpamaina. Konstruktīvāk būtu, ja kas sakāms, vispirms atnākt parunāt – piemēram, pie manis vai bīskapu kolēģijā, un tad, ja vajadzīgs, plašākā lokā. Izsūtīt paziņojumus droši vien būtu pēdējais, nevis pirmais solis,” norāda arhibīskaps.Kā ziņots, LELB, veicot garīdznieku atalgojuma sistēmas reformu, nonāca finanšu grūtībās, ka arī saasinājušās pretrunas tās iekšienē. Vanags saņēmis asu kritiku gan par ierosinājumiem tuvināties katoļu baznīcai, gan par jaunā katoļu arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča iesvētīšanu amatā luterāņu Doma baznīcā.
