LETA
AS “Latvijas valsts meži” (LVM) pērn “GEO” datu bāzē fiksējusi 6295 jaunas retu un īpaši aizsargājamu augu, sēņu, ķērpju, bezmugurkaulnieku un mugurkaulnieku sugu atradnes, liecina LVM publiskotā informācija.
Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka LVM datu bāzē kopumā ir uzskaitītas vairāk nekā 82 700 retu un aizsargājamu sugu atradnes. Tāpat LVM pārstāvji min, ka uzņēmuma vides eksperti un plānošanas speciālisti 2023.gadā valsts mežos turpināja veikt aizsargājamo sugu monitoringu, lai nodrošinātu retajām sugām labvēlīgus ilgtermiņa dzīves apstākļus, sekmējot bioloģisko daudzveidību.
Pērn Dienvidlatgalē, Eiropas Savienības (ES) nozīmes biotopā, LVM vides eksperti konstatēja Latgalē pirmo īpaši aizsargājamās ēnainās jumtenes atradni, skaidro LVM pārstāvji. Latvijā patlaban zināmas nedaudz vairāk nekā 20 ēnainās jumtenes atradnes. Tāpat pagājušajā gadā tika fiksētas arī piepju jungūnijas, citrondzeltenās antrodītes, košās zeltpores, sarainās rūsassēnes, daivainās čemurenes un zvaigžņu baltenes atradnes.
Uzņēmuma pārstāvji min, ka 2023.gadā daudz biežāk LVM mežos novērots Latvijā reti sastopamais īpaši aizsargājamais augs villainā gundega. Pagājušajā gadā fiksēta 181 šīs sugas atradne, galvenokārt Dienvidkurzemes un Dienvidlatgales mežos, kopējo atradņu skaitu palielinot līdz 294.
Tāpat LVM datubāzē pagājušajā gadā visvairāk reģistrētas tādas sūnas kā Hellera ķīļlapīte un kailā apaļlape, kas konstatētas visos Latvijas reģionos. Savukārt retāk atrastas tūbainā bārkstlape, doblapu leženeja, trejdaivu bacānija, smaržīgā zemessomenīte un gludkausiņu knābjkausīte. No ķērpjiem visbiežāk konstatētas kastaņbrūnā artonija, kaķpēdiņu artonija un vīnsarkanā artonija. Vidzemē un Kurzemē fiksēts arī asinssārtais mikoblasts.
LVM pārstāvji norāda, ka pozitīvas tendences vērojamas arī lielo plēsīgo putnu ligzdošanas dinamikā. Pērn turpinājies LVM apsaimniekotajās platībās ligzdojošās jūras ērgļa populācijas pāru skaita pieaugums, ko raksturo arī lielākais līdz šim zināmais jūras ērgļu apdzīvoto teritoriju skaits. Kopumā jūras ērgļi apdzīvoja 108 Latvijas teritorijas, Dienvidkurzemes reģionā – 41 teritoriju, kas ir lielākais skaits Latvijā. Dienvidkurzemes reģionā bija arī vislielākais sekmīgo jūras ērgļu ligzdu skaits, kas sasniedza 26 ligzdas.
Uzņēmuma pārstāvji uzsver, ka 2023.gads ievērojams ar to, ka vienā no aizsargājamā klinšu ērgļu ligzdām tika konstatēti divi ērgļu mazuļi, kas kopš 2001.gada ir tikai astotais gadījums ar diviem jauniem ērgļiem vienā ligzdā.
2023.gadā LVM valdījumā esošajās zemēs atrada 444 lielās ligzdas, no kurām 144 ligzdās konstatēja īpaši aizsargājamu putnu sugu ligzdošanu. Papildus tika atrastas astoņas ligzdvietas koku dobumos, kur ligzdo īpaši aizsargājamas pūču un dzeņu sugas.
Aizsargājamo putnu sugu ligzdošanas vietu aizsardzībai LVM normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā rosina jaunu mikroliegumu veidošanu, kā arī veido LVM noteiktas teritorijas putnu dzīvotņu aizsardzībai, bet ap tām ierīko buferzonas, kurās nodrošina mežsaimniecisko darbu termiņa ierobežojumus ligzdošanas periodā.
Uzņēmuma pārstāvji min, ka vides monitoringa rezultāti kopš 2011.gada tiek apkopoti ikgadējā LVM Vides pārskatā, kas ir meža apsaimniekošanas plāna sastāvdaļa un ar ko var iepazīties LVM tīmekļvietnē.
Jau ziņots, ka LVM apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 625,99 miljoni eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa samazinājās par 8,8% – līdz 220 770 miljoniem eiro.
LVM apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.
Foto: dabasdati.lv/Ieva Pauniņa
Reklāma