Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) kategoriski iebilst pret Kultūras ministrijas (KM) virzītajiem grozījumiem, kas, aizbildinoties ar tehnisku terminoloģijas precizēšanu, faktiski būtiski un nepamatoti ierobežo mediju iespējas informēt sabiedrību par valsts pārvaldes darbību, pausts asociācijas paziņojumā.
Tajā norādīts, ka grozījumu likumā par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem mērķis formāli ir pārņemt Eiropas regulu, taču tajā “pa kluso” tiek ieviesta šķietami nebūtiska vārda nomaiņa, likuma 7. pantā aizstājot jēdzienu “noslēpums” ar “informācija”. Šī izmaiņa nav terminoloģisks sīkums – tā radikāli paplašina aizlieguma tvērumu, padarot par nepublicējamu praktiski jebkādu ministriju un iestāžu iekšējai lietošanai paredzētu informāciju, uzsver LŽA.
Asociācija uzskata, ka tā ir mērķtiecīga vēršanās pret vārda brīvību un tiešs drauds sabiedrības tiesībām zināt, kā tiek īstenota valsts vara. “Tieši šāda informācija, ko būs iespējams noslēpt, žurnālistiem nepieciešama, lai norādītu uz negodprātīgu, kaitniecisku un pretlikumīgu darbību valsts pārvaldē,” uzsvērts paziņojumā.
Tāpat asociācija uzsver, ka ir bīstami, ka grozījumos tiek manipulēts ar jēdzienu “valsts noslēpuma objekts”, kurš Valsts noslēpuma likumā ir definēts kā informācija, kas ir valsts noslēpums vai var tikt atzīta par valsts noslēpumu.
Pēc asociācijā skaidrotā, tas nozīmē, ka jebkura informācija var tikt klasificēta pēc fakta, tostarp pēc tam, kad medijs to jau ir publicējis. Šāda konstrukcija rada pastāvīgu draudu mediju darbam, veicina pašcenzūru un paver iespējas politiski motivēti vērsties pret žurnālistiem, pauž žurnālistus pārstāvošā asociācija.
LŽA ieskatā atsauce uz Eiropas Mediju brīvības aktu šajā kontekstā ir nepatiesa un manipulatīva. “Vārda “noslēpums” aizstāšana ar vārdu “informācija” nekādā veidā neizriet no šī akta prasībām. Gluži pretēji – Eiropas mediju regulējuma mērķis ir stiprināt, nevis vājināt preses brīvību,” norādīts asociācijas paziņojumā.
Asociācijā uzsver, ka šis ir “kārtējais skandalozais gadījums, kad ierēdņi un politiķi, aizsedzoties ar ārējiem normatīvajiem aktiem, mēģina ierobežot mediju darbu”. Līdzīgu praksi LŽA jau pieredzēja Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanas laikā, kad datu aizsardzības aizsegā tika mēģināts slēpt sabiedrībai būtisku informāciju.
Tāpat LŽA atgādina par iepriekšējiem mēģinājumiem slēpt amatpersonu deklarācijas.
LŽA ir īpaši satraukta par to, ka šādi vārda brīvību ierobežojoši labojumi netiek apspriesti ar mediju profesionālajām organizācijām. Vara ir aizstājusi dialogu ar formālu sarakstīšanos starp iestādēm. Tā nav demokrātiska likumdošana, uzskata asociācija.
LŽA uzsver – grozījumos netiek runāts par nevainīgu terminoloģijas maiņu, bet par būtisku aizlieguma tvēruma pārbīdi, kas apdraud preses brīvību un sabiedrības tiesības uz informāciju.
Asociācija pieprasa nekavējoties izņemt attiecīgos labojumus no likumprojekta, kā arī turpmāk jebkuras izmaiņas, kas skar mediju darbu, izstrādāt tikai atklātā dialogā ar mediju organizācijām. Tāpat LŽA prasa arī pārtraukt likumdošanas praksi, kas vērsta uz informācijas slēpšanu.
Dienu pirms valdībā plānots lemt par attiecīgajiem grozījumiem, KM tviterī norādījusi, ka Eiropas Mediju brīvības aktam ir jākalpo kā žurnālistus iedrošinošam un mediju neatkarību stiprinošam regulējumam. Kultūras ministre Agnese Lāce (P) ir uzdevusi ministrijas kolēģiem pārskatīt Tieslietu ministrijas rosinātos grozījumus likumā un saskaņot plānotās redakcijas ar žurnālistu un mediju organizācijām.
Likuma par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem grozījumi paredz vairākas izmaiņas arī bez tām, pret kurām iebilst LŽA.
Līdz ar grozījumiem likumā tiek ieviestas definīcijas tādiem ar medijiem saistītiem apzīmējumiem kā mediju pakalpojums, mediju pakalpojumu sniedzējs, tiešsaistes platforma, masu informācijas līdzeklis un patiesais labuma guvējs.
Tāpat papildināts likuma pants, kas nosaka masu informācijas līdzekļa dibināšanu. Līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka masu informācijas līdzekļa dibināšana vai elektroniskā plašsaziņas līdzekļa programmas vai pakalpojuma izveidošana ir obligāti piesakāma ierakstīšanai masu informācijas līdzekļu reģistrā, iesniedzot pieteikumu.
Plānots arī noteikt, ka pirms masu informācijas līdzekļa reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrs (UR) lūdz Kultūras ministrijas atzinumu par masu informācijas līdzekļa atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem mediju pakalpojumu jomā.
Tāpat mediju pakalpojumu sniedzējiem līdz kārtējā gada 1. jūlijam UR būs jāiesniedz pārskats par iepriekšējā gadā saņemto publisko finansējumu valsts reklāmai un reklāmas ieņēmumiem no trešo valstu publiskajām iestādēm. UR valsts notārs iesniegto dokumentu pievienos attiecīgā masu informācijas līdzekļa reģistrācijas lietai un iekļaus to reģistrācijas lietas publiskajā daļā, nepārbaudot iesniegtās informācijas atbilstību faktiski saņemtajām summām un nepieņemot atsevišķu lēmumu.
Ja mediju nodrošinātājs ir juridiska persona vai veidojums, kas reģistrēts citā ES dalībvalstī, pieteikumā par medija reģistrāciju pievieno arī informāciju no attiecīgās valsts par tā patiesajiem labuma guvējiem saskaņā ar tur spēkā esošajiem noteikumiem.
Savukārt, ja mediju pakalpojumu sniedzējs nav reģistrēts UR vai citā ES dalībvalsts reģistrā, pirms pieteikuma iesniegšanas tam jāreģistrē savs patiesais labuma guvējs UR patieso labuma guvēju reģistrā saskaņā ar likumu.
- Publicēta: 12.01.2026 14:23
- © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt vai citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs. Pārkāpumu gadījumos tiesvedība norit atbilstoši Latvijas likumiem.
