Šogad maija pirmā dekāde Latvijā bija 2,9 grādus siltāka par normu, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācija.Pirmajā pusē gaisa temperatūra bija tuva normai, bet perioda otrajā pusē Latvijā ienāca šogad pirmais īsti vasarīgais siltums. Mēneša pirmajās dienās gaiss dienā iesila līdz plus 14, plus 18 grādiem, bet naktīs daudzviet noslīdēja zem nulles, vietām sasniedzot mīnus trīs, mīnus četrus grādus, naktī uz 3.maiju Ainažos sasniedzot pat mīnus 4,6 grādus. Turpmākajās dienās kļuva aizvien siltāk, kulmināciju sasniedzot 9.maijā, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra bija plus 18,8 grādi, kas ir deviņus grādus virs normas. Šā gada 9.maijs bija viena no siltākajām 9.maija dienām Latvijas novērojumu vēsturē. Diennakts vidējā gaisa temperatūra vēl nedaudz augstāka ir bijusi tālajā 1934.gada 9.maijā, toties šā gada 9.maijā jaunus rekordus visā Latvijā, izņemot pašu Baltijas jūras piekrasti, uzstādīja diennakts maksimālā gaisa temperatūra – tā bija no plus 20 grādiem Kolkā līdz plus 30 grādiem Jelgavā. Plus 30 grādi Latvijā tika novēroti pirmoreiz ne tikai 9.maijā, bet visā maija pirmajā dekādē. Laika periods no 1.maija līdz 7.maijam Latvijā pagāja bez nokrišņiem. Siltums dekādes nogalē atnāca ar gubu-lietus mākoņiem un lietu galvenokārt Kurzemē un Latvijas vidusdaļā. Salacgrīvā 9.maijā diennakts nokrišņu daudzums bija 164% no dekādes normas. Turpretī daudzviet Austrumlatvijas iekšzemes rajonos arī dekādes nogale pagāja bez nokrišņiem. Tādējādi kopumā nokrišņu daudzums Latvijā šajā dekādē bija mazs – tikai 19% no normas. Maija pirmās dekādes nogalē tika piedzīvots pirmais šā pavasara pērkona negaiss – 9.maijā tas bija Kurzemē un Latvijas centrālajos rajonos, bet 10.maijā – Austrumlatvijā. Vējš brāzmās vislielāko ātrumu – 18 metrus sekundē – sasniedza 5.maijā Vidzemē un 9.maijā Rīgas līča dienvidu daļā – Daugavgrīvā.
