Akciju sabiedrības «Bauskas piens» kreditoru sapulce notiks 27. jūnijā Daugavpilī.Sapulces norises vieta ir noteikta Daugavpilī pēc administratora prakses vietas un «Bauskas piena» juridiskās adreses, kas tagad ir Daugavpilī, un atbilst Maksātnespējas likuma noteikumiem. Tā skaidro maksātnespējas administratore Valentīna Kepente.Viņa arī akcentē, ka balsstiesības šajā sapulcē ir tad, ja parāda summa pārsniedz 40 tūkstoš latu. Tātad mazajiem piegādātājiem jāapvienojas un jāpilnvaro savs pārstāvis, kurš piedalās sanāksmē. Saskaņā ar Maksātnespējas likuma noteikumiem administrators arī atbalsta mazo kreditoru apvienošanos grupās un šajā sakarā sniegs palīdzību.V. Kepente uzsver, ka 27. jūnijā tiks pieņemts lēmums par uzņēmuma likteni. Iespējami trīs varianti – izlīgums, sanācija vai bankrots. Zemnieki, kuri nav saņēmuši naudu par piegādāto produkciju, jau domā, ka pēc sapulces sāksies parādu atmaksa, saka V. Kepente un bilst, ka tā ir maldīšanās.Jau informēts, ka uzņēmuma maksātnespēju pieteica piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība «Dzēse», kurai «Bauskas piens» ir parādā aptuveni 150 tūkstoš latu. Sabiedrības valdes priekšsēdētājs Māris Petrēvics informē, «Dzēse» ir ieinteresēta par uzņēmuma sanāciju un sapulcē gatava pārstāvēt to kreditoru intereses, kuriem ir tāds pats nolūks. Kooperatīvs neorganizēs mazo kreditoru apvienošanos, tas jādara viņiem pašiem.Brunavas pagasta lauku attīstības speciāliste Daina Akmentiņa apņēmusies palīdzēt mazajiem kreditoriem neatkarīgi no tā, kāds ir viņu viedoklis par «Bauskas piena» nākotni. Fiziskajām personām ir vajadzīga vietējās pašvaldības bāriņtiesā apstiprināta pilnvara, juridiskās personas pašas dod pilnvarojumu. Zemniekiem jāizlemj par rīcību un jāvēršas pie D. Akmentiņas. «Bauskas piena» kopējās kredītsaistības ir virs 4 miljoniem latu kopskaitā 290 kreditoriem. Lielākais un nodrošinātais kreditors ir «GE Money Bank». Uzņēmums vēl ir parādā Lauku atbalsta dienestam, zemniekiem un citiem kreditoriem. «Bauskas piens» veicis daļēju modernizāciju, kas izmaksājusi vairāk nekā 3,5 miljoni latu, no tiem 655 tūkstoši latu nodrošina ES finansējums, bet otru pusi «GE Money Bank».
