Mediķi paliek bez Covid-19 piemaksām un solītā algu pielikuma

Samazinoties kopējai saslimstībai ar Covid-19, no jūnija beigām medicīnas darbiniekiem vairs neizmaksā piemaksas par darbu ar Covid-19 pacientiem. Kamēr Veselības ministrija (VM) izstrādā Covid-19 rīcības plānu rudenim, veselības nozares pārstāvji pauž bažas par to, ka piemaksu atcelšana vēl vairāk palielinās esošo darbaspēka krīzi veselības aprūpes nozarē. Turklāt solījums par 10% kāpināt ārstniecības personu mēneša vidējo darba samaksu vēl aizvien gaida piepildīšanos.

Kopumā pērn medicīnas nozarē strādājošajiem Covid-19 piemaksās izmaksāti aptuveni 170 miljoni eiro. Savukārt šī gada pirmajā ceturksnī tām atvēlēja 49 miljonus eiro, bet otrajā piemaksām atvēlētie līdzekļi tika samazināti uz pusi – līdz 23 miljoniem eiro, aģentūrai LETA sacīja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders. Attiecīgi no 1.aprīļa līdz jūnija beigām arī medicīnas personāls saņēma uz pusi mazākas piemaksas. Piemēram, ģimenes ārsti, Neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķi un citi darbinieki, kas iesaistīti tiešā Covid-19 pacientu ārstēšanā, testēšanā, mājas aprūpē, 100% vietā saņēma piemaksas 50% apmērā no mēnešalgas.

Slimnīcas raugās nākotnē ar bažām

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš atzina, ka piemaksas par darbu ar Covid-19 pacientiem pastāv jau divus gadus un personāls sācis uztvert tās kā bāzes algu, attiecīgi to atcelšana būs ļoti smaga, jo uz pusi samazināsies saņemtā kopsumma. Viņš arī uzsver, ka ir jāņem vērā arī Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekas un produktu, pakalpojumu sadārdzinājums, ar kuru saskaras ikviens Latvijas iedzīvotājs.

Muciņš norāda, ka Covid-19 piemaksu atcelšanas rezultātā atalgojuma izmaiņas varētu vēl vairāk sarežģīt darbaspēka krīzes situāciju, kas pastāvējusi vēl pirmspandēmijas laikā. Piemēram, ilgstošais māsu trūkums ne tikai PSKUS, bet arī citās Latvijas ārstniecības iestādēs. Vienlaikus viņš uzskata, ka par darbinieku slodzes palielināšanos varētu runāt pie nosacījuma, ja ievērojams skaits darbinieku atstātu savus posteņus un paliekošajiem būtu jānosedz iztrūkstošās darba slodzes, tomēr šādas prognozes varētu būt galēji pesimistisks modelis.

Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs norādīja, ka, samazinoties Covid-19 inficēto pacientu skaitam slimnīcā, zināmā mērā varētu teikt, ka strādāt kļuvis vieglāk, tomēr to nevarētu balstīt uz kopējo pacientu skaita lielumu, kas nav mazinājies. Mazāks infekciozo pacientu skaits tikai ļauj sniegt nepieciešamo ārstniecisko palīdzību citu slimību pacientiem, līdz ar to nevar runāt par kopējo pacientu skaita kritumu, skaidroja Muciņš.

Savukārt Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis aģentūrai LETA atzīmēja, ka slimnīcas darbinieki ar bažām raudzījušies uz 1.jūliju, kad darbiniekiem faktiski vairs netiks izmaksātas Covid-19 piemaksas. Viņaprāt, neizbēgama ir arī darbinieku aiziešana no amata, īpaši, no zemāk apmaksāto kategoriju puses – māsu, māsu palīgu un sanitāru.

“Piemaksas bijušas pietiekami adekvātas, un Covid-19 laikā darbs bijis sarežģīts. Cik esmu dzirdējis, darbinieki bija jutušies adekvāti atalgoti, un, tā kā piemaksas bijušas vairāk nekā divus gadus, cilvēki pie tām pierod un arī savu izdevumu līmeni pakārto tiem ienākumiem,” sacīja Paeglītis.

Vienlaikus RAKUS ar lielām cerībām raugās uz nākamā gada sākumu, kad, iespējams, varētu tikt piešķirts papildu finansējums mediķu atalgojumu palielināšanai. Kopš pagājušā gada jaunais atalgojuma modelis trīs slimnīcas klīnikās tika ieviests pilotprojektā, taču no RAKUS resursiem vien to plašāk nav iespējams ieviest. Līdz ar to kā risinājumu Paeglītis redz jaunās mediķu atalgojuma sistēmas ieviešanu, tādējādi palielinot algu arī zemāk apmaksātajām darbinieku kategorijām.

Solītais pieaugums pagaidām izpaliek

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri no šī gada 1.janvāra bija jāpalielina ne mazāk kā par 10%. Proti, mēneša vidējā darba samaksa ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem būtu 1862 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1117 eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 eiro.

Pēc Latvijas Veselības un sociālo aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) paustā, ne VM, ne arī valdība kopumā prasību joprojām neņem vērā. Biedrībā apgalvo, ka patlaban mēneša vidējā darba samaksa, ko par veikto darbu garantē valsts, ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem ir paaugstināta tikai par 5,4%, ārstniecības un pacientu aprūpes personām, funkcionālo speciālistu asistentiem – tikai par 5,9%, bet māsu palīgiem tā nav paaugstināta ne par centu.

LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA sacīja, ka darbaspēka krīze nekur nav pazudusi, taču īslaicīgi, uz Covid-19 piemaksu rēķina, cilvēku skaits nozarē samazinājās lēnāk. Viņaprāt, līdz ar piemaksu atcelšanu situācija strauji pasliktināsies.

“Pandēmija dziest, tas ir objektīvs fakts, līdz ar to maksāt piemaksas, tāpat kā līdz šim, pamata nav. Ir nepieciešama garantija no valsts puses par reālās darba samaksas palielināšanu ikdienā. Mēs par to cīnāmies, taču pagaidām bez jūtamiem rezultātiem. Būsim spiesti streikot,” sacīja Keris.

Paredzēts, ka streiks tiks rīkots 27.jūlijā, taču gadījumā, ja tas no valdības puses tiks ignorēts, LVSADA padome nolēma rīkot pilna formāta nozares streiku šī gada 27.septembrī un 28.septembrī.

Latvijas Slimnīcu biedrības priekšsēdētājs Jevgēnijs Kalējs piebilda, ka nereti kosmetoloģijā, viesnīcās darbiniekiem piedāvā saņemt uz rokas 1000 eiro, kamēr veselības aprūpē tāda kopsumma veidojas uz piemaksu rēķina. Viņš uzsvēra, ka darba samaksas pieauguma temps ārstniecības personām ir ļoti zems.

Aprīlī veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) bija sacījis, ka jau ir izstrādāts jaunais mediķu atalgojuma modelis, kurš, iespējams, drīzumā tiks atbalstīts valdībā. Kopš tā brīža ir pagājuši divi mēneši, un joprojām nav skaidrs, kad tas varētu notikt. Kā aģentūru LETA informēja VM, patlaban modelis ir nodots atkārtotai publiskai apspriešanai, lai līdz ar jauno atalgojuma sistēmu ikviens varētu izsekot, par kādu darba apjomu, zināšanām, prasmēm un papildu pienākumiem ārstniecības persona saņem konkrēto darba samaksu.

Publiskā apspriešana informatīvajam ziņojumam norisināsies līdz 5.augustam.

Nedaudz piemaksās, ja Covid-19 atgriezīsies

Patlaban VM ir izstrādājusi trīs scenārijus prognozējamajam Covid-19 uzliesmojumam rudenī. VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka iepriekš bija stāstījusi, ka viens no scenārijiem paredz, ka Covid-19 būs kā sezonāla infekcija, kā rezultātā gaidāma zema sabiedrības imunitāte un atkārtota inficēšanās. Šajā gadījumā ir būtisks smagu saslimstības gadījumu un nāvju pieaugums riska grupās, taču kopumā veselības aprūpes kapacitāte nav pārsniegta un tā var strādāt ikdienas režīmā.

Otrs scenārijs paredz, ka otrajā pusgadā Covid-19 infekcija varētu kļūt grūti kontrolējama, kā rezultātā sabiedrībai nav imunitātes un pieaug gan smagi hospitalizēto pacientu skaits, gan nāvju skaits, ieskicēja Janka. Arī šajā gadījumā nebūtu pārsniegta veselības aprūpes kapacitāte, taču nepieciešamības gadījumā būtu nedaudz jāsamazina stacionāro pakalpojumu skaits, sacīja VM speciāliste.

Savukārt trešajā scenārijā Covid-19 var izvērsties par nekontrolējamu infekciju, tādēļ ir nozīmīgs stacionēšanās gadījumu skaits. Janka norādīja, ka pie šī scenārija varētu būt pārsniegta veselības aprūpes sistēmu kapacitāte, tādēļ būtu nepieciešams ierobežot stacionāros veselības pakalpojumus.

Kā aģentūra LETA noskaidroja VM, Covid-19 izejas stratēģija un rudens plāns paredz piemaksas visos scenārijos, bet atšķirīgā apmērā. Plašāk VM ziņos, kad plāns būs saskaņots, sacīja Šneiders. Šobrīd plāns no 2.jūnija tiek saskaņots ar Finanšu ministriju.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzsvēra, ka piemaksas ir ne vien jāatstāj, bet arī jāpalielina gan ārstiem, gan māsām, gan arī visam atbalsta personālam. Turklāt viņa uzskata, ka problēma ir ne vien piemaksu jautājumā, bet arī veselības aprūpes kvalitātes uzlabošanā.

“Atbalsta personāls ir tas, ar kuru pacienti komunicē, bet ir grūti atrast darbinieku, kurš pats ieinteresēts to pacientu atbalstīt. Ja mēs nesakārtosim šo un piemaksu jautājumu, tad mēs nevaram runāt par kvalitātes uzlabošanos, jo veselības aprūpē ir svarīgs cilvēciskais moments, vēlme būt ar pacientu, nevis apziņa, ka kāds ir pārguris un skrien no vienas darba vietas uz otru,” šādu viedokli pauda Aizsilniece.

Tikmēr Keris aģentūrai LETA atzina, ka ministrija pastāstījusi par provizorisko risinājumu plānotajām Covid-19 piemaksām rudenī. Pēc viņa paustā, maksimālais, uz ko rudenī varētu cerēt medicīnas darbinieki, esot 15%, kas, salīdzinot ar 100% un 50% piemaksām, ir “niecīgs skaitlis”.

Līdzīgās domās ir arī Kalējs, piebilstot, ka tas ir lemjams jautājums, jo darbinieki jau tagad iet projām no darba, un to veicina dažādi riska faktori – izdegšana, psiholoģiskā slodze. Attiecīgi, viņaprāt, patlaban jautājums par piemaksām un medicīnas darbinieku atalgojumu būtu jārisina steidzamības kārtā.

Foto:lsm.lv