MĒS 20 GADUS EIROPAS SAVIENĪBĀ; Dzimis togad, kad Latvija iestājās Eiropas Savienībā

Baušķenieks Kristers Kalējs ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Ģeoinformātikas un tālizpētes programmas pirmā kursa students, beidzis Bauskas Valsts ģimnāziju. Viņš ir dzimis laikā, kad Latvija nupat kā bija pievienojusies Eiropas Savienībai (ES) – 2004. gada maijā.

«Erasmus+» sniegtās ceļošanas iespējas
Ikdienā Kristers studē Jelgavā, taču reizēm, piedaloties «Erasmus+» projektos, dodas uz ārvalstīm. Ar Eiropas Savienības atbalstītu projektu iespējām viņš ir ceļojis uz Čehiju, Gruziju un Igauniju. «Esmu dzimis tad, kad Latvija jau bija ES dalībvalsts, tāpēc nevaru salīdzināt pēc savas pieredzes, kā bija iepriekš, taču dzirdot to, ko saka ģimene un kas mums ir mācīts, uzskatu, ka tas mūsu, tāpat kā citām valstīm, ir nācis tikai par labu,» pauž Kristers, «varu vairāk minēt tieši ceļošanu, esmu apmeklējis ārvalstis dažādos jaunatnes projektos, kā arī kopā ar deju kolektīvu «Mēmelīte», kur agrāk dejoju.»
Viņš piemin, ka «Erasmus+» projektos, piemēram, lidmašīnas biļetes ir jāiegādājas par saviem līdzekļiem, taču pēc projekta noslēgšanas nauda tiek atmaksāta. Arī uzturēšanās un ēdināšana parasti ir apmaksāta, tāpēc līdzi nepieciešama tikai kabatas nauda, lai iegādātos suvenīrus vai to izlietotu citām vēlmēm, kas neiekļaujas programmā.

Draugi no dažādām valstīm
Kristers kā plusu min arī to, ka, ceļojot ES, nav nepieciešamas vīzas, kas arī atvieglo došanos dažādos projektu atbalstītos braucienos – atliek nopirkt biļeti, sakravāt mantas un braukt uz lidostu, lai jau pēc dažām stundām atrastos citā valstī. «Šādos projektos ir iespēja iepazīt citu valstu kultūru, tradīcijas, virtuvi, kas paplašina redzesloku, tādējādi attīstot cilvēkos arī empātiju, veidojot jauniešu viedokli un uzskatus,» tā K. Kalējs, «bieži šajos jaunatnes pasākumos piedalās cilvēki no dažādām pasaules valstīm, un kopīga darbošanās, dzīvošana un atrašanās citā vidē bieži vien ļoti satuvina. Man joprojām ir labi paziņas no Sintmārtenas (red. – autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, Mazajās Antiļu salās), Gruzijas un citām valstīm, ar kuriem ne bieži, taču vismaz internacionālos svētkos sarakstos, piemēram, esmu nodevis sveicienu Jaunajā gadā. Ja atkal esmu nolēmis doties kādā izbraucienā ārpus Latvijas, uzreiz domāju par to, kuri mani paziņas tur dzīvo, lai varētu noorganizēt atkalsatikšanos.»
«Man tiešām ir prieks, ka varu iepazīt cilvēkus no dažādām valstīm. Katram no mums, patērējot internetu vai televīziju vai uzaugot savā apkārtējā vidē, nereti izveidojas kādi stereotipi, un varu atzīt, ka šajos projektos daži no manējiem ir «lūzuši»,» atklāj Kristers, «manuprāt, ikvienam ir jāizmanto iespējas, ko sniedz dažādi Eiropas projekti, jo tas ļauj ceļot arī tiem, kuriem nav tik daudz finansiālu līdzekļu, lai to atļautos no savas kabatas. Arī tēmas, ar kurām starptautiskajos projektos esam strādājuši, ir globāli svarīgas, piemēram, dzīvnieku aizsardzība un citas.»

Vienotās valūtas plusi
Kopā ar deju kopu «Mēmelīte» Kristers ir braucis uz Ungāriju, Čehiju, Poliju un Lietuvu, savukārt kopā ar skolasbiedriem no Bauskas Valsts ģimnāzijas ir apmeklējis Eiropas Parlamentu Briselē, un viņš atzīst, ka bija ļoti interesanti dzīvē redzēt daļu no tā, kā ikdienā darbojas parlaments, kas pieņem visas ES valstis ietekmējošus lēmumus.
«Arī vienotā valūta lielā daļā ES valstu atvieglo ceļošanu, jo nav jāmeklē naudas maiņas punkti ar labāko tarifu,» tā jaunietis, «sākumā pie eiro bija grūti pierast, taču tagad uzskatu, ka tas bija labs lēmums, lai gan sentiments par veco «latiņu» tāpat nav zudis.» ◆