Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) rosinājusi apturēt finansējuma piešķiršanu sporta būvēm, līdzekļus novirzot pedagogu algām.
Šuplinska aģentūrai LETA stāstīja, ka, vērtējot 2019.gada budžeta
projektu, viņas uzmanību piesaistījuši 8,5 miljoni eiro, kas paredzēti
vairākiem sporta objektiem.
“Nesaprotu, kā situācijā, kad nav pieauguma skolotāju algām, mēs vienkārši liekam papildu finansējumu sporta būvēm,” vērtēja politiķe.
Šupinska pastāstīja, ka šāds rosinājums pārrunāts Sadarbības padomes
sēdē, kur vairums par to bijis skeptisks, uzsverot, ka potenciālās
tiesvedības var izmaksāt vēl lielākus līdzekļus.
“Brīdī, kad pietrūkst iespēju atbalstīt cilvēkkapitālu, mēs atkal liekam naudu būvēs, betonā,” pauda ministre, piebilstot, ka “ieIemesls tam ir pavisam vienkāršs”.
Viņa norādīja, ka 2017.gadā, pieņemot budžetu, Liepājas Tenisa
kortiem, Ventspils peldbaseinam, Valmieras J.Daliņa stadionam, Jēkabpils
multifunkcionālajai zālei un Smeceres sporta bāzei piešķirti papildu līdzekļi.
“Noteikti deputāti to iesnieguši kā kvotas, to stingri iezīmējot uz
trim gadiem, kas nozīmē, ka arī šogad pildām to, ko ZZS ielobējusi
budžetā,” akcentēja ministre.
“Patlaban esam izšķiršanās priekšā. Esmu piedāvājusi finanšu
ministram iet uz kardinālu soli – pabeigt noteiktu būvniecības kārtu un
tad to apstādināt līdz brīdim, kad sakārtosies budžeta lietas. Nenotiek
taču tā, ka dzīvs skolotājs var visu laiku ievilkt savus vēderus un
pagaidīt, bet būve nevar pagaidīt,” rosināja ministre.
Kā ziņots, pedagogu atalgojuma pieaugumu plānots risināt 2020.gada
budžetā, izriet no Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) sacītā
žurnālistiem pēc koalīcijas partiju sanāksmes.
Saistībā ar agrāk Saeimas pieņemtajiem lēmumiem, kas attiecas uz “vēl
lielākiem algas paaugstinājumiem pedagogiem”,- šis process attieksies
uz 2020.gada budžetu, “kad sāksim veidot savu politiku, nevis tehniski
pieņemt budžetu”, skaidroja Kariņš.
Līdz ar to netiks īstenots iepriekš valdības apstiprinātais grafiks,
kurš paredzēja pakāpeniski palielināt pedagogu zemākās mēneša darba
algas likmes vispārējā izglītībā, tostarp pirmsskolā un speciālajā
izglītībā, profesionālajā izglītībā, interešu izglītībā, kā arī
augstskolās un koledžās. Zemāko mēneša darba algas likmi pedagogiem no
pašreizējiem 710 eiro 2019.gada septembrī bija plānots celt līdz 750
eiro, 2020.gada septembrī – līdz 790 eiro, 2021.gada septembrī – līdz
830 eiro un 2022.gada septembrī – līdz 900 eiro. Grafiks paredzēja arī
augstskolu un koledžu mācībspēku zemākās mēneša darba algas likmes
pakāpenisku palielināšanu no 2019. līdz 2022.gadam.
