Pašvaldību darbu raksturojošu datu trūkums ir ne vien korupcijas risks, bet arī bremzē ekonomiku un pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanos pašvaldībās, pie šāds secinājuma nonākusi organizācija “ManaBalss”, intervējot virkni sabiedrības interešu pārstāvju un rīkojot pasākumu “Kas pašvaldībai vēderā? Atvērtie dati pašvaldībās pilsoniskajai līdzdalībai”.
Kā aģentūru LETA informēja organizācija, ekspertu skatījumā, vietvaru ieguvums no mērķtiecīgi apkopotiem datiem būtu iespēja tieši datos, nevis uzskatos un minējumos, balstīt pieņemamos lēmumus.
“Ideālā gadījumā jau sākotnējā lēmuma pieņemšanas procesā par apspriežamo problēmjautājumu būtu jāprasa saistīto “datu kartīte”. Ja tādas nav un lēmums ir jāpieņem, balstoties viedokļos, tad acīmredzot šādi dati turpmāk ir apkopojami,” domā organizācija.
“ManaBalss” skatījumā, argumentēti, datos izsekojami un attiecīgi komunicēti pašvaldību lēmumi un rīcībpolitika pakāpeniski nostiprinātu arī sabiedrības uzticību savai vietvarai. Cita starpā tas savukārt veicinātu arī iedzīvotāju atvērtību sadarbībai un fokusētai, konstruktīvai pilsoniskajai līdzdalībai.
“ManaBalss” novērojsui, ka patlaban pašvaldību dati ļoti bieži ir haotiski, tie tiek apkopoti ar ne sevišķi labu lietderīguma argumentāciju, ir nekonsekventi. Standartu trūkuma dēļ tie bieži nav arī savstarpēji savietojami, piemēram, lai savstarpēji salīdzinātu pašvaldību rādītājus.
Daļa no pašvaldību datu pieejamības vispār un to atvērtības problēmām ir amatpersonu bailīgums un institūciju darbības rutīna. Kā pasākumā norādījis “Squalio Group” vadītājs Sandis Kolomenskis, pat šķietami triviāli dati par sauso tualešu īpatsvaru pašvaldībā ir nozīmīgs kritērijs ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un pašvaldību ekonomiskās attīstības plānošanā.
