Mūžībā devies scenogrāfs Andris Freibergs

Otrdien, 18.oktobrī, mūžībā devies scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Andris Freibergs, aģentūrai LETA pavēstīja Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzeja vadītājs Jānis Siliņš.

Freibergs bija ilggadējs Latvijas Nacionālās operas darbinieks, goda scenogrāfs un konsultants, norādīts Latvijas Nacionālās operas un baleta (LNOB) tīmekļvietnē.

Viņš veidojis scenogrāfijas vairāk nekā 200 iestudējumiem ne vien LNOB, bet arī citos Latvijas teātros un ārzemēs – Igaunijā, Lietuvā, Krievijā, Armēnijā, Polijā, Vācijā, Venecuēlā, Itālijā un citviet.

Freibergs saņēmis virkni apbalvojumu, tai skaitā Triju Zvaigžņu ordeni, Prāgas Scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennāles sudraba medaļu par scenogrāfiju baletam “Credo”, Lielo mūzikas balvu par operas “Alčīna” iestudējumu.

Tāpat viņš saņēmis Igaunijas labākā scenogrāfa balvu, septiņas “Spēlmaņu nakts” balvas par labāko scenogrāfiju un vienu par labākajiem kostīmiem, divas zelta medaļas par studentu ekspozīcijām Prāgas kvadriennālē, Itālijas augstāko teātra balvu “Il Premio Ubu”, Izcilības balvu kultūrā un citas.

Freibergs organizējis savu darbu personālizstādes Rīgā, Krakovā un Maskavā.

Scenogrāfs dzimis 1938.gada 24.oktobrī Videnieku mājās, Skrundā. Viņš pabeidzis mācības Pumpura pamatskola Skrundā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā un Valsts Mākslas akadēmija.

No 1965. līdz 1973.gada Freibergs bija Andreja Upīša Akadēmiskā drāmas teātra mākslinieks inscenētājs, no 1973. līdz 1992.gadam – Valsts Jaunatnes teātra galvenais mākslinieks, no 2002. līdz 2005.gadam – Dailes teātra galvenais mākslinieks, no 1992. līdz 2019.gadam – Latvijas Nacionālās operas galvenais scenogrāfs.

Freibergs bija Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) pedagogs kopš 1971.gada, LMA Scenogrāfijas katedras vadītājs kopš 1994.gada, LMA profesors kopš 1996.gada, LMA emeritētais profesors kopš 2010.gada.

Tāpat viņš ir bijis Latvijas Teātra darbinieku savienības biedrs kopš 1968.gada, Latvijas Mākslinieku savienības biedrs kopš 1969.gada, bet Krievijas Mākslas akadēmijas goda loceklis kopš 2015.gada.

Atzīmējot mākslinieka 75 gadu jubileju, 2013.gadā Eduarda Smiļģa Teātra muzejā Rīgā bija skatāma Freiberga izstāde “Andris Freibergs. Scenogrāfija”. Izstādē bija skatāmi maketi, videoieraksti, instalācija un fotogrāfijas no 49 iestudējumiem, kas tapuši sadarbībā ar režisoriem Ādolfu Šapiro, Māru Ķimeli, Uldi Pūcīti, Oļģertu Kroderu, Fēliksu Deiču, Arnoldu Liniņu, Mihailu Gruzdovu, Romānu Kozaku, Alvi Hermani, Veru Elšlegeli, Elmo Nīganenu, Aleksandru Morfovu, Kristīnu Vuss, Andreju Žagaru, Gintaru Varnu, horeogrāfēm Maiju Murdmā un Allu Sigalovu, izraisot patiesu interesi un apbrīnu Latvijas kultūras nozarē un saņemot balvu “Kilograms kultūras 2013”. Šā gada martā izstāde tika atklāta arī A. A. Bahrušina Teātra muzejā Maskavā.

Būdams Latvijas Mākslas akadēmijas profesors, Freibergs izaudzinājis vairākas scenogrāfu paaudzes. Ieguldītais darbs vainagojies Prāgas scenogrāfijas kvadriennālē – lielākajā starptautiskajā scenogrāfijas izstādē. 2015.gadā pirmo reizi Prāgas kvadriennāles pastāvēšanas vēsturē tika piešķirta Scenogrāfijas skolotāja balva par darbu, kas iedvesmojis paaudzes – to saņēma Freibergs.

Savukārt akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studentu izstāde “Sākums”, kuras kurators bija Freibergs, ieguva zelta medaļu par daudzsološāko scenogrāfijas studentu sniegumu, un visi izstādes darbu autori tika atzīti par daudzsološākajiem scenogrāfijas talantiem.

Andra Freiberga foto – Māra Rozenberga, no lsm.lv