Nacionālā apvienība (NA) par 2026. gada valsts budžeta prioritātēm noteikusi atbalstu ģimenēm un dzimstības veicināšanai, finansējumu aizsardzībai un iekšējās drošības stiprināšanai, kā arī uzsver nepieciešamību nodrošināt budžeta caurspīdīgumu, portālu informēja partijas pārstāve Laima Melkina.
NA nākusi ar virkni iniciatīvu, lai uzlabotu ģimeņu dzīves kvalitāti un nodrošinātu taisnīgāku atbalsta sistēmu. Bērna kopšanas pabalsts nākamgad būs 298 eiro, taču tas ir nepietiekami, lai mātei un bērnam nodrošinātu ienākumus vismaz valsts noteiktajā minimālajā līmenī. NA ieskatā, bērna kopšanas pabalstam jābūt tādam, lai sievietei, kas saņem vidējo algu, ienākumi līdz ar bērna piedzimšanu nesamazinātos. NA rosina noteikt pabalstu 70% apmērā no ienākumu mediānas, kas nākamgad būs 850 eiro, tātad pabalsts būtu 595 eiro. Šobrīd pabalsts ir 171 eiro, atbilstoši 2013. gadā noteiktajam.
Lai mazinātu augsto nevienlīdzību starp mājsaimniecībām ar un bez bērniem, NA rosina uzsākt pakāpenisku atvieglojuma par apgādībā esošu personu izlīdzināšanu ar neapliekamo minimumu. Kā zināms, 2019. gadā abi atvieglojumi bija vienādi – 230 eiro mēnesī. Kopš tā laika neapliekamais minimums ir paaugstināts, šogad sasniedzot 510 eiro, turpretī atvieglojums kopš 2020. gada ir “iesaldēts” 250 eiro līmenī. Tā rezultātā būtiski pieaugusi nevienlīdzība starp strādājošajiem ar un bez apgādājamajiem.
“Šobrīd Latvijai ir divi galvenie apdraudējumi – dzimstības antirekords un valsts robežas nepietiekama aizsardzība. Kamēr koalīcija lozungos ir par nevienlīdzības mazināšanu un ģimenēm ar bērniem, patiesībā netiek vērtēts, kam atbalsts nepieciešams visvairāk. Tāpat tiek runāts par fiskālo disciplīnu, kas it kā neļauj palielināt pabalstus un atvieglojumus vecākiem. Taču jaundzimušo skaits arvien sarūk, tāpēc iespējams sniegt lielāku atbalstu ģimenēm – esošā finansējuma ietvaros. Tāpat NA jau atkārtoti rosina ieviest kara nodevu precēm no Krievijas un Baltkrievijas, kas palīdzētu rast papildu finansējumu. Vienlaikus koalīcija plāno aizņemties krietni vairāk naudas nekā nepieciešams valsts drošības finansēšanai. Nav skaidrs, kam šī nauda tiks izmantota – budžetam ir jābūt atklātam un caurspīdīgam,” norāda Saeimas deputāts Artūrs Butāns (NA).
NA nākusi ar vairākiem priekšlikumiem par ģimenes valsts pabalstu. Viens no ierosinājumiem ir atcelt finanšu krīzes laikā ieviesto nosacījumu, ka pabalstu nepiešķir bērna pirmajā dzīves gadā. Kopš krīzes nosacījums nav mainīts, un šobrīd ir uzskatāms par diskrimināciju pēc dzimšanas gada pazīmes. Tāpat NA rosina regulāri indeksēt ģimenes valsts pabalstu, lai nodrošinātu tā pirktspējas saglabāšanu. Kopš 2022. gada janvāra, kad NA panāca pabalsta palielināšanu, patēriņa cenu inflācija ir sasniegusi 30%. Lai atjaunotu pirktspēju, pabalsts nākamgad ir jāindeksē par 30% un pēc tam ik gadu jāpalielina atbilstoši patēriņa cenu izmaiņām. Visbeidzot, NA rosina ieviest piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta tiem vecākiem, kas bērnu audzina vieni, kā arī tiem vecākiem, kas ir personas ar invaliditāti.
Tāpat NA rosina ieskaitīt pensijas stāžā laiku sievietēm, kuras no 1991. līdz 1996. gadam audzināja bērnus. Šajā periodā bija spēkā cita kārtība, pirmsskolas vecuma bērnu mammām tika ieviests nosacījums: lai šis laiks tiktu ieskaitīts pensijas stāžā, viņām ir jāiemaksā budžetā 1% no krīzes iztikas minimuma, kas naudas izteiksmē bija no viena līdz 50 santīmiem mēnesī. Absolūtais vairākums sieviešu nezināja, ka šādas iemaksas ir jāveic, kā rezultātā viņām šis laiks, kad viņas audzināja šodienas nodokļu maksātājus, netiek ieskaitīts darba stāžā un viņas par šo laiku nesaņem pensiju. NA uzskata, ka šī netaisnība ir jārisina.
NA rosina arī nesamazināt uz iemaksām balstīto vecāku pabalstu strādājošajiem vecākiem. Šobrīd vecāki, kuri bērna aprūpēšanu savieno ar nepilna laika darbu, zaudē 25% no pabalsta. Tāpat partijā rosina atcelt nosacījumu, kas ierobežo vecākiem izvēles iespējas, kurš no vecākiem saņem vecāku pabalstu, un kurš – bērna kopšanas pabalstu. Labklājības ministrijas ieviestais nosacījums, kas neļauj vecākiem pašiem noteikt, kurš saņem kuru pabalstu, nostāda vienu vecāku pilnīgā finansiālā atkarībā no otra vecāka, turklāt negatīvi ietekmē vecāku pensijas stāžu.
Visbeidzot, NA rosina atjaunot nosacījumu, ka Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksātais uzturlīdzekļu apjoms nav mazāks par Ministru kabineta noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru, kādu pienākums nodrošināt vecākam. Līdz 2019. gadam minimālais uzturlīdzekļu apmērs tika nodrošināts neatkarīgi no tā, vai vecāks to maksāja tieši, vai arī to maksāja garantiju fonds.
