LETA
Latvijas pašvaldībām ir aktīvi jātrenē savas spējas reaģēt krīzes situācijās, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” pauda Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Jautāts par armijas sadarbību ar citiem dienestiem, Kalniņš sacīja, ka patlaban viņam visvairāk rūp kopējā sadarbība visas valsts mērogā, īpaši ar pašvaldībām un nevalstiskajām struktūrām. Tieši šī spēja tika trenēta nesen notikušajās mācībās “Namejs”.
“Ja mēs paskatāmies uz Ukrainas piemēru, tad redzam, ka tur vietējā reģionā ir militārās administrācijas vadītājs, kurš nav militārpersona. Karavīri karo. Tas nozīmē, ka pašvaldībām ir jāuzņemas daudz milzīgāka atbildība,” sacīja Kalniņš.
Viņš uzsvēra, ka Latvijā ir nepieciešams daudz vairāk trenēt pašvaldības, lai tās varētu funkcionēt krīzes situācijās, un tikai pēc tam jāturpina pilnveidot sadarbība ar iekšlietu struktūrām, jo tā jau līdz šim ir bijusi gana augstā līmenī.
Vaicāts, vai pēdējo mācību laikā tika novērota gana augsta pašvaldību iesaiste, NBS komandieris atbildēja, ka pašvaldības lielākoties iesaistījās, bet no to puses gribētos redzēt daudz lielāku izpratni un ekspertīzi. Nepieciešamība veikt regulārus treniņus esot arī tāpēc, ka pašvaldībās ir mainīgs personālsastāvs.
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
cenzura rullleeeee—ta turpiniet bauskas dzives diktatori
Ko trennēsi, ja valsti CA sistēma praktiski likvidēta. Kur plāni un patvertnes, gāzmaskas, sanitārais aprīkojums, ūdens, pārtikas rezerves u.t.t. ( soc. pat notika mācības kara laika hospitāļu ierīkošanā ar vietējiem resursiem. Kādi pulkveži to visu pieņēma. Kā zinu = pats tur piedalījos kā ierindas palīgs – uzstādīju gultas u.t.t. ).