Pāris mēnešu laikā nedaudz sarucis Latvijas iedzīvotāju atbalsts
“Rail Baltica” projektam, liecina pēc dzelzceļa trases izpētes
kompānijas “RB Latvija” pasūtījuma sabiedriskās domas un tirgus izpētes
uzņēmuma “Academia” veiktā aptauja.
Ja 2014.gada decembrī 92% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju pauda
atbalstu Eiropas sliežu platuma “Rail Baltica” projektam, tad šā gada
jūnijā to skaits saruka līdz 85%. Savukārt 27% aptaujāto domā, ka tas ir
dārgs projekts un nav perspektīvs, kā arī šie respondenti uzskata, ka
“Rail Baltica” būs negatīva ietekme uz apkārtējo vidi un satiksmi.
Augstākais atbalsts projektam ir Kurzemes reģionā, kur pozitīvu
vērtējumu sniedza 92% respondentu. Arī Zemgalē un Vidzemē atbalsts ir
augsts un līdzīgs – attiecīgi 88% un 87%.
Galvenais iemesls, kas Latvijas iedzīvotājus mudina atbalstīt “Rail
Baltica”, ir atbalsts Latvijas un tās ekonomikas attīstībai, kā arī tiks
sniegts papildinājums valsts budžetā. Jaunajā pētījumā tiek minēti arī
citi ieguvumi no šī projekta – investīciju ieplūde, uzlabosies sadarbība
un satiksme starp Baltijas un Eiropas valstīm, integrācija Eiropā,
ātrāka ceļošana un pārvietošanās starp Baltijas valstīm un uz Eiropas
valstīm.
Tāpat Latvijas iedzīvotājiem šķiet būtiski, ka “Rail Baltica”
rezultātā tiks sakārtota un attīstīta infrastruktūra, uz Latviju brauks
vairāk tūristu, tas ir moderns, jauns, mūsdienīgs projekts, kas attīstīs
eksportu un tranzītu un radīs jaunas darbvietas. 79% atzīst, ka “Rail
Baltica” projekta ietekme uz Latvijas ekonomiku būs pozitīva.
Salīdzinot jaunākos aptaujas datus ar līdzīgu aptauju, kas Latvijā
tika veikta 2014.gada nogalē, redzams, ka Latvijas iedzīvotāju
informētība par “Rail Baltica” projektu pusgada laikā ir augusi. Ja
2014.gada nogalē 59% aptaujāto atzina, ka zina par šo projektu, tad
šogad pirms Līgo svētkiem jau 81% respondentu atzina, ka ir labi
informēti un ir dzirdējuši par “Rail Baltica”. Visinformētākie
iedzīvotāji ir Zemgalē (90% aptaujāto) un Vidzemē (86%).
“Rail Baltica” projekts paredz jaunas 1435 milimetrus jeb Eiropas
standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai
tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā –
3,68 miljardus eiro. EK varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta
izmaksām. 2015.gadā tiks iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas
Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana
paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas – no 2020.gada.
Šā gada jūnijā Eiropas Komisija paziņojusi par nodomu finansēt
dzelzceļa līnijas “Rail Baltica” būvniecību Baltijas valstīs, vēsta
“Postimees Online”. EK finansējums ir 540 miljonu eiro apmērā.
