Nepanākot vienošanos par atalgojuma garantiju izpildi, mediķi plāno
turpināt protestēt un visā Latvijā rīkos akciju “Nolaid karogu, iededz
sveci!”, no 8.novembra līdz 13.novembrim lielākajām slimnīcām, ģimenes
ārstu praksēm un citiem aizdedzot sveces, kā arī pusmastā nolaižot
valsts karogu, aģentūru LETA informēja Latvijas Ārstu biedrības un
Latvijas Jauno ārstu asociācijas pārstāvji.
Jaunajā akcijā vienosies Latvijas Jauno ārstu asociācija, Latvijas
Ārstu biedrība, Latvijas Māsu asociācija un Latvijas Veselības un
sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība, kā arī to atbalsta visas
veselības aprūpes profesionālās organizācijas un ārstniecības iestādes.
“Politiķiem ir jādzird sabiedrība ne tikai priekšvēlēšanu laikā, bet
jo īpaši tad, kad viņi jau ir ievēlēti Saeimā vai kļuvuši par
ministriem. Jo tauta deputātus ir ievēlējusi, lai viņi rūpētos par visas
valsts prioritātēm un cilvēku interesēm. Tā ir liela atbildība, kas
prasa pienācīgu attieksmi un drosmīgu rīcību,” uzsvēra Latvijas Ārstu
biedrības prezidente Ilze Aizsilniece.
Savukārt Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs
Kārlis Rācenis akcentēja, ka nozarē samilzušās problēmas un to atbildīga
risināšana varētu kalpot par pagrieziena punktu Latvijas politikā un
partiju politiskajā kultūrā. “Neatkarīgajā Latvijā ir izaugusi jauna
paaudze, kas vairs nav gatava samierināties ar “kā var nesolīt”
politiku, tāpēc mēs neesam gatavi kompromisiem un turpināsim iestāties
par visu mūsu tiesībām saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi,” norādīja
mediķis.
Arī Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA)
priekšsēdētājs Valdis Keris žurnālistiem apliecināja, ka šodienas
politiķu un mediķu pārstāvju tikšanās laikā Saeimā neizdevās panākt
vienošanos par likumā noteikto mediķu atalgojuma pieauguma garantiju
izpildi, tāpēc mediķu cīņu turpināsies.
Keris pateicās Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK)
par sarunu procesa nodrošināšanu, taču reizē uzsvēra, ka nepiekrīt
Mūrniecei, ka būtu jāatvainojas par konkrētību mediķu atalgojuma
paaugstināšanā, kas noteikta likumā.
LVSADA vadītājs skaidroja, ka agrāk pieņemtais atalgojuma pieauguma
apjoms vērtējams kā politiski profesionāls, tālredzīgs solis, kas radīja
cerības par atbilstošu atalgojumu nozarei.
“Nekādā gadījumā nepieļausim, ka notiek mēģinājumi atgriezties pie
vecās, nekonkrētās aizplīvorotās politikas, kurā veselības aprūpe tiek
badināta,” pauda Keris.
Vaicāta, vai būtu iespējams atrast vēl papildu summu mediķu
atalgojuma pieaugumam pašlaik iezīmētajiem 60 miljoniem eiro, Mūrniece
aģentūrai LETA atbildēja, ka pagaidām valdība un partijas strādā, lai
nodrošinātu šo 60 eiro miljonu piešķiršanu.
Kā ziņots, Mūrniece savā un Saeimas vārdā šodien atvainojās par
parlamenta iepriekš veikto nepārdomāto balsojumu mediķu atalgojuma
pieauguma tempam, kas neatbilst ekonomikas iespējām.
To politiķe pauda pēc šodienas tikšanās ar mediķu pārstāvjiem.
Mūrniece norādīja, ka balsojums notika tad, kad bija daudz
optimistiskākas prognozes par iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu.
Saeimas priekšsēdētāja akcentēja, ka jautājums par finansējuma
pieaugumu medicīnai paliek gan Saeimas, gan valdības prioritāte un ka
tiekot darīts “viss iespējamais”, lai veselības aprūpes jomai pārdalītu
līdzekļus no citām nozarēm.
Protestējot pret plānoto veselības aprūpes finansējuma apmēru
tuvākajiem gadiem, ceturtdienas rītā pie Saeimas pulcējās prāvs pulks
medicīnas darbinieku, kuri gan uzklausīja kolēģu uzrunas, gan izkliedza
dažādus saukļus, atskaņoja sirēnas un svilpa, novēroja aģentūra LETA.
Veselības aprūpes jomas darbinieki pauž neapmierinātību, ka 2020.gadā
mediķu atalgojuma pieaugumam sākotnēji tika solīti 120 miljoni eiro,
kas ļautu palielināt algas par 20%, bet līdz šim valdība tam iezīmējusi
ap 60 miljonus eiro. Tāpat mediķi iebilst tam, ka 2022.gadā valsts
veselības aprūpes finansējumam tiks atvēlēti vien 3,3% no prognozētā
iekšzemes kopprodukta, skaidrojušas mediķus pārstāvošās organizācijas.
Salīdzinājumam – atbilstoši Veselības ministrijas sniegtajai
informācijai, valsts budžeta izdevumi veselības aprūpes nozares
finansējumam 2019.gadā ir 3,9% no IKP. Vidēji Eiropas Savienībā (ES)
valsts veselības aprūpei atvēl 7% no IKP, bet Lietuvā un Igaunijā –
vairāk par 5% no IKP.
