Nespējot nokontrolēt Covid-19 izplatību, varētu ierobežot alkohola
tirdzniecību un likt nēsāt maskas arī darba vietās, liecina Krīzes
vadības padomē (KVP) prezentētā Veselības ministrijas sagatavotā
informācija par plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībai dažādos
Covid-19 izplatības scenārijos.
Veselības ministrija šodien KVP sēdes pārstāvjus iepazīstināja ar
plānoto rīcību Covid-19 izplatības pārvaldībā, prezentējot arī konkrētus
pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai. Ministrija norāda, ka
izstrādātie kritēriji ļaus speciālistiem novērtēt esošo ierobežojumu
efektivitāti, kā arī pēc divu nedēļu perioda noteikt papildu
nepieciešamos soļus, ja tādi būs nepieciešami.
Ministrijā uzsvēra, ka vispirms uzdevums ir stabilizēt situāciju, pakāpeniski ejot uz konsekventu saslimstības samazināšanu.
Lai secinātu, ka Covid-19 situācija ir stabilizēta, 14 dienu
kumulatīvajam Covid-19 gadījumu skaitam uz 100 000 iedzīvotājiem
jāatbilst vidējam rādītājam kaimiņvalstīs, kā arī saslimstības rādītāja
pieaugumam salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%.
Tāpat stacionēto pacientu skaitam jābūt mazākam par no stacionāra
izrakstīto pacientu skaitu, saslimšanas gadījumu skaits ar nezināmu
inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 30%, pozitīvo testu īpatsvars nevar
pārsniegt 4%, bet vidējam dienā testēto personu skaitam jābūt ne
mazākam kā 4000.
Savukārt, lai secinātu, ka situācija uzlabojas, sasniedzot vidēja
riska līmeni, kumulatīvajam rādītājam jābūt zemākam par 50 uz 100 000
iedzīvotāju, saslimstības rādītāja pieaugums salīdzinājumā ar
iepriekšējo nedēļu nevar pārsniegt 20%, no stacionāra izrakstīto
pacientu skaitam jābūt mazākam par stacionēto skaitu, saslimšanas
gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nevar pārsniegt 20%,
pozitīvo testu īpatsvars nevar pārsniegt 3%, bet vidējam dienā testēto
personu skaitam jābūt ne mazākam kā 3000.
Tikmēr situāciju varēs uzskatīt par uzlabojušos, sasniedzot zema
riska līmeni, ja kumulatīvais gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem
būs zemāks par 25 uz 100 000 iedzīvotājiem, saslimstības rādītāja
pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu nepārsniegs 20%, būs
vērojama stacionēto pacientu skaita samazinājuma tendence, saslimšanas
gadījumu skaits ar nezināmu inficēšanās izcelsmi nepārsniegs 20%,
pozitīvo testu īpatsvars nepārsniegs 2%, netiks reģistrēti grupveida
saslimšanas gadījumi ar lielu inficēto skaitu, kā arī vidējais dienā
testēto personu skaits būs ne mazāks kā 2500.
Ja tiks sasniegti plānotie rezultāti, tad izglītības iestādes
turpinās darbu klātienē, tiks mazināti ierobežojumi interešu izglītībai,
kā arī amatieru kolektīviem un sporta nodarbībām (ja tiek novērsti
riski, kas saistīti ar šīm jomām). Tāpat būtu mazināti ierobežojumi
sabiedriskajai ēdināšanai un pasākumu organizēšanai. Līdztekus tam,
lokāli, mērķtiecīgi ierobežojumi tiktu noteikti pašvaldībās, kur 14
dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs pārsniegtu 100 uz 100 000
iedzīvotājiem.
Tomēr, ja situāciju stabilizēt neizdosies un plānotie rezultāti
netiks sasniegti, izstrādāta virkne iespējamo rīcības virzienu, kas būtu
speciālistu diskusiju lokā. Saskaņā ar KVP prezentēto, izglītības
iestādes varētu turpināt darbu, attālināto izglītības procesu nosakot
pašvaldībās, kur 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs trīskārtīgi
pārsniedz vidējo rādītāju valstī. Tāpat varētu tikt saglabāti jau
noteiktie ierobežojumi interešu izglītībai, amatieru kolektīvu darbībai
un sporta nodarbību organizēšanai, kā arī varētu tikt ieviesti
ierobežojumi izklaides vietu (tai skaitā batutu parku, bērnu ballīšu
vietu) darbībai.
Varētu tikt noteikta obligāta mutes un deguna aizsegu lietošana
organizētos pasākumos, darba vietās, kā arī ierobežots alkohola
tirdzniecības laiks sabiedriskās ēdināšanas un izklaides vietās.
Iespējamo rīcību lokā ir arī pulcēšanās ierobežojumi, privātos
pasākumos ļaujot pulcēties līdz desmit cilvēkiem, bet publiskos
pasākumos telpās līdz 100 vai 50 un brīvā dabā – līdz 500 cilvēkiem.
Līdzīgi kā pavasarī varētu tikt apsvērti ierobežojumi tirdzniecības
centru darba laikam.
Ministrijā skaidroja, ka nav plānots vienlaikus ieviest vai mīkstināt
visus iezīmētos ierobežojumus pie viena vai otra scenārija –
speciālisti izvērtēs to efektivitāti un pamatotību.
Vienlaikus Veselības ministrija turpina darbu, lai pilnveidotu ilgtermiņa stratēģiju Covid-19 ierobežošanai Latvijā.
Jau ziņots, ka uz noteiktu laiku ir pastiprināti piesardzības
pasākumi visā valstī, no kuru ievērošanas lielā mērā būs atkarīga
turpmākā rīcība. Par rezultātiem epidemiologi varēs spriest aptuveni
divu nedēļu laikā.
