Līdzšinējā personas apliecība jeb eID karte tiks noteikta par
obligātu personu apliecinošu dokumentu, paredz Saeimā galīgajā lasījumā
pieņemti likuma grozījumi.
Jauno kārtību plānots ieviest pakāpeniski jau no 2021.gada 1.janvāra,
un eID karti kā obligātu personas dokumentu paredzēts noteikt no
2023.gada 1.janvāra.
Personas apliecība būs obligāta visiem Latvijas pilsoņiem un
nepilsoņiem, kas sasnieguši 15 gadu vecumu, un pase turpmāk tiks
paredzēta kā izvēles personu apliecinošs dokuments vai kā ceļošanas
dokuments uz valstīm, kurās eID karte netiek atzīta par personu
apliecinošu un ceļošanas dokumentu.
Patlaban persona kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu var
izvēlēties eID karti vai pasi, vai arī abus dokumentus – gan eID karti,
gan pasi.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām tiem iedzīvotājiem, kuriem jau ir eID
karte un tās derīguma termiņš līdz 2023.gadam vēl nebūs beidzies, nebūs
nepieciešams to nomainīt pret jaunu. Savukārt tiem, kuriem pārejas
periodā būs pienācis laiks nomainīt pasi, jaunu to izsniegs jau kopā eID
karti.
Personas apliecību arī plānots noteikt kā vienu valsts garantētu
identifikācijas rīku, lai iedzīvotāji varētu ērti, ātri un efektīvi
saņemt jebkuru no valsts nodrošinātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem.
Patlaban personas identifikāciju pakalpojumu saņemšanai elektroniski
nodrošina, izmantojot dažādas identifikācijas metodes, kurām ir
atšķirīgs tiesiskais pamats, drošības līmenis un lietojamība. Viena no
metodēm, tostarp portālā “Latvija.lv”, kur iedzīvotāji var saņemt virkni
valsts pakalpojumu, ir banku personas identifikācija. Šāda
identifikācija ir iespējama tikai tad, ja attiecīgā banka ir brīvprātīgi
iesaistījusies valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pieejamības
nodrošināšanā un attiecīgā persona ir kādas konkrētas bankas klients,
teikts likumprojekta anotācijā.
Likumprojekta autori Vides aizsardzības un reģionālas attīstības
ministrijā (VARAM) norāda, ka līdzšinējā personas identifikācija tika
balstīta tikai uz vienošanās pamata un banku izmantotajiem
identifikācijas rīkiem publisko pakalpojumu sniegšanas jomā netiek
izvirzītas un kontrolētas drošības prasības ne tehniskajiem
risinājumiem, ne arī procedūrām. Tāpat būtiski, ka banku piedāvātie
identifikācijas rīki ir izmantojami tikai konkrētas informācijas
sistēmas – internetbankas – ietvaros, un rīku izmantošana ārpus šīs
sistēmas var ievērojami palielināt iespējamo drošības risku līmeni.
Ņemot vērā plānotās izmaiņas, paredzēts, ka līdz elektroniska
Vēlētāju reģistra ieviešanai Saeimas vēlēšanās, tautas nobalsošanā un
parakstu vākšanā vēlētāji varēs piedalīties ar eID karti kopā ar
vēlētāju apliecību, ja personai nav derīgas pilsoņa pases.
Minētās izmaiņas paredz grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā.
