Mainoties iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmēm, pašvaldībām esot nepieciešami kompensējoši mehānismi, šodien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē teica Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis.
Viņš uzsvēra, ka būs nepieciešams izlīdzināt atšķirības, kas rodas no “izgudrotām izmaiņām IIN likmēs”.
Tā esot destabilizējoša sistēma, jo mazāka vidējā alga kādā no pašvaldībām, jo mazāk paliek naudas obligāto funkciju īstenošanai, teica Pūķis.
Līdz ar to pašvaldībām esot nepieciešama vai nu vispārīga dotācija, vai esot jārunā par kompensējošiem mehānismiem pašvaldībās, lai izmaiņu “efektus” kompensētu, teica LPS pārstāvis.
Kā ziņots, no nākamā gada plānots paaugstināt IIN likmi, noteikt fiksētu un lielāku neapliekamo minimumu, kā arī paaugstināt minimālo algu, piektdien preses konferencē sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).
Finanšu ministrs uzsvēra, ka izmaiņas paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī, ar lielāko pieaugumu darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.
Minimālā algas algoritms paredz, ka tā ir 45-50% no vidējās algas valstī ar tendenci tuvoties 50%. Tostarp 2025.gadā minimālā alga pieaugs no 700 eiro līdz 740 eiro, 2026.gadā – līdz 780 eiro, 2027.gadā – līdz 820 eiro, bet 2028.gadā – līdz 860 eiro.
Tāpat plānots vienkāršots neapliekamais minimums, 2025.gadā to nosakot 510 eiro apmērā, 2026.gadā – 550 eiro, bet 2027.gadā – 570 eiro apmērā. Ašeradens sacīja, ka arī 2028.gadā pašlaik neapliekamais minimums plānots 570 eiro, bet tas varētu būtu palielināms, raugoties no budžeta aspekta. Ministrs piebilda, ka neapliekamajam minimumam jāvirzās līdz 80% no minimālās algas.
Vienlaikus pensionāriem no nākamā gada paredzēts neapliekamais minimums 650 eiro apmērā patlaban esošo 500 eiro vietā.
Vienošanās paredz arī ieviest divas IIN likmes, tostarp ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā jeb 8775 eiro mēnesī IIN likme paredzēta 25,5%, bet ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī – 33%.
Pašlaik diferencēto neapliekamo minimumu pakāpeniski samazinātā apmērā piemēro personas gada ienākumam līdz 1800 eiro. Darba devēji ir ilgstoši norādījuši uz šīs sistēmas sarežģītību un nepieciešamību to vienkāršot, pārejot uz visiem vienādu fiksētu neapliekamo minimumu. Tā kā turpmāk neapliekamā minimuma apmērs neatkarīgi no atalgojuma lieluma būs nemainīgs, iedzīvotājiem paliks vairāk naudas, neskatoties uz to, ka IIN likme pieaugs no 20% un 23% pašlaik līdz 25,5%, skaidroja Ašeradens.
Tāpat vienošanās paredz ar papildu IIN likmi aplikt ienākumus virs 200 000 eiro gadā, ņemot vērā visus ienākumus – atalgojumu, dividendes, kapitālu un citus. No 2027.gada šādiem ienākumiem varētu piemērot vēl 3% papildu IIN likmi.
Kā kompensējošais mehānisms paredzēta viena procentpunkta iemaksu pārnešana no pensiju otrā līmeņa uz pensiju pirmo līmeni.
Ilustratīvs foto no Shutterstock.com
minimālo palielina,bet arī ienākuma nodokli palielina. 4tā daļa algas nodokļos,rezultātā alga būs mazāka kā patreiz….
tas domāts,ja nav nodokļu atvieglojuma
IIN 20% -> 25,5% un ienākumi pieaugs?! Nu tipiska Jenotības aritmētika…
Ja ceļ minimālo algu un nodokļus,tad lai ar likumu aptur cenu kāpumu pakalpojumiem un pārtikai ar likumu,jo tam nav efekta labklājībai.
Pašvaldības sajūsmā lauž krēslus.
NĪN ienākumi no mākslīgi neadekvēti zemas vērtibas īpašumieim beidzot jāpalielina.
Un jāpatīra 194 000 Pašvaldību darbinieku rindas.