Sākot ar 2015.gada 1.septembri skolas Latvijā varēs izvēlēties
informātiku mācīt jau no 1.klases, žurnālistiem pastāstīja Izglītības un
zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretāre Sanda Liepiņa.
Viņa norādīja, ka no 1.-3. klasei IZM ieteiktu informātiku mācīt
integrēti, informātikas skolotājam nākot palīgā citu jomu skolotājiem.
“Daudz var izdarīt skolotāji sadarbojoties,” ieteikumu komentēja
Liepiņa.
Pēc IZM plāniem, atsevišķu mācību priekšmetu “Datoriku” varētu
ieviest no 4.-6. klasei, savukārt no 7.-9.klasei, jau paredzot mācību
programmu ar programmēšanas elementu apguvi. Informātikas mācīšanai no
nākamā gada būtu sagatavoti arī programmu paraugi, kas dotu dažādas
iespējas skolām izvēlēties mācību veidu. Pilotprojekts sāktos nākamgad,
bet 2018./2019.mācību gadā datorprasmju apguve jau sākumskolā varētu
kļūt par kompetenču pieejā balstītu standartu. Kā norādīja Liepiņa,
jaunu standartu ieviešana nenotiek viena gada laikā.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas
(LIKTA) prezidente Signe Bāliņa norādīja, ka LIKTA sadarbībā ar Latvijas
Informātikas skolotāju asociāciju piedāvātu atsevišķas informātikas
stundas nodrošināt vienu reizi nedēļā no 2. līdz pat 12.klasei. Pirmajā
klasē bērniem vispirms būtu jāaprod ar skolas vidi, jāiemācās lasīt un
jāapgūst citas prasmes, lai pēc tam varētu apgūt informācijas
tehnoloģiju (IT) prasmes.
Bāliņa paskaidroja, ka aptaujājot informātikas skolotājus, secināts,
ka arī paši skolotāji uzskata, ka IT prasmju apguve skolā būtu
jāpilnveido un tam ir nepieciešams lielāks stundu skaits. Skolotāji arī
atzinuši, ka uzlabot vajadzētu ne tikai metodiku un standartu, kam
jāseko jaunākajām tendencēm, bet arī mācību materiālus. Tāpat tikai 12%
informātikas skolotāju ir apmierināti ar esošajām kvalifikācijas
celšanas iespējām, ko piedāvā valsts.
Latvijas Informātikas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs
Oskars Lūsis norādīja, ka šis ir piemērs arī citām nozarēm – kā degoši
profesionāļi, sadarbojoties ar ministriju, var nonākt pie tā, kas
bērniem ir vajadzīgs.
Kā ziņots, izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile neatbalsta
jaunu mācību priekšmetu ieviešanu, bet aicina domāt par esošo satura
izmaiņām.
“Tas, ka saku, ka neatbalstu vairāku jaunu priekšmetu pievienošanu
mācību programmai, nozīmē, ka ir jāizšķiras par matricas struktūru,
jādefinē pamatpriekšmeti, caur kuriem bērni skolā apgūst zināšanas un
prasmes. Jāsaprot, ka praktiskas lietas ir integrējamas teju visos
mācību priekšmetos. Es bažījos par to, ka mēs pārāk sadrumstalojam
izglītības saturu, tāpēc gribētu uzstāt uz dzīvē praktiski nepieciešamu
prasmju integrēšanu dažādu mācību priekšmetu saturā,” iepriekš
stāstījusi ministre.
