LETA
No šā gada septembra visu kursu studējošajiem būs tiesības pieteikties un saņemt stipendiju “Studētgods”, teikts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotajā atbildes vēstulē tiesībsargam.
Tiesībsargs Juris Jansons 2022.gada rudenī izplatīja aicinājumu politiķiem nodrošināt iespējas pretendēt uz stipendiju “Studētgods” visu kursu daudzbērnu ģimeņu studentiem. Šobrīd spēkā esošie noteikumi paredz atbalstu tikai tiem studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka studijas 2021.gada 1.septembrī vai vēlāk.
Tiesībsargs aicināja Ministru kabinetu līdz 2023.gada februārim nodrošināt tiesības visu kursu studentiem no daudzbērnu ģimenēm pretendēt uz sociālo stipendiju “Studētgods”. Tiesībsargs pēc vairāku iesniegumu saņemšanas tika veicis pārbaudes lietu par iespējamu tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu stipendijas piešķiršanas noteikumos. Iesniegumos tiesībsargam tika norādīts, ka šī stipendija tiek piešķirta tikai tiem studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka studijas vai atjaunoja studijas 2021.gada 1.septembrī vai vēlāk, bet iespēja netiek dota studentiem, kas ir uzsākuši studijas pirms minētā datuma.
Jansona skatījumā, šīs stipendijas ieviešana ir daļa no ģimenes valsts pabalsta reformas un ir būtisks solis, lai atvieglotu sociāli mazaizsargāto sabiedrības grupu piekļuvi augstākajai izglītībai. Tiesībsarga ieskatā, “Studētgods” ir attiecināms uz Satversmes 109.pantu, kas nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba un citos likumā noteiktajos gadījumos”. Ministru kabinets ir noteicis jauniešus no daudzbērnu ģimenēm kā atbalstāmo grupu, kā arī konkrētu stipendijas apmēru, ja studenti izpilda noteiktus kritērijus, piemēram, par sekmju līmeni.
Tomēr, analizējot situāciju, kļuvis redzams, ka normatīvais regulējums paredz atbalstu tikai tiem studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka vai atjaunoja studijas 2021.gada 1.septembrī, savukārt studentiem no daudzbērnu ģimenēm, kuri uzsāka studijas pirms šī laika, minētā norma neparedz iespēju pretendēt uz stipendijas saņemšanu. Tiesībsargs norāda, ka tas veido atšķirīgu attieksmi pret studentiem no daudzbērnu ģimenēm atkarībā no laika, kad tie uzsāka studijas.
IZM, kas bija atbildīgā institūcija par stipendijas koncepta izstrādi, tolaik esot norādījusi, ka šāda atšķirīga attieksme ir bijusi politiskās izšķiršanās jautājums. Tiesībsargs uzskata, ka šāds arguments nav pietiekams pamatojums, jo politiskiem lēmumiem nav augstāks juridiskais spēks kā Satversmei un vispārējiem tiesību principiem. Politiskiem lēmumiem ir jāatbilst Satversmē nostiprinātajām normām un vērtībām, bija teikts Jansona paziņojumā.
Līdz ar to tiesībsargs konstatējis, ka šādai atšķirīgai attieksmei nav leģitīma mērķa un apstrīdētais regulējums neatbilst Satversmei.
Otrdien valdībā apstiprinātajā atbildes vēstulē IZM klāsta, ka pēc tiesībsarga ierosinājuma taps atbilstošas izmaiņas noteikumos “Par stipendijām”. Izvērtējot līdzšinējo stipendiju saņēmēju skaitu, IZM saskata iespēju ar 2023.gada 1.septembri esošā finansējuma ietvaros nodrošināt tiesības pieteikties un saņemt stipendiju visos kursos studējošajiem, kuri atbilst konkrētās stipendijas prasībām.
Izmaiņas noteikumos IZM gan sola iesniegt pēc valsts budžeta apstiprināšanas.
Foto:LU
Reklāma