Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus vairākos
likumos, kas paredz «nolikto atslēgu» principu ieviest kā izvēles
iespēju hipotekārā kredīta ņēmējam. Izmaiņas likumos stāsies spēkā no
1.marta.
Saeima šodien pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā, kuri paredz
no likuma svītrot normu par “nolikto atslēgu” principu, kas nozīmē, ka
šī principa piemērošanai nebūs nepieciešams maksātnespējas process.
Tāpat likums paredz izmaiņas saistībā ar fiziskās personas saistību
dzēšanas plānu gadījumos, kad kreditoru prasījumu segšanai tiek
novirzīti parādnieka līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no minimālās
mēnešalgas. Likumprojektā noteikti atšķirīgi saistību dzēšanas plāna
termiņi gadījumos, kad kopējo atlikušo saistību apjoms nepārsniedz 30
000 eiro, kad tas ir no 30 001 eiro līdz 150 000 eiro un kad tas
pārsniedz 150 000 eiro. Šie termiņi attiecīgi ir viens gads no saistību
dzēšanas procedūras pasludināšanas dienas, divi gadi un trīs gadi.
Likumā arī noteiktas izmaiņas attiecībā uz normu par parādnieka
atbrīvošanu no saistībām. Tajā cita starpā minētas saistības, kas netiek
dzēstas pēc saistību dzēšanas procedūras pabeigšanas. Grozījumi paredz
noteikt, ka nenoilgst tādas saistības kā prasījumi par uzturlīdzekļu
samaksu, prasījumi no neatļautas darbības un prasījumi par Latvijas
Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā paredzētajiem sodiem,
kā arī kompensācija par radīto kaitējumu.
Tāpat Saeima pieņēma izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā,
paredzot, ka bankām jāpiedāvā klientam vairāki iespējami līgumi,
tostarp viens, kas paredzētu “nolikto atslēgu” principu. Likuma
grozījumi nosaka, ka kredīta devējam pēc pieprasījuma saņemšanas no
patērētāja ir pienākums piedāvāt viņa izvēlei vismaz divus atšķirīgus
kredīta līguma piedāvājumus, no kuriem viens paredz, ka nekustamais
īpašums, kura iegādei ņemts kredīts, kalpo par pietiekamu nodrošinājumu
tam, lai saistības pret kredīta devēju varētu tikt dzēstas pilnā apjomā.
Saistītie grozījumus veikti arī likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli un likumā par uzņēmuma ienākuma nodokli.
Šos likumu grozījumus izskatīšanai parlamentā iesniedza koalīcijas
partiju pārstāvji – Solvita Āboltiņa (V), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK),
Kārlis Šadurskis (V), Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), Augusts Brigmanis
(ZZS), kā arī Edgars Putra (ZZS).
Likumu izmaiņu anotācijās to autori uzsver – finanšu pakalpojumu
sniegšanas nozare ir būtiska tirgus ekonomikas funkcionēšanai. Paredzot
“nolikto atslēgu” principa piemērošanu maksātnespējas procesā, kredīta
devējam palielināsies risks kredītu izsniegšanā un rezultātā
samazināsies kredītu pieejamība mājsaimniecībām. Neatbalstot šos
grozījumus, būs ievērojams hipotekārās kreditēšanas samazinājums un
procentu likmju kāpums, uzskata izmaiņu autori.
Šie likumu grozījumi tika izstrādāti, ņemot vērā Latvijas Bankas priekšlikumus.
Jau ziņots, ka Saeimas iepriekš pieņemtie grozījumi Maksātnespējas
likumā nosaka no šā gada 1.marta ieviest “nolikto atslēgu” principu. Šos
grozījumus asi kritizēja bankas, paziņojot, ka tie sadārdzinās kredītus
un to dēļ komercbankas vairs nevēloties iesaistīties valsts iecerētajā
atbalsta programmā mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem. Valsts prezidents
šo likumu izsludināja, tomēr neraksturīgi asi kritizēja pieņemtās
izmaiņas un aicināja meklēt risinājumus.
