Rīgas Svētā Pētera baznīcā šovakar plkst.20 norvēģu apvienība “Trio Mediaeval” atklās “Senās mūzikas festivālu”, aģentūru LETA informēja VSIA “Latvijas koncerti” pārstāve Ieva Mora.
Koncerta programmā iekļauts 15.gadsimta Oldholas manuskripts, Džona Kuka, Leonela Pauersa un Tomasa Dameta skaņdarbi, kā arī tieši “Trio Mediaeval” mūziķēm darināti mūsdienu komponistu, Deivida Lenga un Mariannes Reidarsdateres-Ēriksenas, Oldholas manuskripta iedvesmoti “komentāri”.
Pasākuma rīkotāji norāda, ka Norvēģijā bāzētais vokālais “Trio Mediaeval” gandrīz trīs desmitgades pieskaitāms senās mūzikas interpretu elitei. Trijotnes repertuārs ir daudzpusīgs, vēsturiski informētu atskaņošanas praksi kombinējot ar pievēršanos skandināvu tautas mūzikas senāko slāņu izpētei un mūslaiku džeza izteiksmei, arī ļaušanos improvizācijai un īpaši pasūtītu jaundarbu interpretācijām.
Koncertējot Svētā Pētera baznīcā, 1979.gadā dibinātais ansamblis, Rīgas publikai izgaismos lappuses no 15.gadsimtā darinātā Oldholas manuskripta. Šis angļu viduslaiku garīgās mūzikas krājums vairāk nekā četrus gadsimtus bija nogūlis aizmirstībā, līdz tā nejauša uziešana 19.gadsimta nogalē izraisīja lavīnveida interesi par šiem kultūrvēstures dārgumiem, sacīja Mora.
Līdzās tiem likti arī pirms pāris gadiem tieši “Trio Mediaeval” mūziķēm darināti mūsdienu komponistu šī manuskripta iedvesmoti “komentāri” – amerikāņu postminimālista Lenga meditācija “Alleluia Amen” un norvēģu skaņrades Mariannes Reidarsdateres-Ēriksenas “Sol lucet”.
Pavisam “Trio Mediaeval” izdoti 14 mūzikas albumi, no tiem septiņi kopā ar ierakstu kompāniju “ECM Records”, kas bija arī pirmie “Trio Mediaeval” izdevēji 2001.gadā, izdodot albumu “Eņģeļa vārdi”. Ar šo albumu trio guva starptautisku atpazīstamību, ieejot pasaules senās mūzikas elitārajās aprindās, norādīja Mora.
“Grammy” balvai nominētais “Trio Mediaeval” ir koncertējis prestižās pasaules koncertzālēs, tostarp Vigmora zālē, Amsterdamas “Concertgebouw”, Vīnes “Konzerthaus”, Kārnegija zālē, Kenedija centrā un citās. Tieši šim ansamblim ir radīti daudzi mūsdienu komponistu jaundarbi.
Savukārt Mazajā ģildē 10.jūlijā skanēs “Franču baroka meistardarbi”. Programmā iekļauti Fransuā Kuperēna skaņdarbi un mūsdienās retāk dzirdamu meistaru veikumi – starp tiem Mišels Piņolē de Monteklērs, Žans Žozefs de Mondonvils, Luī Nikolā Klerambo un Fransuā Frankērs. Koncertā uzstāsies klavesīniste Ieva Saliete, vijolniece Agnese Kanniņa, traversflautiste Vita Rozēna-Gaļicka, baroka čelliste Māra Botmane, tenors Ansis Bētiņš un soprāns Dārta Liepiņa.
Rīgas Svētā Jāņa baznīcā 11.jūlijā skanēs koncertprogramma “Johans Sebastians Bahs Leipcigā”. Tajā tiks atskaņoti Johana Sebastiāna Baha, Ērharda Bodenšaca, Kristiana Erbaha, Melhiora Franka, Hansa Leo Haslera, Orlando di Lasso un citu komponistu mūzika. Koncertā piedalīsies Ainārs Paukšēns, Jānis Pelše, Latvijas Radio koris un Latvijas Radio kora solisti, diriģenti – Kaspars Putniņš un Pēteris Vaickovskis.
Rīgas Svētā Pētera baznīcā 12.jūlijā koncertu sniegs viduslaiku un renesanses vokālā grupa “Schola Cantorum Riga”, kas specializējusies gregoriskā korāļa autentiskajā dziedāšanā. Ar klavicimbalas skanējumu koncertu papildinās Ieva Saliete.
Rundāles pilī 13.jūlijā notiks pasākumi bērniem – dažādas radošās darbnīcas un muzikāls uzvedums “Princese uz zirņa”. Lomās iejutīsies solisti Dārta Liepiņa, Nataniels Rasnačs, Sonora Vaice, Normunds Rutulis un Andris Ērglis. Tāpat koncertā piedalīsies Pēteris Vaickovskis, Raimonds Melderis, Zane Grosa, Ainārs Paukšēns, Ieva Nīmane, Mārtiņš Miļevskis un Mārcis Vasiļevskis, kā arī stāstniece Karina Bērziņa. Koncertā piedalīsies arī baleta studijas “Freska” un deju skolas “Vendija” dejotāji, kā arī Rīgas Doma kora skolas audzēkņi.
Savukārt 13.jūlija vakarā Rundāles pils dārzā festivālu noslēgs Vivaldi vijolkoncertu cikls “Gadalaiki”. Koncerta pirmajā daļā varēs dzirdēt Georga Filipa Tēlemaņa, Nikolas Porporas, Georga Frīdriha Hendeļa un Žana Filipa Romo skaņdarbus, bet koncerta otrajā dāļā kopā ar kamerorķestri “Sinfonietta Rīga”, diriģenta Andra Veismaņa vadībā, Vivaldi “Gadalaikus” atskaņos vijolnieks Roberts Balanas.
Foto: Publicitātes foto
Reklāma