Šodien kristīgajā baznīcā noslēdzas adventes laiks, un jau pēc dažām dienām kristieši svinēs Jēzus Kristus piedzimšanas svētkus jeb Ziemassvētkus.
Iededzot ceturto sveci adventes vainagā, gaisma iemirdzas visgaišāk. Šī gaisma simbolizē Kristus tuvošanos, arī cilvēku domas un lūgšanas iegūst visgaišāko nokrāsu. Kristieši šo dienu velta lūgšanām, atturībai, grēksūdzei un žēlsirdības darbu veikšanai, tāpēc skaļi pasākumi tiek aizstāti ar klusuma meklēšanu, jo tieši tā vislabāk var saklausīt Dieva balsi.
Pirmajā adventē sākas kristiešu liturģiskais gads. Advente ir gavēņa, miera, klusuma un pārdomu laiks, gaidot Kristus piedzimšanas svētkus 25. decembrī.
Adventes laikā vienmēr ir četras svētdienas, kā arī četras pilnas nedēļas. Adventes laika liturģiskā krāsa ir violeta vai purpura, izņemot trešo Adventes svētdienu, kad priestera ornātā ir iespējama rozā krāsa.
Katrai adventes svētdienai ir sava pamattēma, kas ved tuvāk Ziemassvētku nakts noslēpumam.
Baznīca māca, ka adventes laiks jāpavada klusumā, dziļās pārdomās un lūgšanās. Tas ir laiks, kad katram pašam sevī jānožēlo savi grēki un jāpiedod visiem vienādi.
Simboliska nozīme ir arī adventes rotai – vainagam. Priežu, egļu, tūju vai kadiķu zari, no kuriem pin vainagu, liecina par cerību un mūžīgo dzīvību. Vainags veido apli, kas nozīmē mūžību un vienotību. Sveces iedegšana katrā no četru nedēļu svētdienām simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu, piedzimstot Kristum.
