“Omniva” turpinās paplašināt pakomātu tīklu; iespējams, piedalīsies konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu Latvijā

2023.gads sūtījumu nozarei bija grūts, bet ir cerības, ka šajā gadā notiks stabilizācija, un ar piesardzīgu optimismu var skatīties tālākā nākotnē, intervijā aģentūrai LETA saka SIA “Omniva” valdes loceklis Gusts Muzikants. Viņš norāda, ka “Omniva” pašlaik ir lielākā daļa Latvijā pakomātu tirgū, tādēļ tagad uzņēmums vairāk koncentrēsies uz citiem sūtījumu piegādes segmentiem. Tostarp viņš neizslēdz, ka “Omniva” varētu piedalīties nākamajā konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu, ar ko pašlaik nodarbojas “Latvijas Pasts”.

Kāds kopumā bija sūtījumu tirgus 2023.gadā?

Protams, ka sūtījumu tirgus nepastāv viens pats izolēti, tādēļ ir jāskatās, kas vispār notika ekonomikā. Mazumtirdzniecība pagājušajā gadā ir uzrādījusi diezgan vājus rezultātus. 2023.gadā vienīgie mēneši, kad mazumtirdzniecība pret iepriekšējo gadu pieauga, bija janvāris, februāris un tad decembris. Visu pārējo gadu bija redzamas negatīvas tendences. Ja kopējais kritums mazumtirdzniecībā bija ap 2,1%, tad tieši nepārtikas produktu mazumtirdzniecībā, ar ko pārsvarā strādā sūtījumu kompānijas, kritums bija 2,3%. Līdz ar to kopumā ekonomiskā situācija nebija diez ko spoža.

Ja skatāmies tieši uz e-komerciju, tad tur situācija ir nedaudz labāka. Ir redzams, ka 2023.gadā pieaugums ir 2,1%. Taču arī te redzama interesanta tendence, ka pieaugums ir vērojams pirmajā gada pusē līdz jūlijam, bet pēc tam sākas kritums. Tas nozīmē, ka gads kopumā nav bijis viegls.

Daudz ko ietekmēja inflācija. Pirmkārt, cilvēki ir vairāk tendēti pārdomāt savus pirkumus, mazāk ir impulsīvu pirkumu, un, internetā iepērkoties, mums diezgan bieži sanāk impulsīvi pirkumi. Otrkārt, inflācija rada papildu spiedienu uz uzņēmumu izmaksām un atalgojumu darbiniekiem.

Tādēļ kopumā pagājušajā gadā bija daudz pretvēju un situācija sūtījumu biznesā Latvijā nebija viegla. Lai mazinātu inflāciju, tiek celtas centrālo banku likmes, bet vienlaikus tas nozīmē, ka no ekonomikas tiek izņemts ievērojams naudas apjoms. Mēs to labi jūtam. Šobrīd izskatās, ka inflācija sāk stabilizēties un ir cerības, ka otrajā pusgadā varbūt kritīsies arī EURIBOR likmes. Tas nozīmētu, ka cilvēkiem parādīsies mazliet vairāk naudas un līdz ar to ir potenciāls izaugsmei arī tirdzniecībā.

Turklāt, pēc mūsu domām, izaugsmei e-komercijā Latvijā ir jābūt, jo, ja mēs salīdzinām sevi ar citām valstīm – Zviedriju, it īpaši Lielbritāniju -, cilvēku skaitam, kas iepērkas internetā, vēl ir ļoti liela vieta izaugsmei. Latvija nav sliktā pozīcijā, bet ir, kur augt. Tādēļ kopsavilkums ir, ka 2023.gads mūsu nozarei bija grūts, bet ir cerības, ka šajā gadā notiks stabilizācija, un mēs ar piesardzīgu optimismu skatāmies tālākā nākotnē.

Vienlaikus es gribu pieminēt, ka mums vienalga pieauga apgrozījums, it īpaši sadaļā, kas ir no Eiropas sūtītās preces. Tāpat pieaugums ir tajos sūtījumos, ko cilvēki sūta viens otram kā privātpersonas. Te es arī saskatu izaugsmes potenciālu, un domājams, ka izaugsme pat varētu būt straujāka nekā e-komercijas sūtījumu segmentā.

Vai pagājušais gads nebija tas, kad varēja objektīvi izvērtēt, kāds ir e-komercijas īpatsvars tirdzniecībā? Pirms tam tomēr pandēmijas laikā bija vērojams straujš e-komercijas apjomu lēciens, pēc tam savukārt atsitiens, kad daudzi atkal gribēja apmeklēt veikalus klātienē.

Katrai monētai ir divas puses. Pandēmija bija ļoti smags trieciens ekonomikai un mums kā sabiedrībai, bet no otras puses tas bija labs katalizators e-komercijas attīstībai. Kā jau jūs minējāt, daudzi piespiedu kārtā bija spiesti atrast jaunus veidus, kā iepirkties. Tas būtiski veicināja e-komercijas atpazīstamību un savā ziņā uzticību tai, jo viens no parametriem, kas ir kritiski e-komercijas vidē, ir tieši uzticamība – vai mēs varam uzticēties konkrētajam e-veikalam, jo tur tomēr nevar preci pats pārbaudīt un pataustīt. Pandēmijas laikā, es domāju, šī psiholoģiskā barjera pret e-komerciju pazuda.

Ir daļa cilvēku, kas, protams, ir atgriezušies fiziskajos veikalos, bet ir liela daļa, kas ir novērtējuši plusus, ko sniedz e-komercija, jo jūs netērējiet savu laiku, staigājot pa veikaliem, netērējiet degvielu, lai brauktu uz tiem utt. Tāpat mēs zinām, ka ir ļoti viegli mainīt preces gadījumos, ja kaut kas nepatīk vai neapmierina. Tādēļ es domāju, ka e-komercija noteikti augs straujāk nekā klasiskā mazumtirdzniecība.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati par 2023.gada pirmo pusi liecina, ka 49% sūtījumu Latvijā bijuši iekšzemes. Kā kopumā attīstās sūtījumu sadalījums starp iekšzemes un pārrobežu sūtījumiem pēdējo gadu laikā?

Pēdējā laikā ir ļoti novērojams tas, ka pieaug tieši lielo starptautisko ārzemju kompāniju sūtījumu apjoms un līdz ar to vietējiem e-komercijas spēlētājam paliek arvien grūtāk konkurēt. Es pieļauju, ka šī tendence ir neatgriezeniska un lielie starptautiskie spēlētāji ieņems arvien lielāku tirgus daļu.

Arī “Omniva” tā ir ļoti būtiska darba sastāvdaļa, jo mums ir atsevišķa komanda, kas strādā ar starptautiskiem klientiem. Šis darbs nav viegls, nav ātrs, jo starptautiskajiem e-komercijas spēlētājiem Latvijas tirgus ir ļoti mazs. Līdz ar to viņi praktiski visi skatās uz Skandināvijas plus Baltijas tirgu. Varbūt ar viņiem vēl var runāt par Baltiju, bet par vienu Latviju ar viņiem ir ļoti grūti runāt. Te ir arī mūsu priekšrocība, jo mums ir infrastruktūra visā Baltijā, mēs sadarbojamies ar partneriem Skandināvijā, un līdz ar to mums varbūt ir vieglāk nekā dažiem citiem spēlētājiem uzrunāt lielos starptautiskos uzņēmumus.

Lielajiem spēlētājiem, kad viņi vērtē sadarbības partnerus Baltijā, pirmkārt, interesē, cik plašs ir pārklājums ģeogrāfiski, otrkārt, piegāžu kvalitāte, tostarp tas, lai sūtījumu var arī vienkārši atgriezt atpakaļ, treškārt, finansiālie nosacījumi.

Ir arī pietiekami daudz lielu un labi zināmu zīmolu, kas vispār nepiedāvā piegādes uz Baltijas valstīm. Tas tā arī varētu palikt, jo šie tirgi viņiem ir par mazu un nav interesanti?

Es to neizslēdzu. Protams, ir grūti komentēt katra uzņēmuma apsvērumus. Tomēr konkurences apstākļos arī viņi ir spiesti meklēt jaunus tirgus. Primārie, protams, ir lielie tirgi, taču, ja tie ir apgūti, lai pieaugums turpinātos, viņi ir spiesti skatīties tālāk uz ne tik lieliem tirgiem. Mēs arī no savas prakses redzam, ka šodien mēs runājam ar uzņēmumiem, kuri pirms vairākiem gadiem ar mums vispār nerunāja. Tādēļ es domāju, ka ar laiku mēs redzēsim arvien vairāk spēlētāju, kuru preces varēs pasūtīt uz Latviju. Tā ir arī e-komercijas burvība, ka tā pēc savas būtības ir globāla, tādēļ tas drīzāk ir laika un prioritāšu jautājums.

Kā ir ar vietējiem e-komersantiem? Kādēļ viņu daļa neaug līdzvērtīgi starptautiskajiem e-veikaliem?

Te atbilde ir meklējama darbības mērogā. Skaidrs, ka lielam tirgotājam, kurš strādā ar lieliem tirgiem, preces iepirkuma cena būs vienā līmenī, bet mazam tirgotājam, kurš attiecīgo preci iepērk simts vai pat tūkstoš reižu mazākā apjomā, iepirkuma cena būs citā līmenī. Tā jau ir pirmā priekšrocība, jo lielie komersanti var saņemt labākus nosacījumus, kas ļauj piedāvāt labāku gala cenu pircējam.

Otra lieta – starptautiskajiem spēlētājiem parasti ir arī daudz vairāk resursu, lai attīstītu pārdošanas kanālus, lai tie būtu modernāki, efektīvāki.

Lai viss neizklausītos ļoti skumji vietējiem e-komersantiem, jāsaka, ka izeja ir nišas segmentu meklēšana, jo nišas segmentos arī Latvijas uzņēmums var kļūt globāls. Ja cenšas “piere pierē” konkurēt ar lielajiem starptautiskajiem spēlētājiem, darot visu to pašu, tad gan būs grūti.

SPRK dati liecina, ka “Omniva” tirgus daļa pasta paku sūtījumos pērn pirmajā pusgadā bija 32%. Kādi mērķi jums tirgus daļas attīstībā ir nākotnē?

Mums pašlaik ir vadošās pozīcijas Baltijā pakomātu tīklā. Latvijā vairāk nekā 80% iedzīvotāju “Omniva” pakomāts ir ne vairāk kā piecu kilometru attālumā un mūsu tirgus daļa tieši pakomātu tirgū ir virs 60%. Saliekot kopā visus sūtījumu veidus, mūsu tirgus daļa ir virs 30%.

Mūsu mērķis nākotnē ir izvērtēt, kā būt vēl tuvāk klientiem. Tāpat mēs strādājam pie tā, lai piedāvātu jaunus pakalpojumus. Es nedomāju, ka mums izdosies vēl būtiski palielināt tirgus daļu pakomātu segmentā, bet ir citi segmenti, kur “Omniva” noteikti darīs vairāk. Piemēram, tās ir gan kurjeru piegādes, gan sadarbība ar citiem uzņēmumiem, kas var būt mūsu partneri sūtījumu piegādē. Tā ir perspektīva, pie kuras mēs šodien strādājam.

Ir arī stratēģiski mērķi nākotnei. Piemēram, man nereti jautā, kur ir droni? Es domāju, ka tuvākajā laikā mēs plašu dronu pielietošanu sūtījumu piegādē diez vai redzēsim un īpaši tas attiecas uz pilsētām. Pirmā vieta, kur varētu attīstīties piegādes ar droniem, ir pāri ūdeņiem, uz salām. Valstīs, kurās ir daudz salu, dronu izmantošana ir ļoti labs risinājums. Otra ļoti specifiska joma varētu būt medicīna, kad no vienas slimnīcas uz otru ļoti ātri vajag piegādāt materiālus vai zāles. Savukārt dronu izmantošanā pilsētās vēl ir daudz, par ko padomāt gan no iedzīvotāju, gan aviācijas drošības viedokļa. Tādēļ plašu dronu ienākšanu sūtījumu piegādēs Latvijā es pagaidām neparedzu.

Vai jūs saredzat iespējas arī tajā tirgus segmentā, kur pašlaik darbojas “Latvijas Pasts”, pēc tam, kad izcēlās skandāls par plāniem būtiski samazināt pasta nodaļu skaitu?

Es jau minēju, ka pašlaik 80% Latvijas iedzīvotāju atrodas ne vairāk kā piecu kilometru attālumā no mūsu pakomātiem. Un mēs nebūt neesam vienīgie pakomātu īpašnieki. Tādēļ, piemēram, pakomātu pieejamība šobrīd Latvijā ir ļoti laba, un tā noteikti vēl attīstīsies. Pieredze arī liecina, ka, runājot par sūtījumiem, tieši pakomāti ir cilvēku pirmā izvēle. Turklāt, ja runājam tieši par lauku pasta nodaļām, tad no sākuma paskatīsimies, kādi ir to darba laiki. Tās ir dažas stundas dienā. Kurš cilvēks ir spējīgs uz tām aiziet? Tikai seniori. Strādājošam cilvēkam, lai apmeklētu pastu, ir jāiet prom no darba. Tādēļ, ja mēs runājam tieši par sūtījumu biznesu, tad šādam “Latvijas Pasta” lēmumam uz to lielas ietekmes nebūtu.

Taču otrs stāsts ir par to, ka, ja “Latvijas Pasts” būtiski sašaurina savu tīklu, tad tas vairs ne ar ko būtiski neatšķiras no citiem komersantiem. Un tādā gadījumā citiem tirgus spēlētājiem var sākt kļūt interesanti piedāvāt tādus pakalpojumus, kurus tie pašlaik nesniedz un nodrošina tikai “Latvijas Pasts”. Tādēļ “Latvijas Pastam” šāds lēmums pat savā ziņā ir risks.

Jūs redzat kādas jaunas perspektīvas? Piemēram, vai “Omniva” varētu pieteikties nodrošināt universālo pasta pakalpojumu?

Pašlaik konkursā par universālā pasta pakalpojuma nodrošināšanu ir uzvarējis “Latvijas Pasts” un līgums par tā nodrošināšanu ir spēkā līdz 2026.gada 31.decembrim. Mēs neizslēdzam iespēju, ka mēs varētu piedalīties nākamajā konkursā. Protams, būs jāvērtē, kādi būs līguma nosacījumi, ko no universālā pasta pakalpojuma sniedzēja sagaidīs un cik tas maksās. Taču es šādu iespēju neizslēdzu.

Arī jūsu īpašniekam Igaunijas “Eesti Post” ir tādas pašas zināšanas kā “Latvijas Pastam”.

Tieši tā.

Kad jūs par šo jautājumu varētu lemt?

No sākuma mēs vērtēsim, kāds kopumā nākamajā periodā būs universālā pasta pakalpojuma grozs, kvalitātes prasības un nosacījumi, kas ir jāizpilda. Par šo jautājumu pašlaik ir plašas diskusijas, un mēs no sākuma sagaidīsim, ar ko beigsies šīs diskusijas. Tad, kad tas būs izdarīts, mēs būsim gatavi šo iespēju izvērtēt. Es pieļauju, ka tas nebūs ātrāk par 2025.gadu. Mēs Satiksmes ministrijai esam iesnieguši arī savus ieteikumus. Redzēsim, kā tas attīstās un kādi būs nosacījumi nākamajam konkursam. Ja tie mums kā uzņēmumam būs interesanti, mēs neizslēdzam iespēju, ka piedalīsimies konkursā.

Vai šogad ir gaidāmas “Omniva” pakalpojumu cenu izmaiņas?

Pakalpojumu cenas ir jautājums, kas tiek vērtēts nepārtraukti. Mēs skatāmies, kādi ir nozares attīstības tempi, kāda ir konkurence, kāda ir klientu pirktspēja. No vienas puses ir inflācija, kuras dēļ mums pieauga izmaksas gan par energoresursiem, gan degvielu, gan darbinieku atalgojums. No otras puses ir situācija tirgū, un tā liek domāt, ka nekādas būtiskas cenu izmaiņas nav gaidāmas. Pērn ekonomika bija ļoti vāja un krītoša. Šogad otrajā pusgadā situācija varētu būt labāka, bet mēs visdrīzāk nevaram rēķināties ar strauju, sprādzienveidīgu izaugsmi. Konkurence tikai aug. Līdz ar to es pašlaik nesaskatu priekšnoteikumus cenu izmaiņām mūsu pakalpojumiem.

Vai domājat vēl paplašināt pakomātu tīklu?

Jā, mums ir vēlme vēl palielināt pakomātu tīklu, lai vēl vairāk iedzīvotāju būtu tuvāk vai nu mūsu pakomātam, vai jebkuram citam sūtījumu saņemšanas un nodošanas punktam. Par konkrētām vietām gan es pagaidām nerunāšu. Šogad mēs plānojam ieguldīt vairāk nekā vienu miljonu eiro tieši pakomātu tīkla attīstībā, gan veidojot jaunas vietas, gan aizvietojot vecākus pakomātu modeļus ar jaunākiem. Taču kā jau es minēju, mēs mēģināsim atrast arī jaunus veidus, kā būt tuvāk klientiem.

Kādas kopā šogad ir plānotas investīcijas?

Tās būs virs viena miljona eiro. Pērn mēs uzstādījām jaunu šķirošanas līniju, ieguldot ap pusmiljonu eiro, un tā mums ļāva ļoti sekmīgi strādāt decembrī, kad ir liels sūtījumu apjoms, un mēs spējām nodrošināt piegādes ļoti īsā laikā. Lielāko daļu sūtījumu, kurus mēs saņēmām līdz 22.decembrim, mēs piegādājām jau nākamajā dienā.

Ir arī pakomāti, kuri neattaisno cerības un tiek noņemti?

Mēs katru dienu sekojam līdzi tam, cik daudz pakomātu tiek lietots, cik daudz cilvēku ir konkrētajā apkārtnē, kāda ir to pirktspēja. Ir ļoti daudz faktoru, kas nosaka pakomātu atrašanās vietas. Protams, ir arī vietas, kurās mēs redzam, ka pakomātu turpināt uzturēt īsti neatmaksājas. Viena no būtiskām izmaksu pozīcijām ir īre, kuru mēs maksājam par pakomāta atrašanās vietu, un te piemēri ir ļoti dažādi. Ir pašvaldības, kuras ir ieinteresētas, lai viņu teritorijās būtu pakomāti un iedzīvotājiem būtu tiem piekļuve. Tad mēs varam vienoties par to, ka pakomāti atrodas pašvaldībai piederošos īpašumos, un īres maksa ir pietiekami saprātīga. Ir pašvaldības, kuras pasaka, ka tās tas neinteresē. Jāsaka, ka viena no sarežģītākajām pašvaldībām ir Rīga, un reizēm rodas sajūta, ka mērķis ir nevis palīdzēt iedzīvotājiem nodrošināt piekļuvi dažāda veida pakalpojumiem, bet tiek meklēti dažādi birokrātiski šķēršļi, lai uzņēmējam varētu paprasīt izdarīt vēl kaut ko. Līdz ar to situācijas ir dažādas.

Vienlaikus ir skaidrs, ka mēs nevaram būt tikai tur, kur ir liela iedzīvotāju plūsma, piemēram, pie tirdzniecības centriem. Te ir jāatgriežas atkal pie tā, ko no sūtījumu piegādātājiem prasa, piemēram, e-komersanti, un tas ir maksimāli plašs pārklājums. Tādēļ mēs arī paturam pakomātus tur, kur varbūt tie ekonomiski īsti neatmaksājas, bet tad mēs ar savu tīklu varam sasniegt maksimāli daudz Latvijas iedzīvotāju.

Kā jūs pašlaik vērtējat konkurences situāciju tajās jomās, kur darbojaties?

Pašlaik ir vairāki uzņēmumi, kuri ir paziņojuši, ka viņi arī veidos plašu pakomātu tīklu. Es tomēr domāju, ka šis vilciens ir nokavēts, jo pakomātu tīkls Latvijā kopumā ir ļoti labi attīstīts. Otra lieta, ko mēs esam ievērojuši, – klienti ir gana lojāli. Tādēļ šiem jaunpienācējiem tirgū ielauzties būs grūti. No otras puses, ikviena konkurence rosina domāt vairāk. Tieši tādēļ mēs domājam par nākamo līmeni un vairs nekoncentrējamies tikai uz pakomātiem. Mēs domājam par jauniem pakalpojumiem, iespējams, pilnīgi cita tipa pakomātiem. Tādēļ situācija ir duāla – no vienas puses, konkurence pieaug, no otras puses, mēs nedomājam, ka tā būtiski var iedragāt “Omniva” pozīcijas.

Tomēr kā ar sadarbības partneriem? Nav tā, ka tie maina jūs pret kādu citu uzņēmumu?

Klientu loks mums pieaug. Skaidrs, ka konkurence pieaug un mēs katru dienu cīnāmies par savu vietu zem saules, bet domāju, ka mums ir labas pozīcijas.

Viena lieta, kas nākotnē notiks, ir “Omniva” grupas ieiešana kapitāla tirgos, jo notiks sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO). Tas radīs vērienīgas izmaiņas, piesaistot uzņēmumam kapitālu no ārpuses, lai padarītu to par spēcīgu reģionāla līmeņa spēlētāju.

Šogad plānots pabeigt “Omniva” loģistikas centra celtniecību Kauņā. Vai tas ietekmēs darbu arī Latvijā?

Tas būs lielākais un modernākais loģistikas un šķirošanas centrs Baltijā, un šajā projektā tiks investēti līdz 40 miljoniem eiro. Ko tas dos Latvijas klientiem? Tas nozīmē, ka mums būs vēl vieglāk iet un runāt ar starptautiskajiem e-komercijas uzņēmumiem, jo šīs investīcijas nozīmē, ka mēs spēsim ātrāk sašķirot un nogādāt sūtījumus gala pircējiem, kas ir ļoti svarīgi starptautiskajiem e-veikaliem, kuri savstarpēji konkurē arī šajā parametrā. Latvijas iedzīvotājiem tas nozīmē, ka visdrīzāk būs plašāks starptautisko e-veikalu skaits, kuri piedāvās piegādes uz Baltiju, kā arī sūtījumus varēs saņemt ātrāk.

Iemesls, kādēļ šis centrs tiek veidots Kauņā, ir tādēļ, ka tā ir Baltijas dienvidu daļa un lielākā sūtījumu plūsma Baltijā ienāk tieši no šīs puses. Šķirošana tiek nodrošināta arī Tallinā un Rīgā, bet lielākais centrs būs Kauņā.

Tas nozīmē, ka šķirošanas centru Latvijā vairs nepaplašināsiet?

Tas būs atkarīgs no pieprasījuma un sūtījumu plūsmas. Kā jau es minēju, Latvijā mēs jaunu šķirošanas līniju palaidām pērn un pašlaik tā pilnībā tiek galā ar sūtījumu apjomiem.

Kāda situācija pašlaik ir ar darbaspēka pieejamību?

Kopumā izaicinājumi ar darbaspēku Latvijā ir, jo vairāk tā nekļūst. Mums ir paveicies ar to, ka mēs esam iecienīts darba devējs un mums ir salīdzinoši viegli atrast darbiniekus, un arī to mainība nav liela. Tas mums palīdz, un mēs pie tā arī rūpīgi strādājam.

Pēdējā laikā ir publiski izskanējuši gadījumi, ka piegāžu kurjeri brauc pārāk ātri un pārkāpj ceļu satiksmes noteikumus. Vai jūs esat saskārušies ar šādām situācijām, un kā tās risiniet?

Es pats ar kurjeriem ik pa laikam runāju un viņiem saku, ka mums, protams, ir ļoti svarīgi piegādāt sūtījumus laikā, bet vēl svarīgāk ir, lai kurjeri veiksmīgi atbrauc atpakaļ. Mēs tiešām ļoti cenšamies strādāt pie tā, lai starp piegādēm laikā un drošību būtu līdzsvars. Mums ir gan ļoti labs autoparks, gan arī mēs rūpējamies, lai kurjeriem netiktu radīts pārāk liels stress, jo ikviens autovadītājs zina, ka stresa situācijās sākas problēmas. Mūsu kurjeri arī ir motivēti braukt atbildīgi, jo viņu piemaksas veidojas tieši par darba kvalitāti, un mūsu izpratnē kvalitatīvs darbs ir, ja tu nedzen automašīnu pa ceļu ar ātrumu 160 kilometri stundā un atgriezies atpakaļ vesels pats un ar veselu automašīnu. Tas līdz šim ir devis rezultātus, un mēs arī esam saņēmuši balvu konkursā “Drošākais uzņēmuma autoparks”.

Kāda situācija pērn bija ar krāpšanas gadījumiem, un vai to skaits palielinās?

Krāpnieki parasti cenšas izmantot lielu un uzticamu uzņēmumu vārdus, un diemžēl arī “Omniva” ir bijusi krāpnieku redzeslokā. Ir bijuši šie gadījumi, ka cilvēki saņem īsziņas ar paziņojumu, ka ir pienācis sūtījums un jums ir jāuzspiež uz saites un jāievada savi dati. Turklāt daudzi Latvijas iedzīvotāji sūtījumus no “Omniva” tiešām saņem, un, ja jūs sūtījumu tieši tagad gaidāt, tas samazina aizdomu līmeni, ka kaut kas nav kārtībā. Mēs aicinām atcerēties, ka “Omniva” nekad e-pastā vai ar īsziņas starpniecību neprasīs ievadīt personas datus. Ja ir šaubas, tad ir lūgums sazināties ar mūsu klientu centru un noskaidrot, vai tiešām ir pienācis sūtījums un vai tiešām ir nepieciešami kādi papildu dati. Tas ir labākais ieteikums.

Vienlaikus man ir jāsaka, ka pašlaik mēs nenovērojam krāpnieku aktivitātes palielināšanos.

Ir bijuši arī gadījumi, ka pakomātus cenšas uzlauzt. Kāda ir situācija šajā ziņā?

Tie tiešām ir atsevišķi gadījumi. Mums pie visiem pakomātiem ir videonovērošana, un, ja šādas aktivitātes tiek pamanītas, tad vainīgos ļoti ātri var identificēt. Kopumā tā nav liela problēma.

Vai jums jau ir aplēses par pagājušā gada finanšu rezultātiem?

Kā jau es minēju, gads sūtījumu nozarē bija grūts, tādēļ es uzskatu, ka mums gads ir pagājis ļoti veiksmīgi. Pērn mūsu apgrozījums ir audzis par divciparu skaitli. Tāpat mēs esam strādājuši ar peļņu, neraugoties uz to, ka bija liels spiediens uz izmaksām un mēs pārskatījām arī darbinieku atalgojumu. Turklāt peļņa pat ir nedaudz lielāka kā gadu iepriekš.

Kādas ir prognozes par šo gadu?

Daudz būs atkarīgs no tā, vai piepildīsies makroekonomiskās prognozes. Ja tas tā būs un samazināsies EURIBOR likmes, izaugsme noteikti turpināsies, un “Omniva” ir visas iespējas turpināt demonstrēt labus rezultātus. Ģeopolitiskā situācija, protams, ir atsevišķs jautājums, kas visu var sagriezt ar kājām gaisā. Mums izaicinājumi bija jau pērn, kad uz Polijas un Ukrainas robežas iesprūda kravas. Šajā ziņā kaut ko paredzēt ir ļoti grūti, bet kopumā mēs jūtamies droši par savu attīstību.