Onkoloģe: Latvijā vēža pacientu piecu gadu dzīvildze ir par 12% zemāka nekā vidēji ES

 Latvijā vēža pacientu piecu gadu dzīvildze ir par 12% zemāka nekā vidēji Eiropas Savienības (ES) valstīs, aģentūrai LETA sacīja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) Onkoloģijas klīnikas vadītāja, Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Geriņa-Bērziņa.

Viņa norādīja, ka onkoloģijā pastāv saistība starp tādiem rādītājiem kā finansējums, piecu gadu dzīvildze, medikamentu pieejamība un mirstības rādītāji. Lai arī Latvijā šādu datu nav, taču pēc Eiropas pētījumu datiem, ir pierādīta izteikta korelācija starp medikamentu pieejamību un vēža pacientu dzīvildzi.

Latvijā šī dzīvildze ir par 12% zemāka nekā vidēji Eiropas savienības valstīs. Tas nozīmē, ka Latvijas sievietēm iespēja nodzīvot šos piecus gadus ir par 12% mazāka nekā tas būtu ES pacientēm. Salīdzinot, piemēram, ar Skandināviju, atšķirība ir pat kāds 21%, skaidro Geriņa-Bērziņa.

Tāpat Latvijā mirstība no vēža ir augstāka par pārējām Baltijas valstīm, nerunājot par citām Eiropas valstīm. Savukārt medikamentu pieejamības ziņā mēs esam pēdējā vietā starp Baltijas valstīm, bet starp Eiropas valstīm dalām šo pēdējo vietu ar Rumāniju.

Geriņa-Bērziņa atzina, ka valstī medikamentu kompensācijas sistēma ir ļoti smagnēja. Bieži vien paiet pieci līdz septiņi gadi līdz inovatīvais medikaments ir sagaidījis savu kompensācijas rindu, bet piemēram, Vācijā jauno medikamentu pieejamība ārstēšanā tiek nodrošināta mēneša – pusotra mēneša laikā. Stāvot garajā rindā uz kompensāciju bieži vien šajos piecos gados vadlīnijās jau ir pilnīgi cits medikaments pie konkrētās indikācijas, kas ir efektīgāks. Onkoloģe norādīja, ka tas ir jautājums par to, cik fleksibla ir medikamentu kompensācijas sistēma Latvijā, lai “mēs nevis vilktos nopakaļus, bet ietu līdzi Eiropas līmenim”. Viņa gribētu, lai speciālistu iesaiste būtu lielāka sastādot nepieciešamo pretvēža kompensējamo zāļu sarakstu.

Onkoloģe atgādināja, ka šogad piešķirti 20 miljoni medikamentiem onkoloģijas jomā, kas ir līdz šim lielākā piešķirtā summa vēža pacientiem. Tomēr ar šo finansējumu, inovatīvo terapiju iespējams nodrošināt tikai vienai ceturtdaļai pacientu, tai skaitā, krūts vēža pacientēm. Pārējiem 75% līdz 80% tā nav pieejama, un tad šo “robu” mēģina aizpildīt dažādas labdarības organizācijas, piemēram, “Ziedot.lv”.

“Pateicoties šo organizāciju saziedotajai naudai, nelielai daļai krūts vēža pacienšu izdodas dzīvot ilgāk, bet labdarības organizācijas nevar “aizlāpīt” mūsu valsts medicīnas sistēmas nepilnības caurumus. Finansējums zālēm ir jāplāno ar ikgadēju pieaugumu, domājot gan kur to papildus iegūt, gan sekot līdzi, lai atbilstoši tas tiktu izlietots,” sacīja onkoloģe.

Viņa pauda bažas, ka pasaules ekonomisko un politisko notikumu ietekmē, nākamajā gadā varētu tikt ietekmēta pretvēža terapijas pieejamība Latvijas pacientiem.

Savukārt, runājot par prioritātēm krūts vēža kontekstā, Geriņa-Bērziņa izcēla agrīnu diagnostiku un skrīningu. Šobrīd Latvijā joprojām ir ļoti zema skrīninga aptvere, tas nozīmē, ka ne visas sievietes, kas saņem uzaicinājumu veikt bezmaksas mamogrāfiju to izmanto. Šo iespēju izmanto tikai apmēram 45% sieviešu, Covid 19 pandēmijas laikā tie bija 38%, bet mērķis ir sasniegt 99% aptveri.

Viņa informēja, ka no šī gada jūlija ir ieviesta dubultā mamogrāfijas izmeklējuma kontrole, kad mamogrāfiju vērtē divi speciālisti, lai nepalaistu garām mazos audzējus. Taču, lai veiksmīgāk pārraudzītu skrīninga procesu un palīdzētu ģimenes ārstiem būtu jāveido atsevišķa skrīninga vienība jeb struktūra, kas koordinētu šo procesu.

Tāpat, viņas vērtējumā, būtiski pievērst uzmanību ārstēšanai, kurā Latvijā trūkst inovatīvo medikamentu krūts vēža pacientēm. Īpaši, runājot par metastātiskām pacientēm, kur slimība ir progresējusi. Pietrūkst jauno inovatīvo medikamentu, kas dotu iespēju pacientei dzīvot ilgāk un kvalitatīvāk, atzina onkoloģe.

Vienlaikus viņa vērsa uzmanību jautājumam par krūts vēža pacienšu rehabilitāciju. No šī gada ir piešķirts valsts finansējums krūšu rekonstruktīvajām operācijām, lai mazinātu sekas pēc audzēja izņemšanas, un tas sievietei ir ļoti svarīgi gan no kosmētiskā aspekta, gan psiholoģiski.

Geriņa-Bērziņa informēja, ka šogad šo pakalpojumu jau izmantojušas 130 sievietes, un to var saņemt gan Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, gan PSKUS. Krūts vēža pacientes rehabilitācija ietver pasākumu kompleksu sākot ar fizioterapiju pēc krūts operācijas, uztura speciālista ieteikumiem, psihologa un arī sociālā dienesta.

Viņa norādīja, ka psiholoģiskais atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, bet, diemžēl, vēža pacientiem tas nav pieejams, jo trūkst gan speciālistu, gan arī finansējuma, lai to nodrošinātu bez maksas.

Šogad valdībā tika arī pieņemts Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plāns onkoloģijas jomā 2022.-2024.gadam, kurā paredzēta arī plāna izpildes uzraudzības darba grupas izveide. Geriņa-Bērziņa norādīja, ka par to tika domāts, taču pagaidām viņa nav saņēmusi uzaicinājumu ņemt tajā dalību. Tāpat pagaidām nav arī informācijas vai un kad tā sāks darboties.